Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
esam gudrāks par Dievu, bet pie tam esi skopulis un visu svētību meklē naudā! Patiesi, par šādu gudrību<br />
es nedodu ne stateri!”<br />
6] Nedaudz apmulsis, Jūda saka: “Katrs runā, kā viņš to saprot!” Toms saka: “Tas ir pareizi, tu aiz<br />
savas dumjības to lietu saproti dumji un tādēļ arī tā runā! Bet labāk paskaties tur, kur uz ceļa ir apmeties<br />
viens nabags! Dod viņam savu maku, tad tu pirmo reizi savā dzīvē rīkosies pilnīgi gudri!”<br />
7] Jūda saka: “To vis es nedarīšu, jo man vēl nekad neviens vārda īstā nozīmē neko nav dāvinājis,<br />
un tā arī es nevienam neko nedāvinu!”<br />
8] Toms saka: “Tas ir ļoti slavējams princips, kas jau no sākta gala pelna, ka tiek nolādēts! Es tev<br />
saku, ar tādiem principiem tu pie mūsu Dziednieka un Meistara pārāk tālu netiksi; to es tev galvoju!<br />
Viņš ir pats augstākais devīgums — un tu nesalīdzināms skopulis! Tas tik smuki der kopā!”<br />
9] Jūda saka: “Ja es Viņu tā īsti apstrādāšu un Viņš atzīs, ka pasaulē jādzīvo tā, lai būtu ievērojams<br />
cilvēks, tad Viņš no Sava devīguma jau nedaudz atstāsies! Vispār tā jau arī nav nekāda māksla būt devīgam<br />
uz to rēķina, kuriem kas ir, un viņa mācekļiem sagādāt labus mielastus! Klausies, ja es kur atrodu<br />
tādu nelgu, kāds te ir jaunais saimnieks, tad es uz viņa rēķina arī gribu būt tik devīgs, cik vien devīgs<br />
kāds var būt! — Bet ja tieši šim Jēzum, kas no dzimšanas arī ir nabadzīgs cilvēks, savus daudzos mācekļus<br />
jāuztur un jāpabaro tikai saviem līdzekļiem, tad tūlīt būs redzams, cik devīgs Viņš būs, un vai Viņš,<br />
cik ātri iespējams, no visiem saviem sekotājiem neatvadīsies!”<br />
10] Toms saka: “Es tev nesaku neko citu, ka tu esi pilnīgi velna; jo tā kā tu nu runāji, var runāt tikai<br />
velns! Tas gan skan tā, it kā tajā būtu kāds saprāts; bet tas nav tā, bet gan pavisam otrādi, un tava runa<br />
ir visnekaunīgākie meli pasaulē. Es nožēloju, ka es tev parādīju ceļu uz šejieni. Ziharā bija daudzi simti<br />
cilvēku, un visi no debesīm tika pabaroti! Un Irhaelas sabrukušo namu Viņš nedaudz acumirkļos uzcēla<br />
tā, ka tas ir visgreznākais nams šajā pilsētā! Un tu, pāri visām laicīgām robežām augstprātīgi dumjākais<br />
cilvēks, šeit man, kur es ar šīm savām miesas acīm redzēju atvērtas debesis un neskaitāmu Dieva eņģeļu<br />
pulkus uzkāpjam un nokāpjam, zināmā mērā kā gudrākais no gudrākajiem gribi pierādīt, ka Jēzus esot<br />
nabadziņš, kas cilvēkiem darot labu uz citu rēķina!? Ak, tu nabaga puteklis, tu! Viņam, Kuram vienīgajam<br />
pieder debesis un zeme, tā, ka Viņš caur Savu visvarenību to ir radījis, varbūt būtu vajadzīgi mani<br />
vai tavi dārgumi, lai varētu dzīvot uz šīs pasaules, uz kuras Viņš liek augt un gatavoties augļiem?! Ak, tu<br />
aklākais muļķis, tu! Dodies uz Ziharu, pārliecinies par visu un tad nāc, un redzēsim, vai tu vēl runāsi<br />
tik dumji kā tagad!”<br />
11] Te Jūda zaimo un pavisam lakoniski saka: “Vai tu to visu esi redzējis ar savām acīm? Vai arī tu<br />
esi aizlienējies pāris vēršu un ēzeļu acis, ka tu uzreiz tik daudz ārkārtēja varēji ieraudzīt? — Vispār es<br />
priecājos, ka šis nācariešu gudrais ir iepazinies arī ar skaisto Irhaelu, kurai, kā es nesen dzirdēju, jau jādzīvo<br />
ar sesto vīru, tādēļ, ka visi pieci iepriekšējie viņai, tā sakot, miesā esot nomiruši! Tad tur pie tādas<br />
daiļavas jums visiem tad debesis varēja būt skaisti plaši atvērtas! Jā, ja Irhaela jau dažu labu ir pārcēlusi<br />
visās debesīs, kādēļ viņai pie jums vajadzētu darīt izņēmumu?! Bet viņas dēļ es uz Ziharu tomēr neiešu;<br />
jo es ievēroju Mozus likumu un ar tādām grēcīgām lietām negribu ielaisties!”<br />
96. Kungs nomierina sadusmoto Tomu un norāda viņam uz piedošanu, lai sevī ir<br />
brīvs. Toms atstāsta Jūdas strīdu ar Jāni Kristītāju un par viņa garīgo tumsu.<br />
Kunga mājiens par Jūdu. Ierašanās Kapernaumā.<br />
1] Par šiem Jūdas zobgalīgajiem vārdiem Toms no dusmām gandrīz nezina, ko darīt, un ar visu<br />
spēku grib pie Jūdas palaist rokas. Bet Es jau gandrīz pusceļā no Kapernaumas pienāku klāt Tomam<br />
un saku: “Brāli, cik ilgi tu Mani redzi mierīgu, paliec arī tu tāds, kādu tu Mani vari redzēt, jā, tu tikai<br />
pietiekami bieži paskaties uz Mani; jā, ja tu reiz Mani redzēsi sitam, tad ātri pieskrien klāt un sit no visa<br />
spēka, cik vien tu vari! Bet tagad tas vēl ilgi nav vajadzīgs. Nakts paliek nakts, un te tu vari darīt, ko gribi,<br />
un Jūda paliks Jūda! Viņš gan nav kā nakts, kas ir Zemes dabīga ēna, tam nolādēts, bet, ja viņš grib<br />
palikt Jūda, tad lai viņš tas paliek; bet mēs paliekam tas, kas mēs esam! Bet turpmākais mācīs, cik tālu<br />
viņš ar savu Jūda garu tiks!”<br />
2] Toms saka: “Bet to Tu, Kungs, gan varētu darīt, ka Tu viņu aizsūti prom no Sevis, citādi viņš<br />
mums vēl sagādās visādus skandālus, jo viņam ir netīra un rupja mute!”<br />
3] Es saku: “Es viņam neliku nākt un tādēļ arī nelikšu iet prom; bet ja viņš grib iet, kā viņš ir atnācis,<br />
tad mēs par viņu neraudāsim! Bet tu turies tālāk no viņa; jo jums abiem tas nenāks par labu. Bet<br />
122