Views
6 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

57. Ziharā. — Atbilde

57. Ziharā. — Atbilde uz kutelīgo jautājumu. “Tātad Tu esi Mesija! Esi sveicināts! Viņam es visu mūžu esmu strādājis!” Kungs pieņem tirgotāja ielūgumu uz mielastu. 1] Tirgotājs saka: “Draugs, tu ar mani runāji patiesi un gudri, un nu esi pateicis man to, ko es sevī jau pārāk bieži sajutu; bet es nesaprotu, kādēļ tu nu tik ļoti mudini uz to, ka man jums jādara zināmu, par ko es turētu jūs un it sevišķi viņu? Par ko es viņu tūlīt sākumā turēju, tad tu teici, ka viņš tas neesot, bet gan daudz vairāk? Bet to es nesaprotu, kā neesot Dievam, laicīgi var būt kas vairāk kā cilvēces dievs, tas ir, ķeizars. Vienīgi tikai Jehova laicīgi un garīgi ir vairāk nekā laicīgais dievs ķeizars! Bet viņš taču tomēr tas nebūs?” 2] Jonaels saka: “Es tev saku: aplūko mūsu sabiedrību nedaudz uzmanīgāk; varbūt tu pie tās tomēr ieraudzīsi kaut ko uzkrītošu! Ko tu domā par tiem daudzajiem brīnišķiem jaunekļiem, kurus tu redzi mūsu sabiedrībā? Aplūko viņus un tad runā!” 3] Tirgotājs saka: “Līdz šim es viņus turēju par ķeizara pāžiem un Romas patriciešu dēliem, kaut gan viņu maigās un baltās ādas un krāsas dēļ viņi drīzāk varētu būt pārģērbtas meitenes no Aizāzijas. Jo patiesi, kaut gan es, kad agrākos laikos Ēģiptē, Eiropā un, proti, visvairāk Sicīlijā tirgojos ar tāda veida preci lielajiem, visas dzīvības krāšņuma meklētājiem romiešiem, esmu redzējis daudz tāda veida skaistuma, tomēr tik neizsakāmi brīnišķu skaistumu es vēl nekad neesmu sastapis! Saki man tomēr, no kurienes un kas viņi ir! Tavas meitas gan arī izskatās brīnišķīgi; bet, salīdzinot ar viņu, varētu pamatoti teikt — starojošo — skaistumu, viņas tomēr tālu atpaliek. Tā kā tu viņus noteikti pazīsti labāk nekā es, tad saki man, kas un no kurienes viņi ir!” 4] Jonaels saka: “Tev to teikt nepienākas man, bet gan vienīgi Tam, Kas šeit stāv manu meitu vidū. Tādēļ griezies pie Viņa! Viņš tev dos pareizu paskaidrojumu!” 5] Te tirgotājs griežas pie Manis un saka: “Šī ļaužu pulka, kas, pēc manām domām, kā jēri seko savam ganam, Kungs, saki man tomēr, ar ko man tavā personā ir tas augstais gods runāt! Jo man tika jautāts, un es minēju augstāko laicīgo kārtu; bet man tika teikts, ka es esmu kļūdījies. Tagad es vairs nezinu, ko teikt; tādēļ turi mani par cienīgu man ko tuvāk pateikt par tavu stāvokli!” 6] Es saku: “Tu arī esi viens no tiem, kuri netic, ja viņi neredz brīnumus. Bet ja viņi tos redz, tad viņi saka: “Redzi, viņš ir vai nu kāds esejiešu māceklis vai arī mags no Ēģiptes vai pat no zemes, kuru apskalo Gangas upe, vai viņš ir Belcebula kalps!” Bet ko tad var darīt? Bet, ja Es tev tieši bez aplinkiem saku, kas Es esmu, tad tu Man neticēsi! 7] Tu savas domas izteici, un tās bija nepareizas. Kad Jonaels tev teica, ka Es esmu vairāk nekā tavs laicīgais Dievs, tad tu teici: “Vienīgi Jehova ir lielāks nekā ķeizars!” un klusējot atteicies pieņemt, ka Es varētu būt vairāk nekā te ir Romas ķeizars, kuru tu pamatā tikai aiz bailēm no viņa laicīgās varas atzīsti kā augstāko uz Zemes, bet savā sirdī viņu nicini vairāk kā mēri un viņa varu vairāk kā siseņu baru. 8] Bet šodien jau ir trešā diena, kopš Es uzturos Ziharā un no šejienes līdz pilsētai ir tikai dažu lauku ceļu pastaiga, un Man būtu ļoti jābrīnās, ka tu no saviem amata biedriem pilsētā par Mani neko nebūtu dzirdējis!” 9] Tirgotājs saka: “Ak, tātad tu esi tas, par kuru man jau vakar un šodien stāstīja, ka viņš esot Mesija un to apliecinot ar brīnumainiem darbiem. Tu esot atjaunojis un brīnumaini ķēnišķīgi iekārtojis skaistās Irhaelas veco namu?! Un man arī pastāstīja par kādu asu sprediķi, kuru tu esot sludinājis kalnā, bet kuru daudzi uzskatīja par piedauzīgu, tā kā tas esot bijis pavisam pret Mozu! — Nu, nu, tātad tu tas esi? 10] Nu mani iepriecina, ka Tu mani apmeklēji, un es ceru ar Tevi vēl tuvāk iepazīties! Vai Tu zini, es pret šo ideju pavisam neesmu nelabvēlīgi noskaņots un stingri ticu, ka Mesija nāks un vajag nākt! Atklāti runājot, pēc mana aprēķina laiks tam būtu pavisam piemērots, jo romiešu spaidi gandrīz vairs nav panesami! Un kādēļ tu nevarētu būt tas gaidītais Mesija?! Ak, to es pieņemu drīz un viegli! 11] Ja Tu savu spēku apzinies un pienācīgi, proti, sevi kā tādu stādīt visu priekšā, tad es ar visu savu lielo īpašumu tūlīt esmu tavā rīcībā. Šīm cūkām un pagāniskajiem rietumiem mūsu tēvu zeme drīz jāatstāj! Jo, redzi, es kopš savas jaunības vienīgi tikai gaidāmā Mesijas dēļ esmu pielicis visus savus spēkus, lai sev sakrātu iespējami lielākas bagātības, lai ar to caur labu zeltu liktu uzpirkt drosmīgākos un pārgalvīgi viltīgākos karavīrus! Es jau esmu stājies sakaros ar dažām drosmīgām tautām no Aizāzijas, un te būtu nepieciešami tikai nedaudz ziņnešu, un dažu mēnešu laikā šajā novadā stāvētu briesmīga vara! Bet 78

tagad par to tālāk vairs ne; manā ļoti ērtajā mājā mēs par to parunāsim tālāk! 12] Bet tagad pusdienas mielasts jums visiem jau arī būs pagatavots; un tādēļ nāciet visi un ēdiet, un dzeriet pēc sirds patikas!” 13] Es saku: “Nu tad līdz tai vietai viss, lai arī ir pavisam labi; visu pārējo mēs tad pilnīgi apspriedīsim un nolemsim! Un tātad ved mūs visus lielajā zālē. Bet tos vīrus tur, pavisam aizmugurē, atstāj šeit; viņi nepieder pie Manējiem, bet gan tikai tīri pasaulei!” 58. Ziharā. — Dzīvības un uzvedības padomi. “Dot ir svētīgāk nekā ņemt. Ko dara mīlestība, tas paliek mūžīgi.” Pasaules draugu viņpasaules posts. Kunga padoms par mantības labu izlietošanu. Kā sasniedz Dieva svētību. 1] Tirgotājs saka: “Es viņus pazīstu, tie ir stingri ziharieši, kas ar savu ticību un domāšanu ir vairāk pagāni nekā Izraēlas bērni. Bet tie sliktākie starp viņiem tomēr ir tie, kas šeit ir no Galilejas jūras apvidus; viņi ir tīri matērijas kalpi, un viņiem vairs nav nekādas intereses par kaut ko augstāku un dievišķu. Tīri izrāžu varoņi! Mags no Persijas viņiem ir mīļāks nekā Mozus un pravieši, un kāda tukla netikle no Augšāzijas mīļāka nekā zelts un dārgakmeņi! Es viņus pārāk labi pazīstu; bet, lai aizbāztu viņu lielās mutes, es gribu likt viņus pamielot manā lielajā dārza zālē. Jo, ja viņi neko nesaņemtu, tad būtu tracis!” 2] Es saku: “Dari, kā tu vēlies un vari; jo dot ir svētīgāk nekā ņemt! Bet turpmāk tu dod tikai trūcīgiem un nabagiem un, ja kāds grib no tevis aizņemties naudu, bet ir bagāts, un tu redzi, ka viņš tev to bagātīgi atmaksās, neaizdod viņam! Jo, ja tu viņam aizdosi, viņš slepenībā tūdaļ kļūs tavs ienaidnieks, un tev būs grūtības savu naudu kopā ar augļiem atkal dabūt atpakaļ. 3] Bet, ja pie tevis nāk kāds, kas ir nabags, un tu vari redzēt, ka viņš nekad nespēs tavu naudu atmaksāt atpakaļ, tad aizdod viņam, un Tēvs Debesīs pa citiem ceļiem jau uz Zemes tev to atlīdzinās simtkārt un tavu, nabagam aizdoto, naudu debesīs padarīs par lielu dārgumu, kas pēc šīs Zemes dzīves augstu virs kapa tevi sagaidīs viņsaulē.” 4] Es tev saku: “Ko mīlestība dara uz zemes, tas ir darīts arī debesīs un paliek mūžīgi; bet ko dara tukšā pasaules gudrība, to aprij zeme un nekas nepaliek pāri mūžīgām Debesīm. Bet ko cilvēkam var līdzēt visi laicīgie dārgumi, ja viņa dvēsele pie tam cieš zaudējumu?! 5] Kas rūpējas par Zemi un miesu, ir nelga; jo, kā cilvēka miesai ir savas beigas, tā būs arī Zemei! Bet, kad reiz noteikti pienāks Zemes beigas, uz kāda pamata tad nabaga dvēsele ņems sev mājvietu?! 6] Bet Es tev saku, ka katrs cilvēks, ja viņam tiek atņemta miesa, vienlaicīgi uz mūžību zaudē arī zemi. Un, ja viņš savā sirdī caur mīlestību nav radījis jaunu zemi, tad viņa dvēselei vajadzēs būt padotai vējiem, mākoņiem un miglām, un tā tiks dzenāta apkārt mūžīgā bezgalībā un nekad neatradīs kādu atpūtu un mieru, izņemot maldīgos un nevērtīgos paša fantāzijas tēlos, kuri, jo ilgāk tie turpināsies, kļūs arī arvien vājāki, tumšāki un beidzot taps par tumšāko nakti un tumsību, no kuras dvēselei pašai no sevis būs grūti jebkad atrast izeju! Tādēļ tu arī turpmāk vēlies darīt tā, kā Es tev nu noradīju; bet šobrīd dari, kā tu vēlies un vari!” 7] Tirgotājs saka: “Tu esi ārkārtīgi gudrs, un tev var būt taisnība visās lietās, bet ar naudas aizdošanu es tev pavisam nepiekrītu. Ja jau esi sev iemantojis daudz naudas un nelabprāt to atstāj kā mirušu, tad tomēr labāk to aizdod uz mēreniem procentiem nekā noroc, lai zagļi, ja viņi naktī nāktu un atlauztu skapjus un kastes, tik viegli to nevarētu paņemt līdzi. No pārpilnības vēl vienmēr var dot nabagiem, kas ir pareizi, jo, ja uzreiz atdodu visu un ar īpašumu labi neapsaimniekoju, tad drīz man nekā vairs nebūs un neko vairs nespēšu dot daudzajiem nabagiem.” 8] Es saku: “To pareizo saimniekošanu atstāj Dievam Tam Kungam un dod tam, kuru Kungs tev pievedīs, un tad tu savā īpašumā necietīsi nekādu zaudējumu. Vai tad tev nav daudzi un lieli tīrumi un pļavas, un dārzi, pilni augļiem un vīnogām un vai tavi plašie staļļi nav pilni vēršiem, govīm, teļiem un avīm? Redzi, ar Dieva svētību tirdzniecība ar tiem tev vienmēr pilnā mērā atlīdzinās to, ko tu cauru gadu esi izdalījis patiesi nabagiem; bet, ko tu dod bagāto procentu kasēs, tas tev no augšas nekad netiks atlīdzināts, un tev būs daudz rūpju. Tu sev vienmēr jautāsi, vai procentu kases pārvalda tavu naudu pietiekami kārtīgi. Tādēļ dari, kā Es tev teicu, tad tev būs laba un bezrūpīga dzīve, un visi nabagi tevi mīlēs un, kur tikai iespējams, tevi svētīdami tev kalpos un Tēvs Debesīs vienmēr svētīs tavu rīcību; un, redzi, tas būs labāk nekā pastāvīgi lielās rūpes par procentu kasēm!” 79

1
1
1
1
1
1
1
1
1
(1)
1
1
1
1
1
1
1
1
(1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1