1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tas nepārtraukti mainīt savas vietas?
11] Citas zvaigznes, kuras jūs dēvējat par stāvzvaigznēm, protams, izskatās tā, it kā tās būtu piestiprinātas
pie kāda cietokšņa; bet tomēr tas tā nav. Tās no Zemes ir tikai ļoti tālu, un to ceļi tik tālu izstiepti,
ka tās tos bieži tikko noiet vairāku simttūkstoš Zemes gados un tāda iemesla dēļ to kustība pat simts
cilvēku mūžos nevar tikt pamanīta. Un tas ir iemesls, kādēļ jums tās liekas kā pilnīgi uz vietas stāvošas;
bet īstenībā ir citādi, un visā bezgalīgajā telpā nekur nav kāds tā dēvētais cietoksnis.
12] Cietoksnis, kuru domā Mozus, ir no pareizas izpratnes un no mīlestības, kas ir dzīvības svētīta
augsne, izrietoša stipra griba pēc Dieva kārtības. Bet tādēļ, ka tāda griba var izrietēt tikai no patiesas,
augļus nesošas Dieva mīlestības pilnības cilvēka sirdī, kā tā pati var izrietēt no Debesu gaismas, ko
Dievs izlēja cilvēkā, kad Viņš šo iekšējo tumsu dalīja vakarā un rītā, tad šī patiesā mīlestība un patiesā
izpratne, kas viss cilvēkā izpaužas kā dzīva ticība, ir debesis cilvēkā, un no tā izrietošā stingrā griba —
Dieva kārtība — ir debesu cietoksnis cilvēkā un pie šāda cietokšņa, ja šāds cietoksnis pēc Dieva mīlestības
gribas ir pilnīgi pareizā kārtībā, Dievs dod jaunus spīdekļus no Debesu Debesīm, ka te ir tīra Tēva
mīlestība Dieva sirdī, un spīdekļi tad apgaismo gribu, paceļ to līdz debesu eņģeļu izpratnei un caur to
radīto cilvēku neradītā, tagad caur paša brīvu gribu dievišķā kārtībā pats sevi par jaunu pārveido par
Dieva bērnu.
161. Mozus Radīšanas stāsta izskaidrojuma turpinājums. Par dabīgo iznīkstošo
cilvēku un par īsteno mūžīgo cilvēku. Divi lieli spīdekļi vai par Mūžīgā Gara
būtību un par dvēseles būtību. Ko nozīmē zvaigznes? Ceturtā radīšanas diena.
1] (Kungs): “Cik ilgi cilvēks ir radība, viņš ir laicīgs, iznīkstošs un nevar pastāvēt; jo katrs cilvēks,
kā viņš dabīgi ir radīts, nav nekas cits, kā tikai derīgs trauks, kurā caur pastāvīgu dievišķu līdzdarbību
var attīstīties īsts cilvēks.
2] Ja ārējais trauks ir ieguvis pietiekamu izglītības pakāpi, kādam nolūkam Dievs trauku pārpilnam
ir labi ierīkojis ar visām nepieciešamām sastāvdaļām un īpašībām, tad Viņš cilvēka sirdī pamodina vai
drīzāk attīsta Savu mūžam neradīto Garu un šis Gars pēc savas iedarbības mēra ir tas, ko zem diviem
lieliem gaismekļiem, kuri tiek likti pie debesu cietokšņa, saprot un grib saprast Mozus, kā arī visi patriarhi
to tā un nekad citādi nav sapratuši.
3] Šī mūžīgā, neradītā, pilnīgai mūžībai bagātīgā dzīvā gaisma pie debesu cietokšņa cilvēkā tad ir
tas patiesās dienas cilvēkā pilnīgi īstenais diriģents un pirmītējo trauku māca pilnīgi pārvaidoties savā
mūžam neradītā Dieva būtnē un tā visu cilvēku padarīt par patiesu Dieva bērnu.
4] Bet katram radītam cilvēkam ir dzīva dvēsele, kas gan ir arī gars ar nepieciešamām spējām pazīt
labo un patieso un ļauno un neīsto, labo un patieso piesavināties un ļauno un neīsto no sevis padzīt.
Bet, neskatoties uz to, tas nav nekāds neradīts, bet gan radīts gars un kā tāds pats par sevi nekad nevar
sasniegt Dieva bērna stāvokli.
5] Bet kad viņa pēc viņai dotiem likumiem visā savas sirds pazemībā un vienkāršībā un ar viņai
no Dieva iestādīto brīvo gribu labo un patieso ir pieņēmusi, tad šāda pazemīga vienkārša un paklausīga
griba, lai runātu pavisam aptverami, ir kļuvusi par patiesu debesu cietoksni, tādēļ, ka viņa tieši pēc
cilvēka dvēselē liktā debesīgā ir sevi izglītojusi un tātad ir pavisam piemērota sevī uzņemt tīri neradīto
dievišķo.
6] Tas tīri dievišķais, vai neradītais Dieva Gars, Kas tagad uz mūžību tiek likts pie Tāda debesu
cietokšņa, ir tā lielā gaisma; bet cilvēka dvēsele, kas caur lielo gaismu tad arī tiek pārveidota par gandrīz
līdzīgi lielu gaismu, ir otrā, mazākā gaisma, bet kas tagad līdzīgi neradītajai lielajai gaismai tiek likta
pie tā paša debesu cietokšņa un no neradītās gaismas tiek pārveidota par līdz neradītu gaismu, bez kā
kaut ko zaudējot no savas dabīgās būtības, bet gan kādā pilnīgi garīgā apgaismotā ziņā bezgala daudz
iegūstot. Jo cilvēka dvēsele par sevi mūžam nevarētu saskatīt Dievu Viņa tīrākā Gara būtībā, un pretēji,
tīrākais, neradītais Dieva Gars nekad nevarētu redzēt dabisko, tā kā viņam par sevi nekāds dabiski materiālais
neeksistē. Bet minētā tīrākā gara ar dvēseli savienībā tagad dvēsele caur viņai klāt pienākušo
jauno Dieva Garu var saskatīt Dieva Garu Viņa pirmgara tīrākā būtībā, un gars caur dvēseli dabīgo.
7] Un tas ir tas, ko saka Mozus, ka tad viena liela gaisma valda dienu un maza gaisma nakti un nosaka
zīmes, tas ir: visā gudrībā visu parādību un visu radīto lietu cēloni, tātad arī noteic laikus, dienas
un gadus, kas izsaka tik daudz, kā: visās parādībās pazīst Dievišķo gudrību, mīlestību un žēlastību.
196