1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

sveicinās, un zvejnieki diezgan īgni, jo uz viņu galda izskatās nedaudz trūcīgāk, nekā uz mūsējā, tūlīt
Pēterim saka: “Mums tas nav svarīgi, jo mēs vēl esam īsti uzticīgi Jāņa mācekļi, un mūsu likums ir gavēt.
Bet jūs, kā Jēzus jaunie mācekļi, kā mēs redzam, varat ēst pēc patikas, jo par gavēšanu pie jums,
šķiet, vairs nav ne runas!”(Mt. 9:14)
5] Pēteris saka: “Jānis gavēja dēļ tā, kas mums ir, un mēs kopā ar viņu gavējām pēc viņa mācības
un stingriem sprediķiem. Jānis pasludināja To, pie Kura mēs esam, un liecināja par Viņu. Bet kad Viņš
nāca un no Jāņa pat pieņēma ūdens kristību, tad Jānis savām izjūtām pilnīgi neuzticējās un tātad arī jūs
nē. Jo, kamēr Jānis, no gara mudināts, liecināja par Jēzu, un, kad Tas viņam tuvojās, mums teica: “Redziet,
kas te nāk, tas ir Tas, par Kuru es jums runāju, ka Viņš nāks pēc manis, Kuram es neesmu cienīgs
atraisīt Viņa kurpju saites!”, bet slepenībā pie sevis viņš tomēr šaubījās, līdzīgi kā jūs, un šaubās vēl līdz
šai stundai. Tādēļ viņš vēl vienmēr gavē, un arī jūs gavējat; bet pie mums ticīgajiem gavēšanai ir beigas!
Ka JŪS vēl gavējat, pie tā esat vainīgi vienīgi jūs! Tā arī ir pareizi; jo līdzīgi kā aklais nevar pabarot savu
redzi ar gaismu un tās krāsām, tā arī sirdī aklais nevar pabarot ne savu sirdi, ne savu māgu. Vai jūs to
saprotat?
6] Ja Jānis būtu ticējis, tad viņš būtu sekojis Jēram, kas pēc viņa gara liecības paņem prom pasaules
grēkus. Bet tāda kā viņa dvēsele pati šaubījās par To, par Kuru viņa gars viņā un caur viņu liecināja, tad
viņš palika tuksnesī, līdz, kā mēs dzirdējām, Erods viņu apcietināja.
7] Kādēļ tad viņš nesekoja Viņam, tā, ka viņš tak caur savu garu mums teica: “Jums jāklausa Viņam!”
Kādēļ tad viņš negribēja Viņam klausīt?! Kādēļ viņš Viņam tūlīt nesekoja, kur viņš tak iepriekš
visu savu dzīvi veda tik stingri Viņa dēļ, Kurš ir atnācis?! Mēs nezinām, ka Tas, Kuram mēs sekojam,
jebkad būtu viņam aizliedzis Viņam sekot. Tādēļ sakiet man tikai kādu nopietnu iemeslu, kādēļ Jānis
tūlīt nesekoja Jēzum!”
8] Te Jāņa mācekļi apmulst un nezina, kas viņiem Pēterim jāatbild. Tikai viens no viņiem teica,
ka ziņa, ka Erods būtu apcietinājis Jāni, esot nepatiesa; Erods viņu esot tikai aicinājis savā rezidencē
Jeruzalemē, lai tur no viņa uzzinātu visu par atnākušo Jehovas Svaidīto. Erods Jāni par daudz cienot, lai
viņu liktu cietumā.
9] Bet Pēteris nedaudz amizanti teica: “Ja tas vēl pilnīgi nebūtu noticis, tad ļoti drīz tas tomēr notiks!
Jo Erods ir viltīga lapsa, un viņam tikpat maz var uzticēties, kā čūskai.”
123. Jāņa Kristītāja liecība par Kungu. Līdzība par līgavaini, kāzu viesiem
un līgavu. “Kam ir Dēls, tam ir mūžīga dzīvība!” Kāds akls Jēzus kritiķis.
(Mateja ev. 9:15)
1] Pēc šīs sarunas Jāņa mācekļi atkal turpina ēst un arī mēs ēdam Tikai daži no šeit klātesošajiem
farizejiem pilnīgi gavēja un negribēja ēst, pirms Saule nebija norietējusi; jo viņi nedabūja neraudzētu
maizi, kas šeit pie grieķiem nebija, un tā viņi gavēja, kamēr vairāki viņu kolēģi un rakstu mācītāji ēda ar
lielu apetīti.
2] Pēc kāda laika, kad vīns Jāņa mācekļus bija padarījis nedaudz runīgākus un drosmīgākus, viens
no viņu vidus piecēlās un no Manis paša gribēja uzzināt iemeslu, kādēļ viņiem kā Jāņa mācekļiem vajagot
tik daudz un stingri gavēt, un kādēļ Man un Maniem mācekļiem nē, un Man jautāja tā: “Kungs un
Meistar, kādēļ tad mēs, kā arī farizeji, tik daudz gavējam un Tavi mācekļi negavē?”
3] Un Es viņiem teicu: “Draugs, tu biji pie Jāņa, kad viņam paziņoja par Mani, ka Es kristot cilvēkus
un ka daudzi Man sekojot? Visu priekšā šeit saki skaļi: Ko Jānis atbildēja? Jāņa māceklis saka: “Tad
Jānis teica un atbildēja: Viens cilvēks neko nevar ņemt, tas viņam tiek dots no debesīm. Jūs esat mani
liecinieki, ka es teicu, ka es neesmu Kristus, bet gan tika pirms Viņa šeit atsūtīts. Kam ir līgava, tas ir
līgavainis; bet līgavaiņa draugs stāv un uzklausa viņu un ļoti priecājas par līgavaiņa balsi! Tāds mans
prieks nu ir piepildīts! Viņam vajag augt, bet man vajag mazināties! Tas, kas nonāk no augšas, ir pāri
visam; bet kas ir no šīs Zemes, tas ir tikai no šīs Zemes un nerunā neko citu, kā par šo Zemi. Tikai Tas,
kas nāk no debesīm, ir pāri visam!
4] Un Jānis to ievēroja un uzskaitīja, ko visu viņš ir redzējis un kā viņš par Viņu ir liecinājis, bet
beigās dziļi nopūzdamies nožēloja, ka viņa liecību, kas tak esot tik patiesa, tomēr neviens negribot pieņemt!
Bet kas to tomēr pieņēma, tas aiz bailēm no pasaules, lielo Dieva patiesīgumu sevī aizzīmogoja.
5] Ja arī viņš zina, ka tas, Kuru bez kādām šaubām ir sūtījis vienīgi tikai Dievs, arī runā tikai tīrāko
152