Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

par Dieva un sevis pašu

par Dieva un sevis pašu patiesas izpratnes koku, un no šī koka īstā laikā mēs tad varēsim ievākt nobriedušus augļus mūžīgai dzīvībai. 5] Bet mīlestība ir tas pirmais; bez tās neuzdīgst neviens gara auglis! Sēj kviešus gaisā: paskaties, vai tie spēs uzdīgt un nest kādu augli? Bet, ja tu kviešu graudu liec labā zemē, te tev tas augs un nesīs daudzkārtīgus augļus. Bet patiesa mīlestība ir laba zeme garīgam kvieša graudam, ko mums piešķir Kunga mute. 6] Bet tādēļ jūsu visu priekšā Kungs kopš šī brīža atceļ cietsirdīgo Mozus soda likumu, lai jūs visi drīzumā savās sirdīs kļūtu bagātāki ar labu augsni. Jo tiem, kas te soda pēc likuma, ir maz, bieži pat vispār nav mīlestības, tātad Dievišķā sēkla viņos uzdīgs pavisam slikti! Bet, kas tiek sodīts, tas jau tagad atrodas tiesā, kur nav nekādas mīlestības, tā kā tiesā ir mīlestības nāve. 7] Bet tādēļ tūlīt nav jāsāk kritizēt savu tuvāko kļūdas, bet gan jābūt ar viņiem iecietīgiem un pacietīgiem! Un, ja viņi savā vājumā no jums kaut ko prasa, tad jums viņiem tas nav jāliedz, lai jūsos pašos un laimīgā kārtā jūsu vājajos brāļos vairojas mīlestība! Ja tā gan jūsos, gan jūsu brāļos būs bagātīgā mērā, tad dievišķā sēkla jūsos labi zels un vājais tad savā spēkā jūs godās un daudzkārt atlīdzinās to, ko jūs viņam viņa vājumā esat parādījis. 8] Bet ja jūs pret jūsu vājajiem brāļiem esat skopi un cietsirdīgi, tad jūs sevī nekad neievāksiet kādu dievišķu augli un vājo tiesa beigās arī jūs pazudinās. 9] Ja Kungs teica: “Kas no tevis prasa svārkus, tam dod klāt arī mēteli!”, te Viņš tikai gribēja likt saprast, ka jums, kas esat bagāti un kam daudz pieder, nabagiem, ja viņi nāk pie jums, arī bagātīgi un daudz jādod! Jo tādējādi jūsu sirdīs nonāks daudz labas augsnes un tātad, saņemot tādu pareizu augsni, būsiet svētlaimīgi, un nabagie jūs patiesi svētīs; jo no jūsu sirdīm viņi dzirdēs patiesa Dieva Evaņģēlija darbīgu sprediķi, no kā paši kļūs stipri jums par mūžīgu atbalstu. 44. Ziharā. — Priestera tālākie jautājumi par līdzību atbilstību Kalna sprediķī. “Labā acs” un “Kreisā roka” Nātānaēla paskaidrojumā. Pateicība par pamācību. 1] Virspriesteris, kas šo runu klausījies ar lielu uzmanību, saka: “Tagad jau viss ir labi un pēc manām domām es nu visu diezgan labi saprotu; tikai viens man vēl jāpiebilst, un tas pastāv apstāklī, ka Meistars īstenībā runāja tikai par labās acs izraušanu un par labās rokas nociršanu. Es tad savā pētījošā dedzībā tūlīt pieņēmu klāt arī kājas, bet kājas nociršanu tu man tāpat esi izskaidrojis, kā aci un roku, vienīgi par ko, cik man zināms, runāja Kungs. Bet tu teici, ka tikai Kunga, Kas runā uz cilvēka garu, vārdos ir atbilstība; bet kā tad nāk, ka tu arī manos papildinājumos atradi atbilstību?” 2] Nātānaēls saka: “Tu maldies! Kungs runāja arī par labo kāju; tikai Viņš rakstītājiem deva padomu to par kāju izlaist, jo pie tiem, kas savu iekšējo redzi reiz ir pievērsuši debesīm, un viņu mīlestības gribu, kas ar kreiso, tas ir, sirds roku, darbojas pēc Dieva gribas, pēc kam viņi labo roku, ar kuru jāsaprot tīri pasaulīgas darbības dziņa, no sevis aizgādājuši, vairs nav vajadzīgs arī labo kāju īpaši no sevis aizgādāt. Jo, ja reiz acs atrodas pareizā gaismā un roka, vai labāk griba, atrodas pareizā darbībā, tās pašas par sevi jau ir sekmes mūžīgās dzīvības novados, un labā kāja, kas te apzīmē sekmes pasaules novadā, jau atdalās pati no sevis un te vairs nav vajadzīgas kādas sevišķas pūles. 3] Bet jūs, samarieši, labāk varat sākt ar kājām; jo, kaut gan jūsu skatieni jau ir pievērsti dievišķam un jūsu rokas dara pareizu darbu, jūsu kājas, tas ir, jūsu attīstības dziņa tomēr virzīta pasaulē! Jo jūs no Mesijas gaidāt pavisam ko citu, nekā, kas jums pēc visu praviešu pareģojumiem no Viņa jāgaida! Un tā, garīgi ņemot, ir jūsu labā kāja, kas jums jānocērt, lai varētu izraudzīties īsto ceļu uz Dieva Valstību. Tāpēc Tas Kungs tikai jūsu dēļ runāja par labo kāju, bet nelika to pierakstīt, jo vēlākie Kunga Mācības piekritēji labi zinās, kur ir Mesijas Valstība un ko vajag darīt, lai to sasniegtu. Vai tev ir vēl kāds šķērslis? 4] Virspriesteris saka: “Nu gan man viss ir skaidrs tiktāl, cik man tas vispār var būt skaidrs. Tikai, neskatoties uz visu manu tagadējo izpratni, man vajag piemetināt, ka jūsu Mācība, veidā, kā tā tiek dota, ir cietsirdīga un grūti saprotama mācība, un jūs piedzīvosiet to, ka ļoti daudzi, to dzirdot, apjuks! 5] Es gan negribu jūs nosaukt par sliktiem praviešiem, bet to es jums tomēr saku, ka pie augstprātīgajiem jūdiem nepanāksiet to, ko, neskatoties uz mūsu daždažādo muļķību, esat panākuši pie mums. Mēs nu ticam, kaut gan vēl kā sapnī; bet lielie jūdi jums tā neticēs! Viņi prasīs zīmes un beigās zīmju dēļ sāks jūs vēl vajāt; bet mēs no jums nekādas zīmes neprasām, bet jūs tās tomēr darāt no jūsu brīvas 62

gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam ne to zīmju dēļ, kuras arī cilvēki pa daļai var veikt, bet gan tīri Mācības dēļ, kur jūs mums to nu esat izskaidrojuši. Tādēļ jums būtu jāpaliek pie mums; jo pie augstprātīgajiem jūdiem un grieķiem jums klāsies slikti!” 45. Ziharā. — Nātānaēla pieticība, lielisks apustuļa apliecinājums. “Kas aiz mīlestības uz Kungu nevar visu atstāt, tas nav Viņa cienīgs!” Virspriestera vēlēšanās sekot Kungam un viņa rūpes par Viņa ganāmpulka labklājību. 1] Nātānaēls saka: “Līdz šim ar tevi runāju es; tālākais atrodas Kunga rokās. Ko Viņš grib, to arī mēs gribēsim un darīsim. Jo mēs visi garīgi vēl esam ļoti nabadzīgi; tādēļ mums vajag uzkavēties pie Viņa, lai Debesu Valstība top mūsu. Kopā ar Kungu mēs gribam panest katras ciešanas un katru vajāšanu, lai mums pie Viņa un Viņā ir īsts mierinājums. Viņa Vārdā mēs gribam būt lēnprātīgi visās mūsu domās, spriedumos, vēlmēs un tieksmēs un visā mūsu rīcībā, lai kļūtu pareizās augsnes, kas te mūsu sirdīs ir tīra Dieva mīlestība, īpašnieki. 2] Mēs negribam vairīties arī to zemi, kur ir cietsirdība un netaisnība, mums jāsalkst un jāslāpst pēc īsta taisnīguma; pie mums tak ir Tas, Kas paliek un var mūs uz mūžību paēdināt! 3] Bet mēs paši pret katru, vai viņš ar mums apietas taisnīgi vai netaisnīgi, gribam būt pilni žēlsirdības, lai mēs Kunga acu priekšā varam būt cienīgi Dieva lielās žēlastības! 4] Tāpat arī mēs, cik vien tas ir iespējams, itin visur, tā kā šeit jūsu priekšā, gribam mūsu sirdis pasargāt no katras nekrietnības, lai Kungs, ja mēs Viņu uzskatām, no mums neaiziet; jo ar netīru sirdi nevar tuvoties Dievam un garā un visā patiesībā skatīt Viņa vaigu un Viņa darbu brīnumu pilnību! 5] Bet, ja mūsu sirdis ir tīras, tad mums pret katru vajag būt saticīgiem, pacietīgiem un lēnprātīgiem. Dusmīga sirds nekad nevar būt tīra, jo dusmas vienmēr ceļas no augstprātības. Bet, ja mūsu sirdis ir mierīgas, tad mēs arī pavisam paļāvīgi kā bērni varam tuvoties Tam, Kas mums deva bērna tiesu un mūs mācīja Dievu lūgt kā Tēvu. 6] Ja arī, pēc jūsu domām, mēs citās zemēs un vietās cietīsim mūsu noteikti vistaisnīgākās lietas dēļ, tad tas, mans draugs, nav svarīgi. Jo par to mums ir Viņš un caur Viņu debesu debesis! Un tā, lai gan cilvēki Viņa dēļ mūs ienīst un vajā, mēs jau šeit esam svētlaimīgi, pārlieku svētlaimīgi, jo Viņš ir Kungs pār visiem un visu! Jo Viņam paklausa visas debesis un vienmēr ir gatavas Viņam pakalpot, par ko mēs vakar un jau agrāk pārliecinājāmies. Viņam vistuvāk kalpojam arī mēs, un jau vienīgi tas mums ir augstākā alga un augstākais gods! Tādēļ neraizējies par mums, jo mēs zinām un pazīstam, pie kā mēs esam!” 7] Par šo pārliecības pilno runu virspriesteris ļoti brīnījās un teica: “Patiesi, ja es šeit nebūtu nepieciešams un man nebūtu sievas, bērnu un daudz kā cita, es pats dotos kopā ar jums!” 8] Nātānaēls saka: “Bet mēs atstājām sievas, bērnus un lietas un sekojām Viņam, un mūsu sievas un bērni tomēr dzīvo! Pēc manas pārliecības es tev saku: Kas šajā pasaulē aiz mīlestības uz Viņu, lai kas tas arī nebūtu, nevar to atstāt, tas nav cienīgs Viņa žēlastības! Vai tas tevi aizvaino vai nē, tas reiz tā ir! Jo mana sirds, un sirdī, ja tajā reiz gars ir pamodies dzīvai domai Dievā, ir visa patiesība, man to saka. Mēs Viņam neesam nepieciešami, bet Viņš mums ir nepieciešams. 9] Vai tu Viņam jebkad esi palīdzējis virs horizonta pacelt lielo sauli un pār plašo Zemi izplatīt tās debesu gaismu? Jeb vai tu jebkad esi redzējis un vēl mazāk izkalis ķēdes, kuras Kungs uzliek vējiem, kā Viņš notur zibeni un vareno pērkonu un jūru tās dziļumos?! Kas var teikt, ka Viņš tam Kungam jebkad ir kaut ko palīdzējis?! Bet ja tā, KURŠ, uz ko Kungs saka, lai viņš Viņam seko, var te vēl pieminēt savu sievu, savus bērnus un savas lietas un bez ierunām nesekot Kungam, uz kuru mēs tik ilgi esam cerējuši, ka Viņš nāks un nu ir atnācis, un tieši tādā veidā, kā visi pravieši un pirmtēvi par viņu ir pareģojuši?!” 10] Virspriesteris saka: “Patiesi, ja tikai es nebūtu virspriesteris, es darītu to, ko jūs visi esat darījuši! Bet es esmu virspriesteris; un kad jūs tagad, kā es esmu dzirdējis, pie mums uzkavēsieties vēl tikai vienu dienu, šo vēl mazticīgo dēļ es pēc tam šeit esmu tikpat nepieciešams kā acs redzēšanai. Tādēļ tu gan sapratīsi, ka man šeit vajag palikt ne tik daudz manas sievas, manu bērnu un manu lietu dēļ, bet daudz vairāk šo mazticīgo dēļ, kuri vēl ilgi nespēs pilnīgi šķirties no sevī iesakņojušās idejas par Mesijas būtību un viņa parādīšanās mērķi. Tas man maksās lielas pūles; bet ko es varu darīt?! 11] Es nu reiz cieši ticu, ka jūsu Meistars ir apsolītais Mesija; bet mana draudze?! Tu redzēji, ka jau 63