1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

1. Abi, un vēl daudzi citi, kas dzird eņģeļa paskaidrojumu, izplēš lielas acis, un Pēteris Man jautā,
teikdams: “Kas ir tajā, ko nu runāja Jonaela kalpotājs? Tas tomēr izklausās pārāk dīvaini! Kā miesa var
tikt barota no dvēseles atkritumiem!? Vai tādā arī dvēselei ir kuņģis un beigās pat tūplis?”
2] Es saku: “Eņģelis runāja pilnīgu patiesību: tā tas ir. Tādēļ nesavtīga ēšana un plītēšana dvēseli
pašu padara juteklīgu un materiālu; viņa tiek pārslogota, un miesa nevar uzņemt visus dvēseles atkritumus,
un sekas ir, ka atkritumi paliek dvēselē, viņu nospiež un dara bailīgu, tā, ka viņa tad pielieto visus
līdzekļus un ceļus, lai ļoti sakrājušos atkritumus no sevis izvadītu. Ceļi tad ir visāda netiklība, izvirtība,
laulības pārkāpšana un līdzīgi tāda veida grēki.
3] Bet tādēļ, ka tad tas dvēselei sagādā zināmās iekāres, tad pēc tam viņa kļūst arvien baudkārāka
un beigās tad vēl vairāk nododas pārmērīgai ēšanai un dzeršanai, beidzot kļūst pavisam jutekliska
un garīgās dzīvības lietās pavisam tumša, tādēļ cietsirdīga, nejūtīga un beigās dusmīga, ļauna un
augstprātīga.
4] Jo ja kāda dvēsele tagad parādītā dzīvesveida dēļ pazaudē un tai nepieciešami vajadzēja pazaudēt
viņas garīgo vērtību un tātad ir garīgi mirusi, tad viņa no viņas netīrumiem burtiski sāk celt troni un
beigās pat atrod to par godu, ka ir tik netīrumiem bagāta.
5] Es jums saku: Visi cilvēki, kuri pasaulē atrod labpatiku pie tā, kas patīk viņu juteklībai, kā dvēseles
pāri acīm un ausīm sēž viņu dziļākos netīrumos un tādēļ garīgi ir pilnīgi kurlas un aklas, un nespēj
vairs redzēt un dzirdēt un saprast to, kas viņām atnestu labumu.
6] Tādēļ vienmēr esiet mēreni ēšanā un dzeršanā, lai jūsu dvēsele nesaslimst un tā neiet bojā viņas
netīrumos.”
7] Pēteris rāda ļoti domīgu seju un saka: “Kungs, ja tā, kas nav apšaubāms, tad gan vairāk jāgavē,
nekā jāēd?”
8] Es saku: “Kas īstā laikā gavē, dara labāk, nekā tas, kas vienmēr nesātīgi ēd un dzīro; bet tomēr ir
starpība starp gavēšanu un gavēšanu! Pilnīgi pareiza gavēšana pastāv tajā, ka atturas no visiem grēkiem,
un visiem spēkiem pats sev atsaka visās pasaules lietās, savu krustu (tajos laikos pārnestā nozīmē: grūtības,
bēdas un postu) ņem uz saviem pleciem un tā seko Man, bez kā pārāk baidās ēst un dzert, bet arī
pāri vajadzībai pārāk nenododas negausībai; visai pārējai gavēšanai ir maza vai arī nekāda vērtība.
9] Jo ir cilvēki, kuri caur zināmu savas miesas mērdēšanu grib iespiesties garu pasaulē un tad ar to
palīdzību uzveikt dabas spēkus; kas tad ne tikai nav derīgi dvēselei, bet gan pār mēru kaitīgi. Jo tad dvēsele
kā negatavs auglis nokrīt no dzīvības koka, kura saknes dzīvības kodols vienmēr ir sapuvis, tukšs,
kurls un tātad miris.
10] Tādēļ tāda veida sevis mērdēšana un gavēšana ne tikai nav tikums, bet gan ļoti liels grēks!
11] Tālab kas te grib dzīvot pēc patiesas kārtības mēra, tas lai dzīvo tieši tā, kā Es pats dzīvoju un
mācu viņam dzīvot, tad arī viņš dzīvības augli redzēs sevī dzīvi uzziedam un pilnīgi nobriestam, kurā
tad nevar izveidoties nekāds mēris, bet gan pilnīgi dzīvs kodols kādreizējai mūžīgai dzīvībai garā un labākā
kārtībā tiek izglītots dzīvākai pašapziņai un sekmīgai turpmākai gaitai. Tagad jūs arī zināt, kas pēc
pilnas dievišķas kārtības te pareizi darāms; dariet pēc tā, tad jums jūsos būs dzīvība.
12] Bet nu Saules stari arvien vairāk un vairāk sāk pieņemties spēkā; tādēļ mēs no šī pakalna dosimies
atpakaļ ēnu bagātajā dārzā, un tu, mans rakstītāj Matej, vari savest kārtībā savas tāfeles un piezīmes
pārrakstīt nedaudz pilnīgākā redzētā un dzirdētā attēlojamā. Bet mēs nu nedaudz atpūšamies!”
208. Kungs ar savējiem dārzā. Matejs kārto savus rakstus. Baiss miers pirms
vētras. Gudrais eņģelis mierina cilvēkus nebīties no vētras briesmām.
Zemestrīce, vētra uz jūras un negaiss.
1] Mēs nu atstājam pakalnu un dodamies zem ēnas bagātajiem kokiem. Te zem kāda vīģes koka
kuplajiem zariem bija skaists zālājs, uz kura Es apsēdos un iemigu; nu visi citi, pat Marija, arī novietojās
Manā tuvumā un iemiga. Tika Jonaels, Jairuts un Matejs apsēdās pie kāda dārza galda, kur Matejs sāka
kārtot savas tāfeles un Jonaela un Jairuta eņģelis viņu darīja uzmanīgu uz dažiem trūkumiem.
2] Pret pusdienlaiku Barams, kurš pagaidām kopā ar Kisjonu atradās uz kuģa, pamanīja, ka pret
vakariem virs horizonta sāk pacelties ļoti smagi negaisa mākoņi un ūdens spogulis pamazām kļuva
mierīgāks un mierīgāks, kas te bija drošā zīme, ka visā drīzumā sāksies iznīcinošs negaiss, apvienots ar
252