1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

59. Ziharā. — Tirgotāja vājā paļāvība Dieva aizgādībai ikdienišķās lietās. Viņa
godbijība Jehovas priekšā un viņa labās rūpes par nabagiem. “Dievu vairāk
jāmīl nekā jābīstas!”
1] Tirgonis, ejot uz pili, saka: “Mans kungs un mans draugs, es redzu, ka no tevis runā tīri dievišķi
— dievbijīga gudrība, un, proti, tik maigā veidā, kā es to ne no viena cilvēka mutes vēl nekad neesmu
dzirdējis; bet tādas Tavas Mācības ievērošanai piederas stipra paļāvība uz Dievu, kuras, neraugoties uz
manu noteikto ticību, man trūkst. Es zinu, ka Viņš ir tas, Kas ir visu radīja un nu visu vada, pārvalda un
uztur, bet es nevaru pietiekami dzīvi sev stādīties priekšā, ka Viņš kā visaugstākais Gars varētu un gribētu
iejaukties personīgās attiecībās! Jo man Viņš ir par daudz visaugsti svēts, tā, ka es tikko uzdrīkstos
izrunāt Viņa Vissvētāko Vārdu, kur nu vēl, ka man no viņa būtu jāsagaida, ka Viņš man sniegs palīgā
Savu visvareni svēto roku manos netīros naudas darījumos!
2] Bet es dodu arī nabagiem, kas nāk pie manis, un neturu suni, kas rietu uz kādu nabagu, un tas
baidītos spert kāju pār manu durvju slieksni. Tikai šajā birzī, kas ir mans lolojums, es nelabprāt redzu
ienākam daudz svešinieku un nabagu, tādēļ, ka viņi bieži pārgalvīgi noposta apstādījumus un jaunos
stādus, un izsalkušie un izslāpušie tajā arī neatrod neko, ar ko viņi varētu apmierināt izsalkumu un slāpes.
Bet tā vietā es divdesmit lauku ceļu attālumā esmu izaudzējis lielu vīģu un plūmju koku mežu, kas
ir visu svešinieku un nabagu rīcībā. Tikai viņi nedrīkst kokus bojāt, kādēļ arī es tur esmu pielicis vairākus
sargus.
3] No tā tu redzi, ka es gan neaizmirstu nabagus, bet, ka man tādēļ pie diženākā Gara būtu jānāk
ar kādu lūgumu, lai Viņš man laicīgi vēlētos pārvaldīt manas naudas summas, tas lai ir tālu no manis!
Ja Viņš grib ko darīt, un patiesībā jau arī darīja, par ko es nešaubos, tad tas stāv Viņa brīvi svētākā gribā!
Bet man Viņa priekšā ir tik neierobežota godbijība, ka es tikko uzdrošinos Viņam par to pateikties;
jo man liekas, ka caur tādu, tīri materiālu, pateicību es Viņam zināmā mērā rādītu, ka es ticu, ka Viņš
varētu būt man pakalpojis kā kāds izpalīgs, un ar to es Viņam parādītu ļoti lielu necieņu. Tādēļ es, kā iespējami
taisnīgs cilvēks, ar man no Dieva dotiem spēkiem dzīvoju un rīkojos pēc likuma un vērsim un
ēzelim neaizsienu mutes, ja viņi kuļ manu labību; tomēr lielo Dievu es godinu tikai Viņa dienā! Jo stāv
rakstīts: “Tava Dieva vārdu tev nebūs velti valkāt”
4] Es saku: “Ja es jau sen nezinātu, ka tu esi taisnīgs un pārlieku Dievu bijīgs vīrs, Es pie tevis nebūtu
nācis. Bet redzu, ka tu bīsties To, Kuru tev īstenībā būtu pār visu jāmīl, tas no tevis nav pilnīgi pareizi,
un Es nācu pie tevis tādēļ, lai tev rādītu, ka nākotnē tev Dievu vairāk jāmīl nekā jābīstas. Tad jau Dievs
nāks lejā pie tevis un visā būs tev drošākais, spēcīgākais un uzticamākais izpalīgs.”
60. Ziharā. — Viens pārsteigums pēc otra. Brīnums pēc brīnuma. Kungs kā
tirgotāja viesis senajā Jesaja pilī, no jauna radītā zālē, ar debesu kalpotājiem
cienā viņu ar debesu ēdienu. “Es esmu bagātāks nekā tu!”
1] Bet pēc šīs Manas piezīmes mēs lēniem soļiem arī esam sasnieguši pils lielo pagalmu, un visi kalpotāji,
pār mēru pārsteigti un apmulsuši, nāk pretī tirgotājam, un kalpotāju pārvaldnieks saka: “Kungs,
kungs, tā nu ir viena smalka saimniekošana! Mūsu pavāri un ēdienvārītājas negatavo nevienu ēdienu;
nekas neizdodas! Mēs uz galdiem gribējām uzlikt vismaz augļus, vīnu un maizi; bet visas istabas ir tā
noslēgtas, ka mēs ar visu spēku nespējām atvērt nevienas durvis! Ko mēs nu darīsim?”
2] Tirgotājs, pa daļai pats pār mēru izbrīnījies un pa daļai pavisam dusmīgs, saka: “Tā tas ir, ja es
tikai pārkāpju pār slieksni; nekas cits, kā nekārtība pēc nekārtības! Ko tad dara pavāri un ēdienvārītājas?
Vai pie manis jau bieži nav tikuši pamieloti desmit tūkstoš viesu, un viss norisinājies kārtīgi; tagad
viņu kopā ir tikko tūkstotis, un it visur saredzama lielākā nekārtība! Bet, ko es redzu?! Pa visiem logiem
skatās ārā jaunekļi; mana pils tātad ir pilna cilvēkiem, un tu un tev padotie kalpi saka, ka manā pilī visas
durvis ir aizslēgtas?! Ko tas nozīmē? Vai nu jūs man melojat un manā priekšā gribat noslēpt savu slinkumu,
vai, ja istabas ir aizslēgtas, kas tās ir aizslēdzis?”
3] Pārvaldnieks nezina, kas viņam savam kungam uz to jāatbild, un visi šīs pils kunga daudzie kalpotāji
viņa, acīmredzamo, dusmu dēļ ir ļoti apjukuši; neviens nezina, ko iesākt un kā izpalīdzēt.
4] Bet Es tirgotājam saku: “Mīļais draugs, lai nu paliek, kā ir! Redzi, kad pirmīt birzī, tevis sūtīti, pie
Manis nāca tavi kalpi un sargi, lai Man jautātu, kas Es esmu un ko Es kopā ar tādu lielu sabiedrību šeit
80