1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ietumus un vēl mazāk ziemeļus. Tikai kad viņi reiz kļūs pilnīgi līdzīgi Maniem eņģeļiem, tad arī viņi
visu varēs redzēt tā, kā nu tu pats.”
15] Kisjons saka: “Kungs, tas gan ir diezgan neskaidri, un es to vēl neaptveru, bet man liekas, ka
tas pagaidām arī pavisam nav svarīgi. Bet tā kā Tu, ak, Kungs, tagad esi tik devīgs ar brīnumainām atklāsmēm,
kā tad būtu, ja Tu līdzās šiem neskaitāmi daudzajiem gariem vēlētos mums parādīt arī pāris
eņģeļus?! Es tik daudz esmu dzirdējis runājam par ercenģeļiem, par ķerubiem un zeraviem, rakstos pats
daudz lasījis un par tiem sev iedomājies un radījis dažādus priekšstatus, kuri, jādomā, bija ļoti nepareizi
un tātad neīsti. Tu, ak, Kungs, ja tā būtu Tava svētā griba, varētu man par to dot pareizu pieredzi.” — To
Man lūdza arī piecas meitas, kuras vienmēr bija ap Mani.
16] Bet Es teicu: “Es gribu to darīt; bet ne pirms Zemes pusnakts, bet gan pēc tās. Bet tagad sarunājieties
ar gariem, tikai jums nevajag viņiem par Mani izpaust, ka Es esmu šeit; jo pirms laika tas viņiem
nekā laba nedotu!”
17] Ar šādu apsolījumu visi bija mierā, un ar ilgām gaidīja, līdz pusnakts būtu garām.
153. Par toreizējo laika mērīšanu pēc zvaigžņu gājuma. Kisjona zinātkāro
meitu pamācība par Mēness pasauli caur trim Mēness gariem. “Pamet gudrību
un turies tikai pie mīlestības!” Tas Kungs pasludina jaunumus.
1] Bet Kisjons bija nedaudz izglītots arī zvaigžņu zinībās un drīz pēc zvaigžņu stāvokļa sāka aprēķināt,
vai pusnakts drīz būtu pāri; jo tajā laikā vēl ne tuvu nebija tādi pulksteņi, kā tagad un tādēļ izlīdzējās
ar, protams, ļoti neprecīzo zvaigžņu aprēķināšanu.
2] Pēc kāda laika Kisjons saka: “Pēc mana aprēķina nu jābūt jau pāri pusnaktij?!”
3] Es saku: “Draugs, tavs aprēķins neder; jo līdz pusnaktij vēl ir viena stunda. Tādēļ labāk nerēķini,
jo zvaigžņu gājums ir citāds, nekā tu domā! Tava rēķināšana jau pati par sevi ir nepareiza, un tā gan būs
grūti iespējams, ka pēc zvaigžņu stāvokļa un gaitas tu jebkad uzzināsi pusnakti. Cilvēki, kas tā ko spēs,
tikai reiz piedzims; bet līdz tam paies vēl ilgs laiks.”
4] Bet daudzo sarunu laikā nu tomēr pienāca pusnakts, un Mēness uzlēca kā dabīgi tikai pa pusei
apgaismots. Te Kisjona meitas Man atkal ātri jautāja, kas tomēr it kā esot Mēness un kā tas vienmēr tā
maina savu gaismu.
5] Bet Es viņām teicu: “Manas mīļotās meitiņas! Tieši aiz jums stāv trīs gari no Mēness; jautājat
viņiem! Viņi jums precīzi pateiks, kas ir Mēness un kādā veidā tas pastāvīgi maina savu gaismu un dažreiz
gan arī pavisam zaudē!”
6] Tad vecākā tūlīt jautāja tiem trim gariem par Mēnesi, un viņi teica: “Daiļā, tavs jautājums mums
par Mēnesi ir līdzīgs tam, ja mēs tev jautātu par Zemi, kuru tu apdzīvo. Tu nezini, kādēļ uz Zemes tagad
ir tumsa un tomēr par to nejautā; kā tu vari jautāt par Mēnesi, kas no tevis stāv daudz tālāk, nekā tava
tevi nesošā Zeme?
7] Redzi, kā tava Zeme, tā arī mūsu Mēness ir pasaule! Tava Zeme ir apaļa līdzīgi lodei; tāds pats
ir arī mūsu Mēness. Tava Zeme no lielās Saules uzreiz tiek apgaismota tikai no vienas puses; tāpat arī
mūsu Mēness. Pie tevis nakts vidēji ilgst apmēram tikai pie 13 jūsu īsās stundas; un tikpat ilgi tad arī tavas
Zemes diena; bet uz Mēness nakts tāpat kā diena ilgst ap 14 tavas Zemes dienas un nakts ilguma un
tādēļ, skatoties no šīs Zemes, tavas acis redz Mēness gaismas pastāvīgo maiņu, — un tā ir liela starpība
starp Mēnesi un tavu daudz lielāko Zemi.
8] Bet starp tavu Zemi un Mēnesi parādās vēl viena ļoti liela atšķirība, un tā pastāv tajā, ka Mēness
tikai uz vienas puses ir apdzīvots no mana veida būtnēm, kamēr tava Zeme tiek apdzīvota vai pa lielākai
daļai ir apdzīvojama visās pusēs.
9] Ak, uz Mēness nedzīvo tik laimīgi, kā uz tavas Zemes! Ak, tur ir liels aukstums un liels nepanesams
karstums, daudz bada un nereti dedzinošākas slāpes! Tādēļ neilgojies pēc tās mazās, bet ļoti bargās
pasaules, kuras laukos neaug ne kvieši, ne rudzi un vēl daudz mazāk vīnogulāji!
10] Bet tajā pusē, kuru tu no šīs savas Zemes vienmēr vari redzēt, nedzīvo nekādas miesīgas būtnes,
ne dzīvnieki, ne cilvēki, bet gan nelaimīgi gari, kuriem grūti vai pat neiespējami sev palīdzēt.– Un
tagad tu zini visu, ko tev vajag zināt.
11] Bet arī nevēlies par Mēnesi uzzināt ko vairāk; jo šādām zināšanām beigās tevi vajadzētu padarīt
ļoti nelaimīgu.
188