1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

7] Es un lielākā daļa, galvenokārt samarieši, sēdāmies pie galda, būdami apmierināti pēc padarītā
darba un ļaudami eņģeļiem sevi apkalpot; jo arī te ES strādāju tuksnesī, un ir sacīts: “Kad Sātans bija
spiests atkāpties, tad pie Viņa nāca eņģeļi un kalpoja Viņam!”
48. Ziharā. — Viesi un debesu kalpotāji. Virspriestera pārdomas par savu,
neticīgo ļaužu uzvešanas uz pareizā ceļa, misiju. Kungs viņam dod padomus
un pareģo par Savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Par mocekļu misijas
panākumiem pēc viņu nāves. Garu parādīšanās. Brīnišķīgs apsolījums darbīgiem
sekotājiem.
1] Bet tikai nedaudzi no tiem, kas sēdēja pie galda, zināja, ka viņus apkalpo eņģeļi un ēdiens ir no
Debesīm. Viņi domāja, ka Man Manā sabiedrībā nopietni ir tādi kalpotāji, kurus par naudu Mazāzijā
esmu iepircis. Tikai viņi nesaprata, kā šie kalpotāji ir tik līksmi, draudzīgi un lieliski izglītoti; jo dzimtcilvēki
parasti rāda saīgušas sejas un savu darbu veic tīši verdziski kā mašīnas un par kādu izglītību
un humanitāti tur nebija ne runas. Īsi, viesi ļoti līksmojās un virspriesteris, kas nu vienmēr vairāk un
vairāk sāka saprast, ka šie daudzie kalpotāji nav mirstīgas būtnes, sāka arvien vairāk, kā saka, sēdēt uz
ērkšķiem, jo viņu mulsināja tas, ka ļaudis ar šiem brīnišķīgajiem kalpotājiem sarunājās, kaut gan pieklājīgi,
tomēr, pēc viņa domām, pārāk vaļīgi.
2] Bet visvairāk viņam bija nepatīkami par tiem ļaudīm, kas, neskatoties uz visām zīmēm no plaši
atvērtām debesīm, neticīgi skrēja uz mājām. Ar nospiestu sirdi viņš teica: “Mans Kungs un mans Dievs!
Kam jāspēj šos cilvēkus tomēr vēl pievērst ticībai?! Tu Pats, ak, Kungs un daudzie eņģeļi no debesīm
nebijāt spējīgi šo odžu dzimumus atgriezt; kas nu man, nabadziņam, ar viņiem jādara? Vai viņi man
nesāks spļaut sejā, ja es iedrošinātos sākt viņus par Tevi pārliecināt?”
3] Es saku: “Ap tevi taču ir arī daudzi ticīgie; padari viņus par saviem palīgiem, un tavas pūles kļūs
vieglas. Jo, ja kādam cilvēkam jāceļ nasta, bet viņam nav priekš tam pietiekami spēka, te viņš sev ņem
kādu palīgu. Ja ar vienu tas vēl nav izdarāms, tad viņš ņem klāt vēl otru un trešo, un tad viņš ar nastu
tiks galā. Kur reiz atrodams vienādi liels skaits ticīgo, jā, šeit pat lielāks nekā neticīgo, tur darbs ir viegls.
4] Pavisam citādi ir ar tādām vietām, kur nav neviena ticīgā! Tur gan izdari mēģinājumu, lai kādreiz
neviens nevarētu atvainoties un teikt: “Es par to nekad ne vārda neesmu dzirdējis.”
5] Ja sastop priekšā kādu ticīgo, tad paliec pie viņa un atklāj viņam Dieva Žēlastības Valstību! Bet,
ja arī neviens to Vārdu nepieņem, tad ej tālāk, un nokrati pīšļus no kājām, jo šāda apdzīvota vieta tad
turpmāk arī nav vairāk vērta žēlastības, kā tiek dots mežu un lauku dzīvniekiem. Te tev nu ir priekšraksts,
kā nākamībā izturēties pret visiem neticīgajiem!
6] Bet Es tev saku, lai Tu pats paliec stingrs savā ticībā, citādi tu Manai Valstībai nespēsi veikt
daudz svētīga! Neļauj sevi maldināt dažādām vēstīm, kuras tu pēc pāris gadiem par Mani saņemsi no
Jeruzalemes! Jo Es tur tikšu nodots tiesai, un viņi šo Manu miesu nonāvēs, bet trešajā dienā Es to atkal
atdzīvināšu un tad palikšu pie jums un starp jums visiem līdz pasaules beigām! Jo tad odžu dzimums
Jeruzalemē tikai tad pārliecībā ticēs, ka Es neesmu nonāvējams!
7] Un tad arī dažādās Zemes apdzīvotās vietās būs tā, ka stūrgalvīgie cilvēki miesā nonāvēs Evaņģēlija
nesējus. Bet tieši tāda nāve viņus tikai padarīs ticīgus, jo no tā viņi redzēs, ka visi tie, kas pēc
Maniem vārdiem dzīvo garīgu dzīvi, nekad nav nonāvējami; jo nonāvētie atkal atgriezīsies pie saviem
skolniekiem, lai mācītu viņus iet pa garīgo ceļu.
8] Bet pie cietsirdīgajiem pasaules cilvēkiem, kuriem vai nu nav nekādas ticības, vai, ja viņiem ticība
jau ir, tie tomēr nerīkojas tā, kā ticība viņus māca, pie tiem ne Es, ne Mani mācekļi nenāks un no
viņu sirdīm pilnīgi nenoņems šaubu nakti. Bet, kad viņu miesīgajai dzīvei būs pienācis gals, tad viņiem
patiesi vajadzēs izjust savas neticības ļaunumu un Manas Mācības neievērošanas sekas, kamēr tiem, kas
darbīgi Man ticēs, nav ne jājūt, ne jābauda miesas nāvi!
9] Jo, kad es viņiem atvēršu šīs viņu miesas durvis, viņi iznāks ārā no savām miesām, kā cietumnieks
iznāk no cietuma, kad viņa kunga žēlastība atvērusi cietuma durvis.
10] Tātad nekad neļauj sevi samulsināt, kad tu par Mani šo vai to dzirdēsi! Jo, kas līdz beigām paliek
uzticīgs un nesatricināms ticībā un mīlestībā, kā Es jums mācu un esmu mācījis, un turpmāk vienmēr
mācīšu, tas kļūs svētlaimīgs manā mūžīgā valstībā Debesīs, kuras tu nu redzi atvērtas pār tevi un
Manus eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam.
66