1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

11] Jonaels saka: “Ej un dari tā, lai mūsu acu priekšā piepildās tas, kas par Kungu stāv rakstīts: “Un
tizlais lēkās kā briedis!”
12] Te izdziedinātais aizsviež prom paklāju, ātri dodas sabiedrības priekšgalā, sāk lēkāt un gavilēt
un savā priekā neļaujas traucēties. Jo divu vai trīs lauku ceļu attālumā no Jairuta pils viņam nāk pretī
caur abiem jaunekļiem uz kādu sānceļu noklīdušie romiešu algotņi un tiesas kalpi kopā ar viņu vadoņiem
un, viņam viņa priekā traucēdami, jautā, ko viņš te darot. Bet viņš caur to neļaujas traucēties un
arvien vēl lēkādams, it kā nepiegriežot vērību virsnieka jautājumiem, saka: “Kad cilvēki kļūst priecīgi,
tie lopi kļūst bēdīgi; jo cilvēku prieks lopiem nes nāvi! Tādēļ tikai Jurhael! Jurhael! — Cilvēki pilni prieka,
lopi pļavā bēdīgi! — Jurhael! Jurhael!” Izdziedinātais bez mitas tā turpina. Tas virsnieku sadusmo un
viņš viņam aizliedz šādi trokšņot.
13] Bet izdziedinātais saka: “Ko tu man aizliedz priecāties?! Pilnus trīs gadus es nolēmēts gulēju
gultā! Ja tu būtu nācis pie manis un man teicis: “Celies un staigā!, un pēc šīs uzrunas es būtu kļuvis tik
vesels, kāds es nu esmu, tad es dievišķi augsti būtu godājis tevi un katru vārdu no tavas mutes; bet tā kā
tu tāds neesi un tava vara pret mana jaunā Kunga varu ir tīrākais nekas, te es paklausu tam varenākam
Kungam, — un tādēļ tikai atkal Jurhael, Jurhael, Jurhael!”
14] Te virsnieks nu pavisam nopietni aizliedz viņam sacelt šādu traci un piedraud viņam ar sodu;
bet tajā acumirklī pie priecīgā pienāk divi jaunekļi un viņam saka: “Neļaujies savā priekā traucēties!”
15] Kad vadonis pie viņa ierauga abus viņam jau pazīstamos jaunekļus, viņš savam pilnīgi neapbruņotajam
pulkam acumirklī uzkliedz: “Bēdziet! Redziet, jau atkal abi Plutona kalpi!”
16] Kad virsvadonis izsauc šādu komandu, tad viss šis romiešu gūstītāju leģions mūk tā, kā iepriekš
nekas līdzīgs vēl nekad nebija redzēts. Bet izdziedinātais nu lec un gavilē vēl vairāk un bēdzējiem kliedz
pakaļ: “Jurhael! Jurhael! Kad cilvēki ir priecīgi, lopi ir bēdīgi!” — Pēc tam viņš kļūst mierīgāks, atgriežas
pie Jonaela un viņam saka: “Draugs, ja ejot tev runāt nav nepatīkami, te tu gan varētu man darīt zināmu
kaut ko no tā, kas tev no šī Kunga, kas man deva veselību, ir kā kāds jauns vārds!? Jo ja man šāds vārds
sev jāpadara par likumu, tad vispirms man vajag to zināt!”
17] Jonaels saka: “Redzi, mēs atkal tuvojamies vienam ciemam, kas pēc romiešu jaunās konstitūcijas
nu ir miests; te Kungs noteikti atkal kaut ko uzsāks! Bet tu jau tāpat seko mums pilsētā; manā jeb
Irhaelas namā tu atradīsi pajumti tik ilgi, cik tev patiks. Tur tev ar visu jātiek iepazīstinātam! Mēs nu arī
vairs neesam tālu no pilsētas. Šī apdzīvotā vieta, kurai mēs nu tuvojamies, pēc kādas jaunas Romas kārtības
īstenībā jau pieder pie pilsētas, bet, tā kā tā romiešiem kalpo kā teicams cietoksnis, tad viņi to ir
atdalījuši no Ziharas, apkārt uzcēluši valni un devuši īpašu nosaukumu. Šī apdzīvotā vieta nav liela; pēc
tūkstoš soļiem tā mums ir aiz muguras. Pēc tam mēs pagriežamies pa kreisi un pēc tikko septiņiem lauku
ceļiem jau esam pie Ziharas pirmajām mājām; tādēļ vēl tikai neaudz pacieties un tad tava vēlēšanās
tev tiks izpildīta!”
18] Izdziedinātais saka: “Ak, pie Ābrama, Īzaka un Jēkaba! Ja šī vieta ir romiešu garnizona postenis,
tad mums klāsies slikti! Romiešu karavadonis mūs slikti saņems, jo tikai pirms nedaudz acumirkļiem
viņš no mums apkaunojoši bēga!”
19] Jonaels saka: “To visu atstājam tam Kungam, kas nu ir kopā ar mums! Viņš visu izdarīs labi un
pareizi! Bet es nu jau redzu no turienes nākam mums pretī karavīru baru ar baltu karogu; tā man šķiet
esam laba zīme!”
20] Izdziedinātais saka: “Ak jā, ja vien tā nav parastā romiešu kara viltība!? Jo tāda veida lietās romiešu
un grieķu karavīri ir ļoti izveicīgi!”
67. Ziharā. — Svarīga runa par Mesijas, Sātana un Dieva kārtību. Kungs kā
jaunā mīlestības baušļa pasludinātājs. Jehovas klātbūtne maigā vēsmiņā.
1] Jonaels saka: “Pret cilvēku varu tāda veida viltībām var būt panākumi; bet pret Dieva varu nekādas
tādas viltības neko nelīdz. Ar Dieva varu var ko panākt vienīgi tīra un patiesa mīlestība; viss cits ir
pelavas pret spēcīgas vētras varu! Tādēļ neraizējies; jo ar mums ir Dievs! Kas te varētu būt pret mums?!”
2] Izdziedinātais saka: “Jā gan, jā gan, tev ir taisnība! Bet arī ar Ādamu, bez šaubām, bija Dievs,
un tomēr caur slīpētāko viltību Sātans prata Ādamu iegūt. Un eņģelim Mihaelam pēc triju dienu cīņas
Mozus miesu tomēr vajadzēja atstāt Sātanam! Dievs gan ir visuvarens, par to nav šaubu; bet Sātans ir
pilns ļaunākās viltības un tā Dieva tautai ir jau nodarījusi daudz ļauna. Tādēļ tīģera priekšā, kamēr tas
88