Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pergamenta rakstītu vēstuli, apgādātu ar ķeizarisku zīmogu, un tur šo vēstuli priekšā vecajo sejām un<br />
saka: “Vai jūs to pazīstat?!” Viņi kliedz: “Tātad arī tu esi Dieva, tempļa un mūsu nodevējs?! Par to mums<br />
jāpateicas Šim Dāvida dēlam?! Tādēļ esi arī tu nolādēts kopā ar visiem taviem mājiniekiem!”<br />
15] Kad farizeji tādu lāstu ir izteikuši, Barams ātri ķer pēc krietnas nūjas un tūlīt ar visu spēku sāk<br />
farizejiem sadot, pie tam teikdams: “Pagaidiet, jūs sātana kalpi, par jūsu lāstiem es reiz jums likšu saņemt<br />
taisnīgu algu!” Viens farizejs, kuru nūja vēl nebija sasniegusi, kliedz: “Stāv rakstīts: Vai tam, kas<br />
savu roku pieliek pie viena svaidītā!” Barams saka: Es to ļoti labi zinu un tādēļ izmantoju nūju!” Un Barams<br />
arī šim svaidītajam dod nobaudīt nūju. Te, izņemot Ahabu, visi ļaunie farizeji un rakstu mācītāji<br />
izbēg ārā, kur viņi arī vēl no tautas tiek apkalpoti.<br />
189. Barama atvainošanās savas izturēšanās dēļ. Ahaba brīdina no templiešu<br />
atriebības. Kungs mierinājums abiem. Barams — Jāzepa māceklis. Marijas<br />
atkalredzēšanās prieks par Kungu. Ahabas runa par īsti templiski fanātisko<br />
manevru pret Jēzu Jairusa meitas atmodināšanas dēļ.<br />
1] Kad viņi ir pāri robežai, Barams, nedaudz noguris, nāk atpakaļ un saka: “Kungs, piedod man to,<br />
ko es nu darīju! Es patiesi to nedarīju ar prieku; bet ar šo ļauno laulības pārkāpēju sugu patiesi vairs nebija<br />
izturams! Patiesi, Sātanu nevar stādīties priekšā kā ļaunāku, nekā te ir šie zeļļi, kuri jau nopietnībā<br />
domā, ka visa zeme ir pilnīgs viņu īpašums! Bet tas viss vēl nebūtu mani tik ļoti uztraucis. Bet kad tie<br />
zeļļi Tev, ak, Kungs un Meistar, sāka pilnīgi uzbrukt, tad es savas taisnīgās dusmas vairs nevarēju apspiest<br />
un man vajadzēja pielietot savas mājas tiesības! Bet neuztraucies par to, ja šie zeļļi celtu sūdzību,<br />
tad es aizstāvēšu savas tiesības un pavisam gudri pratīšu Tevi attaisnot.<br />
2] Ahaba saka: “Draugs, tu katrā ziņā vari piesargāties; jo šiem vecajiem neliešiem nekas nebūs darāms<br />
steidzamāk, kā visu šo gadījumu ar sliktākajām pasaules krāsām divkārtīgi darīt zināmu Jeruzalemē!<br />
Pirmkārt, par viņiem ļoti neizdevīgo šī dievišķā Meistara darbību, visas Jesairas totālu atkrišanu no<br />
jūdiem, manu izturēšanos, un, beidzot, Erodam, ka viņš te pazaudēja visus savus padotos, tā, ka viņi ir<br />
sev nopirkuši Romas pilsoņu tiesības! Tas Jeruzalemē uzreiz pamodinās visus ļaunos garus un pēc tam<br />
šeit varētu notikt dažas ļaunas lietas! Tādēļ uzmanies un vispirms nodrošini sev ķeizarisku aizstāvību,<br />
citādi šie ļaunie gari tev sagādās lielas nepatikšanas.”<br />
3] Es saku: “Ahaba, lai tas paliek; ka Barama namam nekas nenotiks, par to es tev galvoju; bet, ka<br />
vecie necilvēki darīs to, ko tu teici, tā ir patiesība. Bet ne Baramam, ne tev no tā nav jābaidās. Bet nu<br />
ejam pusdienās, Es tur gribu arī uzklausīt Mariju un Jāzepa dēlus!”<br />
4] Barams, pārsteigts par vārdu Jāzeps, saka: “ Ko, Mana meistara Nācaretē, kuram es esmu tik<br />
daudz pateicības parādā?! Viņš toreiz, kad es pie viņa biju māceklis, bija vēl jauns vīrs un jau savas<br />
mākslas meistars. Cik pacietīgs un mīlestības pilns viņš man rādīja visas savas mākslas priekšrocības un<br />
kā viņš man tad drīz man sagādāja labākos darbus un bez atlīdzības atbalstīja ar padomu un darbu, to<br />
es patiesi viņam mūžam nekad neaizmirsīšu!”<br />
5] Es saku: “Nu, Marija ir viņa otrā sieva, kura viņam no tempļa kļuva par sievu; bet abi vīri, kas ir<br />
kopā ar viņu, ir Jāzepa dēli no pirmās sievas un nu turpina viņa mākslu. Bet Es pēc miesas esmu Marijas<br />
dēls, un mans vārds ir Jēzus!”<br />
6] Barams saka: Ak, cik es nu esmu laimīgs, ka manam namam notiek tāds gods un žēlastība! Bet<br />
nu tikai ātri ejam pie galda; lai brīnišķā māte ar abiem Jāzepa dēliem pārāk ilgi uz mums negaida! Mēs<br />
nu ātri dodamies ēdamistabā, kurā mūs gaida arī Marija ar abiem Jāzepa dēliem.<br />
7] Kad Marija Mani ieauga, viņa aiz prieka sāk raudāt; jo viņa nu jau divus mēnešus nebija Mani<br />
redzējusi, līdzīgi arī abi Mani brāļi, kuri Mani ļoti mīlēja. Kad mēs tā savstarpēji sirsnīgi sasveicinājāmies,<br />
mēs visi dodamies pie galda, noskaitām pateicības lūgšanu un baudām labo un bagātīgo mielastu,<br />
kurā ļoti priecīgs piedalījās arī Kisjons, kurš kopā ar sievu un meitām līdz šim Mani neatstāja un daudz<br />
sarunājās ar Mariju un abiem brāļiem.<br />
8] Pēc mielasta, kad mēs sēdējām pie galda un spēcīgās tveices dēļ dzērām vīnu ar nedaudz ūdens,<br />
Ahaba lūdza, vai viņš drīkstot runāt, jo viņam esot mums jāatklāj svarīga lieta, un, proti, sevišķi par<br />
personīgo drošību, jo viņš nu tikai sarunas laikā atklāja, ka Es esmu tautā slavētais un pie farizejiem ļoti<br />
bēdīgi slavenais Jēzus no Nācaretes, par kuru visā zemē iet nedzirdēti liela slava. ES viņam teicu: “Runā,<br />
kas tev ir zināms!”<br />
232
Change language