1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

zelta, sudraba un dārgakmeņu!”
7] Es saku: “Tas viņam gan bija; bet tas viņu arī aizkavēja, ka viņš nespēja nonākt Apsolītā Zemē!”
Vai tu spēj labi to aptvert?!”
8] Jūda saka: “Te es tomēr vēlētos domāt, ka Mozus, kas bija Jehovas visu praviešu pravietis, vaina
bija nevis zeltā un sudrabā, ko viņam pēc Dieva pavēles vajadzēja ņemt līdz no Ēģiptes, bet gan daudz
vairāk tajā, ka viņš kādā vājā stundā savā vājā ticībā par maz paļāvās uz Dievu! “
9] Un Es saku: “Un kāds bija iemesls, ka kādā dienā viņš kļuva vājš? Kas tieši Mozus domu dēļ par
zeltu un sudrabu viņu atstāja vāju, Tas Pats stāv šeit un tev to saka! Rakstīts tas gan stāv kādā līdzībā;
bet patiesībā ir un bija tā, kā Es tev to esmu darījis zināmu!”
10] Jūda saka: “Labi, es tev ticu, ka toreiz tā bija! Bet tagad no Romas un puspasaules ķeizara puses
nauda ir ievesta kā likumīgs maiņas līdzeklis, lai starp cilvēkiem atvieglotu nepieciešamos sakarus, un
mums ir pienākums to lietot; un tādēļ es domāju, ka, ja nav grēks naudu upurēt Dieva kastē, nebūs arī
nekāds grēks to pašu naudu dot kādam nabagam, lai ar to viņš uz dažām dienām ir apgādāts, un tā jau
nabadzīgo dēļ ir labi naudu, tā kā tā no valsts reiz ir likumīgi ieviesta, ņemt līdzi kādā ceļā, un tā saimnieks
Kobans savus dažus sudraba grašus gan varētu paturēt pie sevis!”
11] Es saku: “Tu gan nes sev līdzi bagātīgi piepildītu maku un tomēr tu vakar tiem trim nabagiem,
kuri tev vakar lūdza dāvanas, neko nedevi; un tā Es domāju, ka tu pats naudu tik slavējami neizlieto,
kādēļ tu Man to ieteici!
12] Bet kas attiecas uz naudu Dieva kastē, tad Es tev pavisam atklāti saku: Tā ir negantība un posts,
ja ne tik daudz tiem nedaudziem garā nabagiem, kas domā, ka caur to sev nodrošina debesis, bet jo vairāk
tiem, kas ņem naudu no kastes un nakts laikā to izšķiež ar netiklēm! Kamēr nebija naudas, nebija
arī atklātu pērkamu netikļu kā tagad! Bet tā kā nu ir nauda un visādas sīknaudas, tad Jeruzalemē, kā
gandrīz visās citās pilsētās, ir daudzas pērkamas netikles, un vīri ar viņām grēko dienu un nakti! Un tā
kā tiem, kam ir daudz naudas, vietējās vairs nepatīk, tad viņi liek nākt meitām no citām zemēm, pērk
tās grieķu zemē un pēcāk jūdu zemē ar tām dzen apkaunojošāko netiklību! Un, redzi, tas viss un vēl
tūkstoškārt vairāk ir tavas tik augsti cildinātās naudas svētība!
13] Bet tas vēl ir tikai lāsta, kas guļ uz naudas, sākums!
14] Bet nāks laiki, kas būs vēl sliktāki kā tie, kad Noass būvēja šķirstu, un savam postam viņi pateiksies
zeltam un sudrabam, — un cilvēkus no nelaimes un posta neatbrīvos nekas cits kā uguns no
debesīm, kas te aprīs visus elles netikumus!”
15] Jūda saka: “Jā, jā, Tu esi pravietis, kam nav līdzīga un vari to zināt; bet, ja naudu pielieto labi,
tad taču nevar kļūdīties!?”
16] Es saku: “Es tev saku: Jā, ja to izlietotu labi, tad tā būtu tikpat laba kā viss cits uz Zemes, ko
tāpat var izlietot labi un slikti! Bet lielā starpība pastāv tajā: ja tu ej kādā pilsētā, tad tev uz saviem pleciem
vajag kaut ko ienest, vai nu darba rīkus, vai pārtikas produktus, un tu par to saņem ko citu, kas
tev ir vajadzīgs, un ēdienu, un dzērienu — tas, protams, ir nedaudz neērti, bet caur to arī neērti tikt
vestam pie grēka! Jo ja tu nāc ar precēm un saiņiem vai velc ratus pilniem traukiem, ar tiem ej pie kādas
netikles un par podu vai šķīvi gribi ar viņu grēkot, tad viņa tevi izsmies un izzobos, un tu no grēka esi
pasaudzēts! Bet ja tu pie viņas nāc ar zeltu un sudrabu, tad viņa tevi neizzobos un neizsmies, bet gan
vedīs tevi savas netiklības istabā un tevi visādi kārdinās grēkam, lai caur to tev izvilinātu vairāk zelta un
sudraba! Tā nauda gan ir ērta lieta, bet arī ļoti vilinoša un ērta grēkam!
17] Un sātans to tādēļ ir ienesis šajā pasaulē, lai caur to pasaulē vieglāk un vairāk grēkotu! — Vai tu
vēl neieskati, ka laba izdevība ir labākais līdzeklis pievilkt zagļus?!”
18] Jūda saka: “Jā, jā, tas ir pareizi! Bet ja visādus zagļus gribētu atturēt ar to, ka pie cilvēka nav jāatrodas
nekam pēc kā viņi tīko, tad pie cilvēkiem vajadzētu būt bezgala daudz kam mainītam! Pirmkārt,
visiem cilvēkiem visos laicīgos labumos vajadzētu būt pavisam vienādi nabagiem, otrkārt, viņiem vajadzētu
izskatīties vienādiem kā zvirbuļu vīriņiem un sieviņām, un, treškārt, nevienam nevajadzētu būt
gudrākam par visiem citiem. Bet cik ilgi tas tā nav, visa runāšana, mācības un zīmes ir veltas! Pie visām
zīmēm un mācībām daudzi gan atgriezīsies, bet desmitreiz tik daudzi paliks tādi, kādi viņi ir, ja, ļaunākā
gadījumā, viņi tikpat viegli, ja ne vieglāk, nekļūst vēl desmitkārt ļaunāki kā bija iepriekš. Jo nedaudz
patmīlības taču ir katram cilvēkam, un katrs grib būt mēreni apgādāts, tādēļ katrs cilvēks, pavisam dabīgi,
vispirms domā par sevi un tikai tad par citiem! Un par to taču neiespējami uz viņiem dusmoties!
Ne katram var būt māja un zeme; jo tad katram jaundzimušam kopā ar viņu tūlīt no Dieva pasaulē va-
120