1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

pietiekami daudz rakstāmo piederumu?”
7] Matejs saka: “Divām dienām es esmu apgādāts; ja man vajag vairāk, tad es to tūlīt gribu
sadabūt.”
8] Es saku: “To pietiek desmit dienām; pēc tam mēs jau piederumus dabūsim citur. Paliec tikai šeit
un kopā ar mums baudi rīta mielastu; bet pēc sestās stundas mēs dosimies uz kalna. Tur Es šiem ļaudīm
pasludināšu pestīšanu; bet tu visu, ko Es sacīšu, uzraksti trijās nodaļās un sadali tās nelielos pantos pēc
Dāvida veida. Bet sameklē vēl dažus citus rakstītājus, kuriem no tevis to jānoraksta, lai arī šajā vietā paliek
uzrakstīta liecība!”
9] Matejs runā: “Kungs, Tavai gribai jātiek uz precīzāko ievērotai!”
10] Pēc šīs svarīgās sarunas ar Mateju iekšā ienāk citi mācekļi un viņiem seko šīs pilsētas priesteri
un citi ievērojami ļaudis, kas lielā satraukumā mani sveic. Un pirmais priesteris iznāk nedaudz priekšā
un saka: “Kungs, Tu šo namu esi Sev labi iekārtojis, lai tas ir cienīgs Tevi uzņemt. Zālamans cēla templi
ar lielu greznību, lai tas būtu cienīgs kalpot Jehovam par mājvietu starp cilvēkiem, bet caur daudziem
uz debesīm brēcošiem ļauniem darbiem cilvēki šo mājvietu apgānījuši, un Jehova pameta templi un
Derības šķirstu un nāca pie mums uz kalna, kā arī Tu, ak, Kungs, vispirms biji Jeruzalemē, atradi maz
uzņemšanas un tādēļ nāci pie mums, Taviem īsteniem godinātājiem. Un tā nu notiek, kā stāv rakstīts:
11] “Pēdējā laikā notiks, ka kalns, kas te ir Dieva nams, noteikti būs augstāks nekā visi kalni un tiks
pacelts pāri visiem pakalniem, un šeit saskries visi pagāni. Un sanāks daudzas tautas un teiks: Nāciet,
iesim uz Kunga kalnu, uz Jēkaba Dieva namu, lai Viņš mums māca Savu ceļu un mēs staigājam pa Viņa
takām! Bet Viņa likums tomēr izies no Ciānas un Kunga vārds no Jeruzalemes.” (Jesajs 2:2-3)
12] Bet mēs nu visi esam pār mēru priecīgi, kā līgava, ja nāk viņas līgavainis un pirmo reizi piedāvā
viņai savu sirdi, roku un sveicienu! Jo patiesi, Kungs, Jeruzaleme, lielā Ķēniņa izvēlētā pilsēta, ir kļuvusi
slikta un nav Tevis cienīga. Mēs gan arī sevi tieši neturam par cienīgiem, jo kas vajadzīgs, lai Dieva
priekšā tiktu atrasts kā cienīgs?! —, bet tas tomēr ir skaidrs, ka, ja Kungs tagad izvēlas starp diviem ļaunumiem,
Viņš izvēlēsies mūs, kā acīmredzami mazāko. Un tas nu mūsu acu priekšā brīnišķi piepildās!
Tu esi tas, Kuru mēs jau tik ilgi gaidījām; tādēļ Ozianna Tev, Kas Kunga Vārdā nāc pie mums!”
13] Es runātājam saku: “Jā, tu nu runāji pilnīgi pareizi; bet Es jums arī saku: Ja jūs Manu Mācību
pieņemsiet, tad pieņemiet to un palieciet tajā darbīgi, tikai tad jūs patiesi iegūsiet pestīšanu, kuru Es
jums šodien pasludināšu no kalna virsotnes. Jo, ja arī žēlastība atklāti nāk pie jums no augšas, tad tomēr
ar to nepietiek; jo tā nepaliek, ja viņa netiks darbīgi satverta, — līdzīgi tā, kā, ja tu izsalcis stāvētu zem
kāda augļiem bagāta koka: vējš to purina un lejup krīt nogatavojušās vīģes, bet tu tās neuzlasi. Vai gan
tad tās apmierinās tavu izsalkumu?
14] Tātad ne vienīgi dzirdēšana, bet gan tikai rīcība pēc Manas Mācības dos jums pestīšanu, kas pie
jums ir atnākusi no Jeruzalemes. Vai tu to saprati?”
15] Runātājs saka: “Jā, Kungs, jo tā kā Tu var runāt tikai Dievs. “
16] “Nu tad”, Es uz to saku, “Ja tu to esi aptvēris, tagad baudīsim rīta mielastu! Bet pēc mielasta
uzraksti, ka vakar naktī Es esmu laulībā savienojis un svētījis Irhaelu ar ārstu Joramu un turpmāk lai
neviens par viņiem vairs nav sašutis! Bet nu sēdīsimies pie rīta mielasta! Lai tā notiek.”
17] Visi, un viņu ir daudz, nu apsēžas un bauda rīta mielastu, labāko pienu un medus maizi.
39. Ziharā. Rīta mielasts pie Irhaelas. Galda runas. Apsolītās Zemes piens
un medus ir labākais uz Zemes. Gudrā runa Radītāja slavēšanai. Kunga runa
par cilvēka mērķi uz pilnību. “Mans jūgs ir maigs, un Mana nasta ir viegla!”
Dzīvības padomi. “Kas seko Manam padomam, tas darīs labi!” Īstenais Dieva
nams: Brīva daba un cilvēka dvēsele. Kalna sprediķis. (Mateja ev. 5:6–7)
1] Šajā zemē tādas brokastis tieši nebūtu dēvējamas par ļoti lieliskām, bet zemē, kas te pēc sakāmvārda
pārpilna piena un medus, tās bija gardākās brokastis, sevišķi, kur Apsolītās zemes medus bija un
vēl tagad ir labākais pasaulē, un tāpat arī piens uz zemes no cita netiek pārspēts.
2] Pēc mielasta tika pasniegti gardi augļi un daudzi par tiem tīksminājās un slavēja Dievu, Kas augļiem
devis tik lielisku garšu, un bitēm — spēju no lauku puķēm iesūkt ļoti saldo medu un nest viņu
mākslinieciski būvētās šūnās!
3] Kāds no samariešiem, kas bija gudrais, sacīja: “Dieva gudrība, visvarenība un laipnība nekad
56