You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
zemestrīci.<br />
3] Tādēļ Barams lika ātri aiznest no kuģa visu pārtiku un cik iespējams, stipri kuģi nostiprināt pie<br />
krasta; un tikko Barams ar darbu bija galā, kad pamanīja, ka tālumā jūrā jau sāk sacelties ļoti lieli viļņi!<br />
4] Te Kisjons teica: “Mums vajadzēs pamodināt Kungu un Viņa mācekļus; jo pie tādiem man nekad<br />
neredzētiem lieliem viļņiem jūra varētu pārplūdināt visu dārzu un pie tam guļošiem vairāk vai mazāk<br />
tomēr varētu kļūt bīstami! Un iespējams, ka arī kuģis tiek pavisam sadragāts pret krastu.”<br />
5] Barams saka: “Jā, draugs, ja Kungs vētrai šoreiz neliek nekādu šķērsli, tad zaudējumi, kādus vētra<br />
varētu nodarīt, būtu neizsakāmi! Bet es paļaujos uz Kungu. Viņš noteikti neļaus mums iet bojā! Un es<br />
domāju, cik ilgi Viņš mierīgi guļ, mums no vētras, kas nedaudz acumirkļos būs klāt, maz vai nemaz nav<br />
jābīstas; bet tomēr ātri ejam pie Viņa un darām Viņu uzmanīgu uz tuvojošos vētru!”<br />
6] Pēc tam abi kopā ar kuģa ļaudīm steidzas pie Manis un mēģina Mani modināt; bet labu iemeslu<br />
dēļ Es šoreiz nepamostos un pie viņiem pieiet eņģelis un saka: “Ļaujiet Viņam dusēt un nemodiniet<br />
Viņu; jo Viņš guļ tieši šīs nepieciešamās vētras dēļ! Bet drīz sekas rādīs, kālab šī vētra bija laba.”<br />
7] Kisjons saka: “Bet kas tad, ja kalnu augstie jūras viļņi mežonīgākā straumē skalosies pat pāri maniem<br />
dārziem?”<br />
8] Eņģelis saka: “Raizējies par ko citu! Vai tu domā, ka Kungs, ja ar tavām acīm Viņš guļ, par šo<br />
vētru nezina?! Redzi! Viņš tā grib, un tādēļ arī tā notiek! Tādēļ esi mierīgs!”<br />
9] Kisjons jautā: “Vai tad tu zini iemeslu?” Eņģelis atbild: “Ja arī es to zinātu, tad tomēr es tev to nedrīkstētu<br />
norādīt, pirms tā ir Kunga griba; tādēļ vairs neko nejautā un esi mierīgs un bez bailēm; sekas<br />
jums visiem atvērs acis!”<br />
10] Pēc šiem eņģeļa vārdiem, kurš pēc tam pavisam mierīgi palīdzēja Matejam labākā kārtībā savest<br />
viņa tāfeles, Kisjons nomierinājās, un Barams teica: “Man vajag atklāti atzīt, cik ilgi es dzīvoju, es<br />
vēl nekad neesmu redzējis draudošāku vētru kā šo, kas nu katru acumirkli draud plosīties manā priekšā;<br />
bet es nekad arī vēl neesmu kādai vētrai skatījies pretī vienaldzīgāk un bez bailēm! Skaties tur! Pie<br />
mērena vēja, tikko vairs ceturtdaļstundas attālumā ārpus šī, tādā pat laikā arī viegli pārbraucamā līča!<br />
Dažos acumirkļos vētrai vajadzētu būt klāt!<br />
11] Bet paskaties, milzīgie viļņi jūras garumā, kā teikts, vēl ceturtdaļstundas attālumā ārpus līča<br />
taisnā līnijā veļas pret Sibaru un līdzinās peldošiem kalniem, kuri katru acumirkli tiek sadragāti tūkstošs<br />
zibeņiem! Bet tomēr līcis vēl ir tik mierīgs, ka pavisam viegli var saskatīt vētru tās ārkārtējākā<br />
izskatā, kā arī krastu; tā noteikti ir ārkārtīgi reta parādība! Jāatzīstas, ja tā ko var aplūkot ar pavisam<br />
mierīgu sirdi, tad pilnākā nopietnībā tas ir rets, ārkārtīgi cēli skaists skats! Bet tiem, kuri iespējamā kārtā<br />
atrodas ārā jūrā, tagad gan būs pavisam citāda sajūta, kā mums te spoguļgludā līča priekšā!<br />
12] Visumā līdz briesmīga izskata vētras līnijai tomēr vēl ir kāda pusstunda un cik ļoti spēcīgi līdz<br />
mūsu ausīm skan pērkons! Tajā pusē vētras līnijā vajag kļūt pilnīgi kurlam. Nu es jūtu arī ievērojamu<br />
zemes drebēšanu! Vai tu no tā neko nemani?”<br />
13] Kisjons saka: “Ak jā, es tikko gribēju tam pievērst tavu uzmanību; Bet, ka pie visa tā mans līcis<br />
paliek tik mierīgs kā reti, tas ir brīnumu brīnums! Jo es par daudz labi zinu, ka šis līcis, ja reiz sāk trakot,<br />
ir spējīgs sagādāt milzīgāko traci! Bet līcī un ievērojamu gabalu ārpus līča, ūdens vēl ir pilnīgi mierīgs.<br />
Bet klausies, zemes drebēšana kļūst spēcīgāka! Ja tikai tas nenodarītu ko ļaunu mājām. Bet tagad<br />
es jau arī līcī pamanu raksturīgo riņķveidīgu ūdens kustēšanos. Līcī un ārpus līča jau sākas spēcīgs paisums;<br />
tas uz sevi neliks ilgi gaidīt! Nu, Kunga Vārdā! Vairāk kā zaudēt šo laicīgo dzīvību, mums nekas<br />
nevar notikt, un tā lai nu notiek, kas notikdams; pie mums ir Kungs un Viņa eņģelis! Bet tā ir šausmas<br />
iedvesoša aina. Kungs, esi žēlīgs un līdzcietīgs visiem grēciniekiem!”<br />
14] Nu arī līcis sāk kļūt nemierīgs. Cauri kokiem drāžas spēcīgas vēja brāzmas un tumši melnos<br />
mākoņos zibsnī neskaitāmi zibeņi. Ar nedzirdēti šausmīgu rīboņu vairāki iesper līcī un rada tālu krācošas<br />
spēcīgas viļņu putas; bet no kvēlojošajiem mākoņiem vēl nekrīt neviens lietus piliens. Viens zibens<br />
iesper pakalnā, uz kura mēs pavadījām nakti; šī zibens ārkārtīgi spēcīgā sprakstoņa visus, izņemot<br />
Mani, pamodina no viņu labā miega.<br />
15] Kad no šāda nedzirdēti apdullinoša trokšņa daudzi pamodušies virs sevis ierauga tādu visu vētras<br />
vētru un no desmit vienā laikā krastā iespertiem zibeņiem pilnīgi atmostas, tas viņi visi ātri pieceļas<br />
no zemes, un mācekļi steidzas pie Manis un lielās bailēs skaļiem kliedzieniem modina Mani.<br />
16] Un Jūda, pavisam satraukts, saka: “Bet Kungs! Kā Tu tādā elementu vētrā gan vari gulēt?! No<br />
debesīm līdzīgi lietum līst tikai zibeņi. Bet kas te tikai acumirkli ir drošs par dzīvību? Palīdzi, Kungs,<br />
253
Change language