1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

239. Tiesas scēnas turpinājums. Tie vienpadsmit tempļa blēži sprukās. Viņu
lūgums pēc žēlastības. Citas alas dārgumu piedāvāšana kā izpirkuma maksa.
1] Pēc tam Faustus vēršas pie tiem vienpadsmit un saka: “Nu, kā ir ar to pazudināšanu, ar ko jūs
pirmīt tik ļoti kundziski piedraudējāt? Patiesi, tādam svaidītam Dieva kalpam vajag būt ļoti briesmīgi
rūgti, te stāvēt kā kādam lielākam valsts blēdim! Bet pagaidiet tikai, pār jums nāks kas vēl ļaunāks; tā ir
viegla priekšspēle.
2] Patiesi, jums šeit jāpateicas tikai Vienam, ka es jūs ātri nelieku izģērbt, neaplieku ar ķeizara lāstu
un kā tādus nenododu bendēm. Un šis Viens ir man līdzās, dievišķais Jēzus no Nācaretes, Kuru jūs jau
sen esat nolādējuši un nu vajājat no vienas vietas uz otru, un to tādēļ, ka Viņš sev godīgi atļāvās jūs atmaskot
nabaga, caur jums aklas padarītas, tautas priekšā.
3] Ielūkojieties sevī un sakiet, vai līdzās jūsu sātanam var būt vēl kas ļaunāks, nekā esat jūs!?
4] Jūs tautas mācāt pazīt Dievu, kuram jūs paši nekad neesat ticējuši; jo, ja jūs ticētu vienam Dievam,
Jehovam, kuru Mozus jums skaidri pasludināja un kuram dzīvi ticēja un uz kuru cerēja jūsu pirmtēvi,
tad jūs par visvareno Dievu nebūtu ņirdzīgi zobojušies un apkaunojoši Viņu apgānījuši.
5] Garīgi nogalinātai tautai, kā Visaugstākā svaidītiem kalpiem jūs liekat sev parādīt dievišķu godu
un pie tam vēl no nabaga tautas prasāt neizpildāmus upurus par to, ka jūs ar dzelzs durvīm un aizbīdņiem
tai aizsprostojat Dieva gaismas un dzīvības vārtus!
6] Sakiet sev paši, vai var būt vēl lielāki noziedznieki pret Dievu, ķeizaru un nabaga cilvēci, kādi
esat jūs!
7] Ak, lielā Dieva nepatveramā pacietība un lēnprātība! Ja man būtu tikai dzirkstelīte dievišķas varas
pār elementiem, tad debesīm nepietiktu uguns, kuras es pār jums liktu līt dienu un nakti!
8] Kungs, kādēļ Ābrama laikā Tu tik cietsirdīgi piemeklēji Sodomas un Gomoras pilsētas un to iedzīvotājus,
— kuri izņemot viņu ačgāno miesas kāri, pret šiem negantniekiem, kuru skaits tagad visā
jūdu zemē ir lielāks, nekā bija visu desmit pilsētu iedzīvotāju skaits, tomēr acīmredzami bija eņģeļi?!
9] Jūs sevi dēvējat par Dieva bērniem un sakāt, ka Dievs esot jūsu Tēvs! Patiesi, ar Dievu, kas pasaulē
liek šādus bērnus, mūžam negribu ielaisties nekādās darīšanās; jo pēc Plutona mīta pie mums,
romiešiem, tas nozīmē — sātans vai belcebuls, tas ir jūsu tēvs!
10] Jūs esat tā dzīvā ļaunā sēkla, kuru jūsu tēvs vienmēr izkaisa starp dievišķiem kviešiem, lai ar to
viņš dievišķo sējumu nomāktu, un jūs sevi dēvējat par Dieva svaidītiem kalpiem! Jā, jūs esat sātana kalpi;
viņš jūs ir svaidījis visa dievišķā uz Zemes samaitāšanai!
11] Ja jūs būtu tikai nedaudz mazāk velnišķi, nekā jūs esat, tad šī Viena dēļ, kas ir šeit, es pār jums
būtu licis krist iespējami panesamākam spriedumam. Bet, tā kā jūs esat pārāk velnišķi slikti, tad es negribu
savu vārdu ar jums aptraipīt, bet gan es jūs Sidonā nodošu Judico criminis atri (tiesā par melnu
noziegumu); jo te katrs judex honoris septiņas reizes mazgā rokas.”
12] Kad tie vienpadsmit dzirdēja Faustu tā sakām, viņi sāka trīcēt un lūdza žēlastību, un apsolīja
pilnīgi atgriezties un laboties un simtkārt atlīdzināt katru zaudējumu, kuru kādam nodarījuši.
13] Faustus saka: “Ar ko tad? Bagātā ala tagad ir mūsu rokās; no kurienes tad jūs vēl gribat ņemt
naudu un dārgumus? Vai tad jums ir vēl vairākas alas, kas pārpilnas zelta, sudraba un pērļu?”
14] Tie vienpadsmit saka: “Kungs, mums ir vēl viena aiz Horacijas, kurā guļ seni dārgumi, kas no
tempļa un citiem dievnamiem tur tikuši nogādāti babiloniešu gūsta laikā. Līdz mūsu laikam neviens
par to neko nezināja. Bet pirms septiņiem gadiem mēs devāmies medībās uz rubeņiem un meža bitēm
un pēc medus. Jau pavisam tuvu grieķu teritorijai, kur paceļas viens, ne sevišķi augsts kalns, mēs atradām
kādu vietu, kur no četru vīru garuma augstas un vertikāli slīpas sienas burtiski tecēja lejā medus
un vasks. Sienas augšdaļā bija redzama tāda lieluma atvere, ka tajā visā augumā varēja stāvēt divpadsmit
gadus vecs zēns.
15] Virs šīs atveres pacēlās vēl tālāka droši ap septiņdesmit vīru garuma augsta siena, tā, ka bez
kādām trepēm būtu neiespējami sasniegt noteikti medus un vaska bagāto atveri, kur mēs redzējām ielidojam
un izlidojam daudz bišu. Drīz tika sagādātas trepes un pietiekamā daudzumā salmi un visādas
zāles bišu izdedzināšanai. Izņemot dažus bišu dzēlienus, operācija tika laimīgi pabeigta. Mēs tur ieguvām
vairākus simtus pfundu tīrākā medus un tikpat daudz vaska.
16] Bet kad mēs nodarbojāmies ar vaska izvākšanu, te mēs drīz uzdūrtāmies uz tempļa metāla piederumiem,
un, kad mēs metālu izpētījām tuvāk, tad drīz izrādījās, ka tie bija tīra zelta un sudraba. Mēs
289