1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

un viņi ir tik skaisti, ka, viņus uzskatot, aiz tīras svētlaimes taisni varētu vai beigties nost. Un, kad Viņš
runā iepriekš nekad nedzirdētā gudrībā, cik tad šie skaistākie Jehovas kalpotāji ir dziļi uzmanīgi un
svētsvinīgi noskaņoti un pie tam tomēr tik mundri kā bezdelīgas skaistākā vasaras dienā! Patiesi, kas te
vēl var teikt: “Šis Jēzus ir skaidrs mags un nekas cits!”, tam būtu jātiek nokautam līdzīgi vērsim! Jo tāds
cilvēks nevar būt nekāds cilvēks, bet gan tikai kāds runāt spējīgs dzīvnieks, un tādēļ arī viņam nebūtu
jāmirst kā cilvēkam, bet gan kā kādam mājdzīvniekam!”
3] Kamēr Sīmanis Pēteris sevī tā fantazē un nemana, kas ap viņu notiek, kāds neticīgs šīs pilsētas
pilsonis krietni spēcīgi uzsit viņam uz pleca un saka: “Ja tā, te es, kā to prasa krietna cilvēka pienākums,
vēlētos tev pareģot, ka tu mirsi kā kāds vērsis! Jo, ja tu savā dzīvē vēl neesi tik tālu ticis, lai saprastu, ko
visu spēj izdarīt īsts mags, te tev tavs mūlis pavisam nav jāatver vietā, kur dzīvo pieredzējuši un zinoši
cilvēki!”
4] Pēteris saka: “Saki man, tu rupjais, tumšais gars! Saki man, vai tavi magi ar Vārdu var pēkšņi
izdziedināt visus cilvēkus un atvērt augstās debesis, līdz kurām nesniedzas neviena maga roka un
saprāts?!”
5] Pilsonis saka: “Ak tu, dumjais, aklais galilieti! Vai tad tu nezini, ka viens īsts mags katru koka
nūju var pārvērst par zivi vai čūsku?! Tikai nesen te bija viens no Ēģiptes, viņš iemeta ūdenī nūju un tā
pārvērtās par zivi; bet kad nūju meta uz zemi, no tās tapa čūskas un odzes. Tad viņš pūta gaisā, un gaiss
kļuva pilns ar siseņiem un citiem lidojošiem insektiem; pēc tam viņš ņēma baltus akmeņus un meta tos
gaisā, un tie kļuva par baložiem, kuri aizlidoja prom; tad viņš no ielas paņēma pilnu sauju putekļu un
meta tos pret vēju, un redzi, gaiss acumirklī bija pilns odiem, tā, ka caur tiem tikko varēja saredzēt Sauli;
bet, kad pēc tam uzpūta uz odiem, izcēlās liels vējš, kas odus pieveda pie dīķa, tur, kur iepriekš nūjas
pārvērtās par zivīm; tur viņš ar spieķi pieskārās ūdenim, un redzi, tas kļuva par asinīm un pēc tam viņš
vēlreiz tam pieskārās, un tas atkal kļuva par ūdeni! Bet vakarā viņš uzsauca zvaigznēm, un tās lidoja
viņa rokās kā pieradināti baloži! Un viņš viņām pavēlēja, un tās lidoja atpakaļ uz augstajām debesīm!
Bet tu saki: “Kur ir cilvēks, kura rokas sniegtos līdz debesīm?” Ka viss tas šeit notika, to es tev varu apliecināt
ar simts lieciniekiem. Bet ko tu tagad saki par savu Dieva Dēlu no Nācaretes, jo es labi zinu, kā
dēls viņš ir, un kur viņš to visu ir iemācījies?”
6] Pēteris saka: “Ja tu nu neesi melojis, kā krokodils ar savu bērna kunkstēšanu un tavu melu apstiprināšanai
par dažiem grašiem neesi nopircis simts lieciniekus, tad tiem daudziem, kuri Jēzu no Nācaretes
nu ir atzinuši par Kristu, arī vajag kaut ko zināt par šo magu, kura brīnumdarbus tu nu esi man
darījis zināmus! Es tūlīt jautāšu Jonaelam. Bet vai tev, ja tu esi man melojis!”
7] Pilsonis saka: “Tie tev par to nekādu slēdzienu nespēs dot, jo viņi aiz bailēm, ka mags to visu
panāca ar velna palīdzību, un velns viņiem varētu nodarīt ko ļaunu, pie šiem priekšnesumiem nebija
klāt! Mēs gājām ārā tikai nedaudzi drosmīgie, kas mēs nekādam velnam neticam, jo dabas spēkus
pazīstam nedaudz tuvāk, un pārliecinājāmies un ļoti brīnījāmies par to, kas viss vienam cilvēkam ir
iespējams!”
8] Pēteris saka: “Tu man gan esi smalks pētnieks, bet to es tev saku: turpmāk es ar tevi nekad vairs
nesadzīvošu un tu neizbēgsi savam sodam! Nāc nu kopā ar mani pie šīs pilsētas virspriestera; viņa
priekšā mēs mūsu lietu nolemsim un izbeigsim!”
9] Pilsonis saka: “Kāda daļa man par šo virspriesteri? Es esmu galilietis un, proti, vairāk grieķis,
nekā jūds; bet šis virspriesteris ir dumjš fanātiķis, kamēr viņa četras vecākās meitas, kā man saka, ar
mātes ziņu, nakts laikā slēdz apkaunojošus darījumus un nododas netiklībai. Kas man ar šādu muļķi
darāms? Māksla un zinātne man iet pāri visam un es godāju visus īstus zinātniekus un māksliniekus;
bet viņi tikai nedrīkst no sevis iedomāties vairāk, nekā viņi ir!
10] Ja jūsu visās mākslās un zinātnēs patiesi ļoti izveicīgais Meistars paliktu pie tā, kas viņš ir, tad
viņš starp jūdiem, grieķiem un romiešiem būtu viens no ievērojamākiem cilvēkiem! Bet viņš no sevis
iztaisa Dievu, tas ir ļoti dumji un piederas senajiem tumšajiem laikiem.
11] Bet jūs esat ļaudis, gan savā ziņā krietnām un godīgām dvēselēm, bet kuriem, šķiet, nav nekādu
lielo zināšanu un pieredzes, izņemot zivju ķeršanu. Tādēļ atliksim tālāko strīdu! Jūs varat ticēt, kam jūs
gribat, bet mums jūs diez vai ko iestāstīsiet; jo mums ir zināšanas un visādas zinātnes, neesam pavisam
neizglītoti maģijā un tātad zinām, par ko mums uzskatīt jūsu Meistaru!”
12] Pēteris saka: “Draugs, tu velti nopūlies savu mori nomazgāt baltu! Te pavisam nav runa par to,
vai tu manu Meistaru uzskati par to vai ko citu, un tagad ar šķietami saprātīgu runu gribi, lai es aizmirs-
72