Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

11] Viens grieķis

11] Viens grieķis jautā un saka: “Tātad mums atkal jāloka ceļi uzpūtīgo farizeju priekšā un jābauda viņu vecā, nesagremojamā iejava! Draugs, tu gan esi liels meistars, pilns dievišķa spēka un varas un esi labs un gudrs un taisnīgs, bet te tu no mums prasi ko ļoti aplamu. Mums nav jāatgriežas pie Mozus — tā vienkārša iemesla dēļ, tādēļ, ka īstenībā mēs viņu vēl nekad neesam atstājuši, un sirdīs jūdu Dievs ir ari mūsējais; ārējais vārds, vai jūds, vai grieķis, Dieva gudrībai tak, cerams, nekaitēs! Bet mums tas tomēr ir labs aizsargmūris pret farizeju nepārtrauktām vajāšanām un ķircināšanu! Kādēļ mums te atkal jādēvējas par jūdiem un grieķiem?! 12] Redzi, tā no tevis nav nekāda gudra prasība mums! Vai tas ir slikti, ja līdzās Mozum mēs iepazīstam arī grieķu gudros ar viņu poētisko elkdievību, kuras gudri atbilstošā poēzija tomēr ir pavisam kas cits, nekā tempļa dārgie mēsli?! It sevišķi, ja mēs no tā jau tāpat neko neturam, pie kam mēs pārāk labi zinām, kā grieķu un vēlāk romiešu dievi ir cēlušies un ka vienīgi Jehova ir vienīgais Dievs pār visu, kas ir visu radījis un nepārtraukti visu uztur un vada!” 13] Es saku: “Draugs, tu runā un tomēr neesi Mani sapratis, kamēr tie, kuri ir Mani sapratuši, nerunā, tā, ka viņi tomēr tikpat labi ir grieķi, kā tu. Vārds, protams, nav svarīgs, bet gan sirds ticība! Bet tas tomēr arī ir patiesi un labi jāņem vērā, ka ir labāk iet svētceļojumā uz Jeruzalemi un ar piemērotām un saprātīgām lūgšanām piedalīties svētkos, nekā ceļot uz Delfām un prasīt pareizu padomu neprātīgajai Pitijai! 14] Tempļa milzīgi ļaunprātīgā rīcība Man noteikti ir labāk zināma, nekā jums, un jūs no Manis dzirdējāt, cik ļoti Es pret to esmu. Bet pie visa tempļa sliktuma templis tomēr ir nesalīdzināmi labāks, nekā tas Delfā, kuras priesterienes un priesteri nav nekas cits, kā ļoti smalki dialektiķi un uz katru jautājumu zina dot tāda veida atbildi, ka beigās tai vajag būt pareizai! 15] Kad tu nodomāji ņemt sievu, tu iepriekš ceļoji uz Delfu un par lielu naudu jautāji Pitijai, vai tu ar sievu, kuru biji nodomājis ņemt, būsi laimīgs. Saki man, kā skanēja atbilde?” 16] Grieķis saka: “Pavisam labi, tā: “Ar sievu tu būsi laimīgs ne gan nelaimīgs!” Un redzi, orākuls man ir teicis pareizi, jo es ar manu sievu patiesi esmu laimīgs!” 17] Es saku: “Bet redzi, ja tu ar savu sievu būtu nelaimīgs, arī tad orākulam būt taisnība!” 18] Grieķis saka: “Es nesaprotu, kā tas būtu bijis iespējams?!” ES saku: “Tādēļ, ka tu garā esi akls! Redzi, teikums skanēja tā: “Ar tavu sievu tu būsi laimīgs ne gan nelaimīgs!” Tikko tu teikumu sadali pēc nolieguma, tad orākulam būtu taisnība, ja tu būtu nelaimīgs — nemaz nemainot vārdu savienojumu, teikums skanētu tā: “Ar sievu tu ne būsi laimīgs, gan nelaimīgs!” 19] Bet ja tu negribi Man ticēt, jautā savam kaimiņam, kas gadu pēc tam līdzīgā vajadzībā ceļoja uz Delfu, vai viņam dotā atbilde nav uz mata līdzīga tavējai! Un viņš ar savu sievu ir nelaimīgs, jo viņa ir netikle; bet orākulam pie viņa tāpat bija taisnība, kā pie tevis, un tu tomēr no tā turi lielas lietas! Spried nu pats, kas te ir labāks, templis Jeruzalemē vai orākuls Delfos?!” 20] Te grieķis izplēš lielas acis un saka: “Meistar, tagad man viss ir skaidrs! Tā ko var zināt vienīgi tikai Dievs un nekad kāds cilvēks. Vai nu Tu Pats esi Dievs, vai, mazākais, no Dieva dzemdināts Dēls un ne kāda cilvēka dēls, kā mēs! Tādēļ mēs atkal pievērsīsimies templim, bet ne zem farizeju soda rīkstes, bet gan pilnīgi brīvi! Bet šiem farizejiem vajag iet; jo viņi ar mums ir dzinuši pārāk lielas krāpšanās un garīgi nu dabīgi mūs atbrīvojuši no gandrīz visa mūsu īpašuma. Tātad pēc vārda mēs paliekam grieķi, bet pēc patiesības sirdīs pilnīgi Mozus un praviešu piekritēji! Mēs arī katru gadu dosimies uz Jeruzalemi un apmeklēsim templi; un ja tam jābūt mums noslēgtam, tad mums paliek atvērta svešinieku halle, kura tak arī ir daļa no tempļa.” 21] Es saku: “Dariet tā, kā jūs gribat; tikai pasargājiet savas sirdis no nepatiesības, dusmām un atriebības un vajāšanas kāres! Pie tam esiet tiklas un tīras dabas: patiesi mīliet Dievu pār visu un jūsu tuvākos kā sevi pašu; svētījiet tos, kas jūs nolād, nedariet nekā ļauna tiem, kas jūs ienīst un vajā, tad jūs būsiet Dievam patīkami, jums būs miers un pār jūsu ienaidnieku galvām sakrāsies kvēlojošas ogles!” 188. Mātes Marijas un Jāzepa dēlu ierašanās Jesairā. “Kas ir Mana māte, kas ir Mani brāļi?!” Barams ielūdz Kungu uz mielastu; ļaudis tiek aicināti iet ārā. Farizeju lāsts pār Baramu un viņu alga. (Mateja ev. 12: 46–50) 1] Bet, kamēr Es uz ļaudīm vēl tā runāju, nāca Mana māte Marija un Mani brāļi; jo Kisjona mājā viņi uzzināja, ka Es esot devies uz Jesairu un varētu tur uzturēties. Kājām ejot, viņai uz turieni ejot bija 230

pusdienas ceļojums un, tā kā viņa no mājas bija izgājusi ļoti agri, tad pirmdien pusdienlaikā viņa varēja būt Jesairā. 2] Viņas vajadzība, par ko viņa gribēja ar Mani runāt, no vienas puses bija tīri saimnieciska, bet no otras puses gan arī garīga, tā kā Kapernaumā viņa par Mani bija daudz ko dzirdējusi, par ko viņa sevišķi gribēja ar Mani runāt. (Mt. 12: 46) Bet lielās drūzmas dēļ viņa nevarēja iekļūt namā, tādēļ tad viņa arī nepieciešami gaidīja ārā. Līdz Es iznāktu 3] Bet tā kā viņa jau diezgan ilgi veltīgi gaidīja, tad viņa vienam no Barama mājas ļaudīm lūdza, lai viņš Man pateiktu, ka viņa jau labu laiku gaida un viņai nepieciešams ar Mani runāt. Tad sūtnis izspiedās cauri ļaudīm, nonāca Manā tuvumā un teica: “Meistar! Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un vēlas ar Tevi runāt!” (Mt. 12:48) 4] Te Es nopietnā tonī sūtnim teicu: “Ko tu saki? Kas ir Mana māte un kas ir Mani brāļi?!” (Mt. 12:48) Te sūtnis, nedaudz izbijies, atkāpās. 5] Bet Es pacēlu Manu labo roku pār Maniem mācekļiem un teicu: “Redzi, tie ir mana māte un Mani brāļi! (Mt. 12:49) Jo kas dara Mana Tēva, kas ir Debesīs, gribu, tas patiesi ir Mans brālis, Mana māsa, Mana māte! (Mt. 12:50) Bet ej ārā un gaidītājiem saki, ka Es nākšu!” 6] Daži šo runu atrada cietsirdīgu un izteica Man pārmetumu un teica, vai Es nezinot, kā skan Mozus bauslis attiecībā uz vecākiem. 7] Bet Es par tādu jautājumu viņus norāju un teicu: “Es zinu to, kas Es esmu, un Mani mācekļi un Mana laicīgā māte arī to zina, un tādēļ Es drīkstu runāt, kā tas ir pēc patiesības; tādēļ tikai čakli slaukiet jūsu durvju priekša, — par Mani nevienam nav vajadzīgs rūpēties; jo Es vislabāk zinu, kas Man darāms.” Pēc tam visi klusēja un neviens neiedrošinājās uz to man ko atbildēt, ne pro, ne contra. 8] Pēc kāda klusēšanas laika pie Manis pienāca mājas kungs Barams un teica: “Kungs un Meistar! Ir pienācis pusdienas laiks un maltīte ir sagatavota Tev, Taviem mācekļiem un arī Taviem laicīgajiem piederīgajiem, kuri ārā gaida uz Tevi. Vai Tu man, nabaga grēciniekam, gan gribētu parādīt to godu un žēlastību, baudot labi sagatavotu maltīti?” 9] Es saku: “Man gan šodien priekšā ir vēl kāds cits ēdiens, kuru Es apēdīšu pie jūras; bet tā, ka tu Mani tik pieklājīgi ielūdzi, tad Es gribu tev pie galda parādīt godu un žēlastību. Bet arī to Es tev saku, ka istabā, kur Es ēdīšu, lai nenāk neviens no farizejiem, izņemot jauno Ahabu, kuru Es uzņemu Manu mācekļu skaitā! Jo ar saviem kolēģiem, kuriem uz viņu radušās ļaunas aizdomas, tādēļ, ka viņi pirmīt redzēja viņu ar Mani slepeni sarunājamies, viņš nekad nevarēs kopā pastāvēt. Bet tagad saki ļaudīm, ka šeit mājā Es neko vairs nerunāšu un nedarīšu, lai viņi iet ārā un dod mums vietu; jo pie šādas drūzmas dabīgā ceļā būtu grūti tikt ārā. 10] Pēc šiem Maniem vārdiem Barams vēršas pie ļaudīm un saka: “Mīļie kaimiņi! Dievišķais Meistars nu ir runājis un šeit mājā neko vairs nerunās un vēl mazāk kaut ko darīs; tādēļ, izņemot Ahabu, pavisam mierīgi ejiet ārā; jo Meistars grib ar viņu runāt.” Pēc šiem vārdiem ļaudis, izņemot farizejus, iet ārā. 11] Kad ļaudis ir ārā, sirdīs pilni dusmu, pie Manis pienāk Vecie farizeji un pavisam nekaunīgi Man jautā, kas Man būtu padomā ar Ahabu, vai Es arī viņu gribētu sagatavot ellei?! Kad Barams dzird šo jautājumu, viņš pilnīgi taisnīgi kļūst dusmīgs un viņiem saka: “Es katru gadu līdz pēdējam staterim esmu nomaksājis manas nodevas un tātad esmu likumīgs šīs manis celtās mājas kungs, un tādēļ ne no viena necietīšu, ka kāds, kuru es šajā pilnīgi manā mājā godāju un apkalpoju kā viesi, tiek apvainots! Tādēļ pilnā nopietnībā es jums pavēlu acumirklī atstāt šo manu māju un arī manas mājas robežas, citādi es bez vilcināšanas izlietošu manas dārgi samaksātās mājas neaizskaramības tiesības!” 12] Farizeji saka: “Vai tad arī tu jau esi kļuvis grieķis, ka tu mūsu acu priekšā vari pieminēt mājas neaizskaramības tiesības?! Vai tad tev nav jāzina, ka pie jūdiem iepretī kādam farizejam nav nekādu mājas neaizskaramības tiesību?! Vai katrs farizejs nav pilnīgs kungs katrā jūdu mājā, kurā viņš ienāk, un, ja viņš māju atstāj, tad tikai aiz žēlastības mājas īstais saimnieks atkal kļūst mājas kungs? Vai tu kā jūds arī to nezini, kas tu esi tikai nomnieks un neesi ne tavas mājas, ne tavas zemes kungs un mēs varam atņemt tavu māju un zemi, kad mēs gribam un uz piecdesmit gadiem iznomāt kādam citam?” 13] Barams saka: “Kā jūds sev par lielām dusmām es to labi zināju; bet tādēļ es arī šodien esmu kļuvis grieķis, respektīvi, romietis, un pret samaksu pie ķeizariskā tiesneša sev sagādājis pilnīgas, neatsaucamas īpašuma tiesības, kuras es jums tūdaļ došu nobaudīt, ja jūs tūlīt nepaklausīsiet manai prasībai!” 14] Farizeji saka: “Parādi mums romiešu tiesas garantijas vēstuli!” Barams izvelk vēl nesen uz laba 231