1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

sā Dieva valstībā, tas būs daudz lielāks kā Jānis, kuru jūs dēvējat par savu meistaru, bet kuru vēl nekad
neesat sapratuši! Jo viņš jums rādīja ceļu pie Manis un nolīdzināja ceļu Manā priekšā un uz Mani, bet
pasaule jūsos jūsu sirdis padarīja aklas; tādēļ arī jūs nespējat Mani pazīt, kaut arī jūs jau atrodaties pie
Manis!
19] Tad ejiet un rūpējieties par jūsu pasauli, par jūsu sievām un bērniem, ka viņi nedrīkst staigāt
apkārt kaili, un viņu vēderiem nepiezogas izsalkums un slāpes. Bet drīzumā tomēr jāparādās, kādu labumu
jūs viņiem caur to esat sagādājuši! To Es jums saku, ka Dievs par viņiem nerūpēsies! Un ar pilnīgākām
tiesībām un dziļākā patiesībā Es jums varu teikt:
20] Kam te vienam ir kāda mantība un īpašums un kāds amats, kas viņam var sagādāt lielu peļņu,
bet savu peļņu taupa sev un saviem bērniem un bez līdzcietības acīs un sirdīs noskatās lejup uz nabaga
brāļiem un nežēlo nabaga bērnus, kuri jebkādas laicīgas mantas trūkuma dēļ cieš izsalkumu, slāpes un
aukstumu, un ja viņi nāk pie viņa un lūdz dāvanas, viņus aizraida prom, un kas te kādam brālim saka:
“Nāc pie manis pēc dažām dienām vai nedēļām un es tev šo vai to darīšu!, bet ja tad cerēdams un ar to
rēķinādamies brālis nāk un solītājam atgādina, ka viņš te nu esot tādēļ, ka tika aicināts, un solītājs atvainojas,
ka tagad arī viņš neko nespēj darīt, bet slepenībā viņam tomēr tas iespējams, patiesi, patiesi, Es
jums saku: Tas ir Dieva ienaidnieks! Jo kā viņš grib mīlēt Dievu, kuru viņš neredz, ja viņš tomēr nemīl
savu brāli, kuru viņš redz savā priekšā un zina viņa postu?!
21] Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas savu brāli atstāj nelaimē, tas nepārtraukti atstāj Dievu un debesis!
Un pirms viņš to sapratīs, Dievs viņu atstās!
22] Bet kas savu nabaga brāli neatstāj, arī tad nē, ja Dievs viņu pārbaudītu, tad viņam, pirms viņš
to būs gaidījis, jātiek bagātīgi svētītam laicīgi un mūžīgi, kā nu ir ticis svētīts mūsu viesmīlīgā drauga
ēdienu kambaris un klēts!”
23] Jāņa mācekļi saka: “Tam mēs ļoti labprāt ticam! Jo tie ir pilnīgi tukši!”
126. Vīna un ēdienu brīnums. Kam un kur kalpo eņģeļi? Par Dieva uzticību un
nemainīgumu un Viņa svētību.
1] Te pavisam bez elpas nāk virtuves kalpone un Matejam saka: “Kungs, kungs, nāc un skaties! Tikko
atnāca daudzi jauni vīri un tādā daudzumā atnesa visādas ēdam lietas, ka mēs tikko gada laikā tās
apēdīsim! Un viss izskatās tik svaigs un labs! Arī klēts ir piepildīta no apkašas līdz augšai un vīna trauki
pagrabā pilni labākā vīna! Kungs, Kungs, no kurienes šodien kā jūdu sabatā tas viss nu nāca?”
2] Par šo vēsti Matejs un visi istabā ir ārkārtīgi pārsteigti, un Jāņa mācekļi, no kuriem daži pirms
tam pārliecinājās, ka ēdienu kambari bija tukši, tūlīt Matejam jautāja, vai viņš kaut kur tādus produktus
ir pasūtījis.
3] Matejs saka: “Es ne; jo te dabīgi pirmām kārtām par to man ko vajadzētu zināt! Un mana sieva
arī nē; jo pirms tam viņa tieši caur kalponi man lika teikt, ka mūsu niecīgais krājums esot tikpat kā
pilnīgi apēsts. Jo, izņemot dārzu un dažus nomātus laukus, man nav nekādas zemes, lai lielā daudzumā
audzinātu augļus un šai nodarbībai man arī būtu maz laika, tā kā, pirmkārt, man ar muitu ir daudz ko
darīt un, otrkārt, līdzās tam šeit šajā manā viesnīcā man vajag rūpēties par viesiem un tādēļ parasti reizi
nedēļā šo manu viesnīcu apgādāju ar ēdieniem un pa lielākai daļai par naudu lieku tos atnest no Kapernaumas,
un ar zivīm visbiežāk jūs mani apgādājat; bet vīnu un labību es visvairāk pērku no maniem
tagadējiem ticības biedriem grieķiem. Tas īsumā ir veids, kā līdz šim savu māju apgādāju ar nepieciešamo;
bet par šo pasūtījumu es un mani mājinieki nezinām ne pušplēsta vārda.
4] Tad vajadzētu būt, ka to man būtu darījis kāds liels nepazīstams draugs, citādi tas ir un paliek
acīmredzams brīnums! Bet kur un kas ir šis draugs, to, dabīgi, es zinu tikpat maz, kā jūs. Bet es nu
gribu iesaukt visus manus ļaudis un jūsu priekšā viņiem jautāt, vai gan viņi nevienu no nesējiem nav
pazinuši!”
5] Nu tiek pasaukta un izjautāta sieva, visas kalpones un kalpi, bet VISI vienbalsīgi liecina, ka viņi
nevienu ne tuvu nav pazinuši: “Vīri izskatījās kā glezni veidoti jaunekļi, jo ne pie viena nebija pamanāma
bārda, bet gan viņiem visiem bija skaisti viļņoti gari mati, un viņu tērpi vairāk līdzinājās romiešu,
nekā jūdu tērpiem. Viņu bija daudz, kā ēdienu kambarī, tā klētī un pagrabā. Viņi ātri nolika atnesto un
teica: “Tā ir dāvana muitniekam Matejam, kuru šodien aicināja lielais Meistars!” Tad viņi steidzīgi attālinājās,
un mēs neredzējām, uz kurieni viņi no mājas devās prom.
156