Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

2] Viens farizejs,

2] Viens farizejs, nāves bailes drebēdams, saka: “Kungs, ja es runāju, vai tu arī man dāvā dzīvību?” 3] Faustus saka: “Arī tev, jo tu esi viens no niecīgākajiem starp viņiem.” 4] Pārējie vienpadsmit farizeji kliedz: “Vai tad tu nezini, ka drīzāk jāmirst, nekā jākļust par Dieva nodevēju?!” 5] Tas Viens farizejs saka: “To es labi zinu, bet te gan nav runa par Dievu, bet gan tikai par jūsu visapkaunojošāko romiešu apkrāpšanu. Ar jūsu negodīgajām viltībām jūs tā protat romiešiem atņemt lielo guvumu, ka par to patiesi vajag brīnīties visai pasaulei. 6] Tu, galvenais blēdi, biji ietērpies zemes virspavēlnieka, kas tagad rezidē Sidonā, dažkārt arī Tirrā, tērpā. Tev bija ķeizara lielais varas gredzens un zelta zobens, un visas Palestīnas un visas Pontus kundzības zizlis. 7] Pie tam tu, sķiet, arī esi, mazākais, tik vecs, kā ļoti godājamais sirmgalvis Ķirenijs, pieņēmi viņa vārdu un līdzīgi Ķirenijam biji sev sagādājis svītu un galma greznību, sēdēji staltā zirgā un, kad nodokļu pārvedējs tevi sveicināja kā valsts pavēlnieku un pusdienas ceļojuma attālumā no Piras kā iedomātam valsts pārvaldniekam nodeva viņa parakstītās pavēles un līdzās tad arī naudu un dārgumus, kurus saņēma tavi ļaudis, maskējušies par romiešu karavīriem. Tad tu viņam pavēlēji cik iespējams, ātri atgriezties Pontā, jo tu esi dzirdējis, ka nodokļu izspiešanas dēļ Aizpontas iedzīvotāji ir apvienojušies ar varenām skitu ordām pret romas kundzību. Tur draud briesmas; tādēļ arī tu kā (neīstais) valsts virspavēlnieks Romas uzdevumā viņam kā drosmīgākajam Pontas un Mazāzijas virsniekam tik tālu esi nācis pretī, lai šajā spiedošajā vajadzībā viņam saīsinātu atpakaļceļu. 8] Pats par sevi saprotams, ka Pontas un Mazāzijas virsnieks ar saviem 3000 jātniekiem steidzīgi griezās atpakaļ un dažās stundās jau bija tik tālu no mums, ka mums vairs nebija iespējams no viņa baidīties. Mums visiem uz dzīvību un nāvi tika uzlikta klusēšana un katram apsolīts 200 pfundu sudraba, bet ko līdz šim mēs vēl neesam saņēmuši, bet gan tas bija jāsaņem tikai Jeruzalemē. Bet liktens gribēja citādi, un ar tiem 200 pfundiem nu it kā izskatīsies nedaudz slikti. 9] Tad nakts laikā dārgumi tika nogādāti Kapernaumā un tur gulēja jau apmēram divus mēnešus, un slepenais ceļš tika ierīkos tikai lielo dārgumu dēļ un, cik man zināms, neved uz Jeruzalemi, bet šajos kalnos kādā lielā apslēptā alā, kur — un ne templī — jau atrodas daudzi tūkstoši pfundu zelta un sudraba. 10] Bet šajā noslēpumā bijām iesvaidīti tikai mēs divpadsmit un bez mums par to nezina neviens farizejs, izņemot mūsu 30 palīgus. Viņiem ir teikts, ka tas tiks uzglabāts gaidāmajam Mesijam, kas jūdus drīzā laikā atbrīvos no romiešu jūga. Bet, dabīgi, es zinu kādu citu iemeslu, un pirmkārt tas ir pārticība uz pārticību — un otrkārt, svarīgos gadījumos, kur vareniem romiešiem grib likt dejot pēc viņu stabules, vai arī, lai templī sev nopirktu augstāku stāvokli, kas, dabīgi, vienmēr maksā milzīgi daudz naudas. Tagad tu zini visu; vari nopratināt arī tos trīsdesmit, un viņi tev teiks to pašu. 11] Vienīgi ķīlas bija domātas Jeruzalemei, lai templi darītu sev labvēlīgu; bet nauda un dārgumi būtu aizceļojuši alā, pie sev līdzīgiem, ja šeit tie nebūtu cietuši tik varenu avāriju.Tagad tu zini visu, kā tās lietas stāv, un nu dari, kā tev šķiet pareizi; tikai neesi pret mani un tiem 30 apstulbinātiem pārāk cietsirdīgs un nepielūdzams!” 12] Faustus saka: “Pret tevi un tiem trīsdesmit es neuzstāšos kā tiesnesis, bet gan kā aizstāvis, bet kam jānotiek ar tiem vienpadsmit, par to jāspriež Ķirenijam! Tikai saki man vienu, vai no naudas un dārgumiem nekas nav gājis zudumā, vai šeit ir viss kopā, kas tika vests no Mazāzijas un vai šeit tu ko zini par to slaveno alu?” 13] Farizejs saka: “Kā viss, kas te ir, kopā ar ratiem ir ticis saņemts, tā tas te vēl ir neizskarts un nesagandēts. Bet kas attiecas uz slaveno alu, tad es kā līdzzinātājs, dabīgi, zinu visu, kas tajā ir, un, izņemot mūs divpadsmit, neviens cilvēks nevar atrast, kā pie tās piekļūt un tajā ieiet.” 14] Te Faustus uzslavēja farizeju, kas saucās Pilahs, un Kisjonam teica: “Nu, draugs un tagad mans godājamais sievastēv, ala acīmredzot atrodas tavos kalnos un dos tev to, kas tev pēc pirmā sprieduma pienākas; bet ķeizara naudu un dārgumus pagaidām ņem sava glabāšanā, jo līdz ārkārtējā procesa beigām tie pie tevis būs vislabāk uzglabāti. 15] Pilahu aprūpē uz mana rēķina; bet tiem trīsdesmit šai naktij dod labi apsargātas guļasvietas; cik ilgi ala nav evakuēta, es viņiem nevaru dot brīvību. Bet pēc evakuēšanas viņi tad var iet, kur grib. Es arī negribu viņus likt pērt, jo viņu gatavība pakalpot mūs noveda pie liela atklājuma. 288

239. Tiesas scēnas turpinājums. Tie vienpadsmit tempļa blēži sprukās. Viņu lūgums pēc žēlastības. Citas alas dārgumu piedāvāšana kā izpirkuma maksa. 1] Pēc tam Faustus vēršas pie tiem vienpadsmit un saka: “Nu, kā ir ar to pazudināšanu, ar ko jūs pirmīt tik ļoti kundziski piedraudējāt? Patiesi, tādam svaidītam Dieva kalpam vajag būt ļoti briesmīgi rūgti, te stāvēt kā kādam lielākam valsts blēdim! Bet pagaidiet tikai, pār jums nāks kas vēl ļaunāks; tā ir viegla priekšspēle. 2] Patiesi, jums šeit jāpateicas tikai Vienam, ka es jūs ātri nelieku izģērbt, neaplieku ar ķeizara lāstu un kā tādus nenododu bendēm. Un šis Viens ir man līdzās, dievišķais Jēzus no Nācaretes, Kuru jūs jau sen esat nolādējuši un nu vajājat no vienas vietas uz otru, un to tādēļ, ka Viņš sev godīgi atļāvās jūs atmaskot nabaga, caur jums aklas padarītas, tautas priekšā. 3] Ielūkojieties sevī un sakiet, vai līdzās jūsu sātanam var būt vēl kas ļaunāks, nekā esat jūs!? 4] Jūs tautas mācāt pazīt Dievu, kuram jūs paši nekad neesat ticējuši; jo, ja jūs ticētu vienam Dievam, Jehovam, kuru Mozus jums skaidri pasludināja un kuram dzīvi ticēja un uz kuru cerēja jūsu pirmtēvi, tad jūs par visvareno Dievu nebūtu ņirdzīgi zobojušies un apkaunojoši Viņu apgānījuši. 5] Garīgi nogalinātai tautai, kā Visaugstākā svaidītiem kalpiem jūs liekat sev parādīt dievišķu godu un pie tam vēl no nabaga tautas prasāt neizpildāmus upurus par to, ka jūs ar dzelzs durvīm un aizbīdņiem tai aizsprostojat Dieva gaismas un dzīvības vārtus! 6] Sakiet sev paši, vai var būt vēl lielāki noziedznieki pret Dievu, ķeizaru un nabaga cilvēci, kādi esat jūs! 7] Ak, lielā Dieva nepatveramā pacietība un lēnprātība! Ja man būtu tikai dzirkstelīte dievišķas varas pār elementiem, tad debesīm nepietiktu uguns, kuras es pār jums liktu līt dienu un nakti! 8] Kungs, kādēļ Ābrama laikā Tu tik cietsirdīgi piemeklēji Sodomas un Gomoras pilsētas un to iedzīvotājus, — kuri izņemot viņu ačgāno miesas kāri, pret šiem negantniekiem, kuru skaits tagad visā jūdu zemē ir lielāks, nekā bija visu desmit pilsētu iedzīvotāju skaits, tomēr acīmredzami bija eņģeļi?! 9] Jūs sevi dēvējat par Dieva bērniem un sakāt, ka Dievs esot jūsu Tēvs! Patiesi, ar Dievu, kas pasaulē liek šādus bērnus, mūžam negribu ielaisties nekādās darīšanās; jo pēc Plutona mīta pie mums, romiešiem, tas nozīmē — sātans vai belcebuls, tas ir jūsu tēvs! 10] Jūs esat tā dzīvā ļaunā sēkla, kuru jūsu tēvs vienmēr izkaisa starp dievišķiem kviešiem, lai ar to viņš dievišķo sējumu nomāktu, un jūs sevi dēvējat par Dieva svaidītiem kalpiem! Jā, jūs esat sātana kalpi; viņš jūs ir svaidījis visa dievišķā uz Zemes samaitāšanai! 11] Ja jūs būtu tikai nedaudz mazāk velnišķi, nekā jūs esat, tad šī Viena dēļ, kas ir šeit, es pār jums būtu licis krist iespējami panesamākam spriedumam. Bet, tā kā jūs esat pārāk velnišķi slikti, tad es negribu savu vārdu ar jums aptraipīt, bet gan es jūs Sidonā nodošu Judico criminis atri (tiesā par melnu noziegumu); jo te katrs judex honoris septiņas reizes mazgā rokas.” 12] Kad tie vienpadsmit dzirdēja Faustu tā sakām, viņi sāka trīcēt un lūdza žēlastību, un apsolīja pilnīgi atgriezties un laboties un simtkārt atlīdzināt katru zaudējumu, kuru kādam nodarījuši. 13] Faustus saka: “Ar ko tad? Bagātā ala tagad ir mūsu rokās; no kurienes tad jūs vēl gribat ņemt naudu un dārgumus? Vai tad jums ir vēl vairākas alas, kas pārpilnas zelta, sudraba un pērļu?” 14] Tie vienpadsmit saka: “Kungs, mums ir vēl viena aiz Horacijas, kurā guļ seni dārgumi, kas no tempļa un citiem dievnamiem tur tikuši nogādāti babiloniešu gūsta laikā. Līdz mūsu laikam neviens par to neko nezināja. Bet pirms septiņiem gadiem mēs devāmies medībās uz rubeņiem un meža bitēm un pēc medus. Jau pavisam tuvu grieķu teritorijai, kur paceļas viens, ne sevišķi augsts kalns, mēs atradām kādu vietu, kur no četru vīru garuma augstas un vertikāli slīpas sienas burtiski tecēja lejā medus un vasks. Sienas augšdaļā bija redzama tāda lieluma atvere, ka tajā visā augumā varēja stāvēt divpadsmit gadus vecs zēns. 15] Virs šīs atveres pacēlās vēl tālāka droši ap septiņdesmit vīru garuma augsta siena, tā, ka bez kādām trepēm būtu neiespējami sasniegt noteikti medus un vaska bagāto atveri, kur mēs redzējām ielidojam un izlidojam daudz bišu. Drīz tika sagādātas trepes un pietiekamā daudzumā salmi un visādas zāles bišu izdedzināšanai. Izņemot dažus bišu dzēlienus, operācija tika laimīgi pabeigta. Mēs tur ieguvām vairākus simtus pfundu tīrākā medus un tikpat daudz vaska. 16] Bet kad mēs nodarbojāmies ar vaska izvākšanu, te mēs drīz uzdūrtāmies uz tempļa metāla piederumiem, un, kad mēs metālu izpētījām tuvāk, tad drīz izrādījās, ka tie bija tīra zelta un sudraba. Mēs 289

  • Page 1 and 2:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR

  • Page 3 and 4:

    Priekšvārds Visos laikos ir biju

  • Page 5 and 6:

    Parasti viņš savu rakstīšanas m

  • Page 7 and 8:

    dēļ tad arī zināmā mērā liec

  • Page 9 and 10:

    apgaismotu un atkal darītu līdzī

  • Page 11 and 12:

    3] Te tagad bija tā būtne, cilvē

  • Page 13 and 14:

    13] Cik daudz pazemības ir liecīb

  • Page 15 and 16:

    Jāņa mācekļi un apstiprināja,

  • Page 17 and 18:

    ar tagadējo dienas laika iedalīju

  • Page 19 and 20:

    tis, kurā nav nekādas viltības!

  • Page 21 and 22:

    izbeidzās, tikai tad pēc kārtas

  • Page 23 and 24:

    19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv

  • Page 25 and 26:

    6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma

  • Page 27 and 28:

    Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs

  • Page 29 and 30:

    6] “Pārdevēji” un “pircēji

  • Page 31 and 32:

    18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt

  • Page 33 and 34:

    9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert

  • Page 35 and 36:

    tic, turētos pie Viņa Vārda un i

  • Page 37 and 38:

    viņam apsolīju. Un tā no rīta m

  • Page 39 and 40:

    ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,

  • Page 41 and 42:

    omiešiem, kuru pamatprincips jau t

  • Page 43 and 44:

    27. Tālākais notikums pie Jēkaba

  • Page 45 and 46:

    mums tomēr varēs pasludināt to,

  • Page 47 and 48:

    va šķūņos! 36. Un, kas te pļau

  • Page 49 and 50:

    10] Te samarieši pārsteigti uzlū

  • Page 51 and 52:

    6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi

  • Page 53 and 54:

    Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s

  • Page 55 and 56:

    prātīgi palikt, vai varbūt tomē

  • Page 57 and 58:

    nevar tikt pienācīgi slavēta! Li

  • Page 59 and 60:

    Skaista mācība! — Bet tā viet

  • Page 61 and 62:

    una nav saprotama?! 5] Redzi, visā

  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228:

    nu virsnieka palīdzību! Bet kam j

  • Page 229 and 230:

    iem viņi jau bija pilnīgi viens,

  • Page 231 and 232:

    pusdienas ceļojums un, tā kā vi

  • Page 233 and 234:

    9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar

  • Page 235 and 236:

    unāju līdzības, kuras viņiem na

  • Page 237 and 238: milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).
  • Page 239 and 240: 195. Patīkams pārsteigums, izkāp
  • Page 241 and 242: tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i
  • Page 243 and 244: sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz
  • Page 245 and 246: 8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar
  • Page 247 and 248: 6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri
  • Page 249 and 250: viņam tikai bija liels prieks, ka
  • Page 251 and 252: viesus pēc viņu vajadzībām. 15]
  • Page 253 and 254: zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik
  • Page 255 and 256: dienas, lai esam pietiekami spēcin
  • Page 257 and 258: dinošas eļļas, dziedinošas sula
  • Page 259 and 260: 10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P
  • Page 261 and 262: atpakaļ. 10] Visās citās neskait
  • Page 263 and 264: kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i
  • Page 265 and 266: 13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur
  • Page 267 and 268: lētos izvirzīt kādu galveno dzī
  • Page 269 and 270: mudinās visādai darbībai, lai Es
  • Page 271 and 272: tots, viņiem pametu dažus iekšē
  • Page 273 and 274: 9] Bet, miera stundai beidzoties, p
  • Page 275 and 276: līcim, un viņiem nav jāzina, uz
  • Page 277 and 278: 24] Boruss to arī dara, bet Jairus
  • Page 279 and 280: āļi un māsas esam pilnīgi mier
  • Page 281 and 282: ērni no bailēm trīcēja, jo viņ
  • Page 283 and 284: mazāk vecus kokus un pēc zvērin
  • Page 285 and 286: 4] Kad virstiesnesis dedzīgākās
  • Page 287: labajā rokā nēsā ķeizara varas
  • Page 291 and 292: nedaudz stundās. Bet daļa lai nod
  • Page 293 and 294: agātiem vecākiem labi jārūpēja
  • Page 295 and 296: atnākušajiem bagātniekiem. “Ka
  • Page 297 and 298: patiesības liecinieku slikto piere
  • Page 299 and 300: 95. Toms un Jūda. Jūdas būtība
  • Page 301 and 302: 135. Muitnieka Mateja runa viņa l
  • Page 303 and 304: Vīna apreibušie un miegainie temp
  • Page 305 and 306: 216. Philopolda pieticīga un labā