1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

saku: “Ej pie saviem podiem; tur ar tavu māgu jau kļūs labāk!”
9] Jūda iet un garāmejot Tomam piemetina: “Tātad tomēr ne cūku barā!” Toms saka: “Bet tomēr
ne daudz labāk! Jo tavi podi tev tikpat ir augļošanas prece, kā cūkas gadariešiem!” Jūda uz to neko nesaka
un ātri attālinās.
10] Bet drīz pēc tam nāk trīs farizeji no Kapernaumas un jautā, vai Es būtu mājās. kad viņiem saka,
ka Es gan esmu mājās, viņi tūlīt ienāk ēdamistabā un te atkal jautā pēc Manis; jo Manu personu viņi
nepazina.
11] Bet Es pilnā spēkā saku: “Es tas esmu! Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
12] Bet par šādu uzrunu viņi tik ļoti pārbīstas, ka viņi vairs neuzdrošinās tālāk Man ko jautāt; jo
Mani spēcīgie vārdi izsaukuši viņu sirdīs tādu iedarbību, it kā viņi būtu tikuši no zibens trāpīti! — Un
Es vēlreiz viņiem jautāju, ko viņi gribēja.
13] Tad viens iznāk priekšā un ļoti bailīgā balsī saka: “Labais Meistar!”
14] Bet Es saku: “Ko tu sauc Mani par labu?! Vai tad tu nezini, ka izņemot Dievu, neviens nav
labs?!” Farizejs saka: “Es lūdzu Tevi, neesi tomēr tik stingrs pret mani; jo man ir vajadzīga Tava pārbaudītā
palīdzība!” Es saku: “Ej un neaizkavē Mani; jo šodien pēcpusdienā Es gribu noiet lejā pie jūras un
tur zvejot zivis. Tur tu Mani sastapsi!”
15] Pēc šīs atbildes tie trīs attālinās. Bet tas, kurš ar Mani runāja, bija Kapernaumas skolas un sinagogas
priekšnieks un saucās Jairus.
111. Svētā sabiedrība kuģī. Atgriešanās Jairusa mājā. Asiņojošās grieķu sievas
izdziedināšana. Tās īss dzīves stāsts.
1] Bet kad Pēteris dzirdēja, ka Es gribu iet jūrā, tad viņš Man jautāja, vai viņam jāiet pa priekšu un
jāsagatavo lielais kuģis. Bet Es viņam teicu: “Neraizējies par to! Kad mēs tur nonāksim, mums viss jau
arī būs sagatavots!”
2] Bet arī Marija jautāja, vai viņai pusdienām vai vakariņām kaut kas jāpagatavo. Un Es viņai teicu:
“Ne pusdienām, ne vakariņām, jo mēs atgriezīsimies tikai vēlu naktī!”
3] Pēc tam Es mācekļiem teicu, ka viņiem, ja viņi vēlas nākt līdzi, jādodas ceļā. Un visi ātri pieceļas
un kopā ar Mani dodas pie jūras, kas, kā zināms, sākas netālu no Nācaretes.
4] Kad mēs nonācām pie jūras, tur bija sapulcējušies daudz ļaužu; tur bija arī vairāki kuģi un netrūka
arī Pētera kuģa. Mēs tūlīt iekāpām Pētera kuģī un devāmies jūrā.
5] Bet kad ļaudis redzēja, ka Es dodos jūrā, tad viņi sakāpa daudzās laivās un airēja man pakaļ.
6] Bet viena laiva veda arī vienu no tiem trim farizejiem, kas bija skolas priekšnieks (Jairus — izd.)
un kuram netālu no Nācaretes bija skaista muiža, un kas šajā dienā bija pie Manis mājā Nācaretē. Kad
viņš ar savu laivu bija sasniedzis Manu kuģi, te viņš savā laivā tūlīt nokrita uz ceļiem un lūdza Mani,
teikdams: “Kungs! Mana meita guļ uz nāves gultas! Ja Tu tomēr vēlētos tur atnākt un viņai uzlikt savas
rokas, lai viņa atkal top vesela!” Mēs vēl nebijām tālu no krasta un Es teicu Pēterim, lai viņš liek airēt
atpakaļ.
7] Kad mēs atkal nokāpām krastā, tad tur bija tāds ļaužu pulks, ka mēs tikko spējām tikt uz priekšu
un, lai sasniegtu Jairusa māju, mums vajadzēja trīs stundas, kamēr parasti viduvējs gājējs to viegli sasniegtu
vienā stundā.
8] Kad mēs, Jairusa pavadīti, spēcīgajā drūzmā zināmā mērā vairāk tikām bīdīti uz priekšu, nekā
gājām, te pie šīs izdevības viena grieķu sieva, kura divpadsmit gadus cieta no asiņošanas un gandrīz
visu savu īpašumu jau bija atdevusi ārstiem, lai tikai tiktu vesela, piespraucās pie Manis un pieskārās
Manam tērpam, ticībā, ka caur to viņa kļūs vesela; jo sieva bija daudz par Mani dzirdējusi.
9] Bet, tā kā viņa bija grieķiete un nevis jūdiete, tad viņa neiedrošinājās atklāti nākt pie Manis, jo
tajā laikā tirdzniecības un prioritātes Romā dēļ, starp jūdiem un grieķiem bija saspīlētas attiecības, pie
kam katra tauta te gribēja būt pārāka.
10] Grieķi kā augstas kultūras varoņu tauta pie romiešiem stāvēja daudz lielākā cieņā un no Romas
baudīja arī daudz lielākas priekšrocības, kamēr jūdi Romā bija ļoti slikti ieredzēti. Grieķi zināmā mērā
bija arī slepena policija pār jūdiem, un tādēļ pie jūdiem bija vēl sliktāk paciesti.
11] Tādēļ arī, sevišķi grieķu sievietes, baidījās no jūdiem, jo no ļoti viltīgo jūdu puses starp grieķiem
plaši bija izplatītas baumas, ka visādas burvestības zinošie jūdi grieķieti varētu padarīt neauglīgu,
138