1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

pusdienas ceļojums un, tā kā viņa no mājas bija izgājusi ļoti agri, tad pirmdien pusdienlaikā viņa varēja
būt Jesairā.
2] Viņas vajadzība, par ko viņa gribēja ar Mani runāt, no vienas puses bija tīri saimnieciska, bet no
otras puses gan arī garīga, tā kā Kapernaumā viņa par Mani bija daudz ko dzirdējusi, par ko viņa sevišķi
gribēja ar Mani runāt. (Mt. 12: 46) Bet lielās drūzmas dēļ viņa nevarēja iekļūt namā, tādēļ tad viņa arī
nepieciešami gaidīja ārā. Līdz Es iznāktu
3] Bet tā kā viņa jau diezgan ilgi veltīgi gaidīja, tad viņa vienam no Barama mājas ļaudīm lūdza, lai
viņš Man pateiktu, ka viņa jau labu laiku gaida un viņai nepieciešams ar Mani runāt. Tad sūtnis izspiedās
cauri ļaudīm, nonāca Manā tuvumā un teica: “Meistar! Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un
vēlas ar Tevi runāt!” (Mt. 12:48)
4] Te Es nopietnā tonī sūtnim teicu: “Ko tu saki? Kas ir Mana māte un kas ir Mani brāļi?!”
(Mt. 12:48) Te sūtnis, nedaudz izbijies, atkāpās.
5] Bet Es pacēlu Manu labo roku pār Maniem mācekļiem un teicu: “Redzi, tie ir mana māte un
Mani brāļi! (Mt. 12:49) Jo kas dara Mana Tēva, kas ir Debesīs, gribu, tas patiesi ir Mans brālis, Mana
māsa, Mana māte! (Mt. 12:50) Bet ej ārā un gaidītājiem saki, ka Es nākšu!”
6] Daži šo runu atrada cietsirdīgu un izteica Man pārmetumu un teica, vai Es nezinot, kā skan Mozus
bauslis attiecībā uz vecākiem.
7] Bet Es par tādu jautājumu viņus norāju un teicu: “Es zinu to, kas Es esmu, un Mani mācekļi un
Mana laicīgā māte arī to zina, un tādēļ Es drīkstu runāt, kā tas ir pēc patiesības; tādēļ tikai čakli slaukiet
jūsu durvju priekša, — par Mani nevienam nav vajadzīgs rūpēties; jo Es vislabāk zinu, kas Man darāms.”
Pēc tam visi klusēja un neviens neiedrošinājās uz to man ko atbildēt, ne pro, ne contra.
8] Pēc kāda klusēšanas laika pie Manis pienāca mājas kungs Barams un teica: “Kungs un Meistar!
Ir pienācis pusdienas laiks un maltīte ir sagatavota Tev, Taviem mācekļiem un arī Taviem laicīgajiem
piederīgajiem, kuri ārā gaida uz Tevi. Vai Tu man, nabaga grēciniekam, gan gribētu parādīt to godu un
žēlastību, baudot labi sagatavotu maltīti?”
9] Es saku: “Man gan šodien priekšā ir vēl kāds cits ēdiens, kuru Es apēdīšu pie jūras; bet tā, ka tu
Mani tik pieklājīgi ielūdzi, tad Es gribu tev pie galda parādīt godu un žēlastību. Bet arī to Es tev saku,
ka istabā, kur Es ēdīšu, lai nenāk neviens no farizejiem, izņemot jauno Ahabu, kuru Es uzņemu Manu
mācekļu skaitā! Jo ar saviem kolēģiem, kuriem uz viņu radušās ļaunas aizdomas, tādēļ, ka viņi pirmīt
redzēja viņu ar Mani slepeni sarunājamies, viņš nekad nevarēs kopā pastāvēt. Bet tagad saki ļaudīm, ka
šeit mājā Es neko vairs nerunāšu un nedarīšu, lai viņi iet ārā un dod mums vietu; jo pie šādas drūzmas
dabīgā ceļā būtu grūti tikt ārā.
10] Pēc šiem Maniem vārdiem Barams vēršas pie ļaudīm un saka: “Mīļie kaimiņi! Dievišķais Meistars
nu ir runājis un šeit mājā neko vairs nerunās un vēl mazāk kaut ko darīs; tādēļ, izņemot Ahabu,
pavisam mierīgi ejiet ārā; jo Meistars grib ar viņu runāt.” Pēc šiem vārdiem ļaudis, izņemot farizejus, iet
ārā.
11] Kad ļaudis ir ārā, sirdīs pilni dusmu, pie Manis pienāk Vecie farizeji un pavisam nekaunīgi Man
jautā, kas Man būtu padomā ar Ahabu, vai Es arī viņu gribētu sagatavot ellei?! Kad Barams dzird šo jautājumu,
viņš pilnīgi taisnīgi kļūst dusmīgs un viņiem saka: “Es katru gadu līdz pēdējam staterim esmu
nomaksājis manas nodevas un tātad esmu likumīgs šīs manis celtās mājas kungs, un tādēļ ne no viena
necietīšu, ka kāds, kuru es šajā pilnīgi manā mājā godāju un apkalpoju kā viesi, tiek apvainots! Tādēļ
pilnā nopietnībā es jums pavēlu acumirklī atstāt šo manu māju un arī manas mājas robežas, citādi es
bez vilcināšanas izlietošu manas dārgi samaksātās mājas neaizskaramības tiesības!”
12] Farizeji saka: “Vai tad arī tu jau esi kļuvis grieķis, ka tu mūsu acu priekšā vari pieminēt mājas
neaizskaramības tiesības?! Vai tad tev nav jāzina, ka pie jūdiem iepretī kādam farizejam nav nekādu mājas
neaizskaramības tiesību?! Vai katrs farizejs nav pilnīgs kungs katrā jūdu mājā, kurā viņš ienāk, un, ja
viņš māju atstāj, tad tikai aiz žēlastības mājas īstais saimnieks atkal kļūst mājas kungs? Vai tu kā jūds arī
to nezini, kas tu esi tikai nomnieks un neesi ne tavas mājas, ne tavas zemes kungs un mēs varam atņemt
tavu māju un zemi, kad mēs gribam un uz piecdesmit gadiem iznomāt kādam citam?”
13] Barams saka: “Kā jūds sev par lielām dusmām es to labi zināju; bet tādēļ es arī šodien esmu kļuvis
grieķis, respektīvi, romietis, un pret samaksu pie ķeizariskā tiesneša sev sagādājis pilnīgas, neatsaucamas
īpašuma tiesības, kuras es jums tūdaļ došu nobaudīt, ja jūs tūlīt nepaklausīsiet manai prasībai!”
14] Farizeji saka: “Parādi mums romiešu tiesas garantijas vēstuli!” Barams izvelk vēl nesen uz laba
231