par tādu žēlastību

par tādu žēlastību jādara, lai iepretī tev sevi rādam, kā tavas labdarības nedaudz cienīgākus, nekā mēs kā tev pilnīgi svešinieki no dabas esam un varam būt!” 10] Es saku: “No šī brīža esiet taisnīgi visas lietas; mīliet Dievu par visu un jūsu līdzcilvēkus, kuri visi, vai draugi, vai ienaidnieki, ir jūsu tuvākie, kā sevi pašu; dariet labu tiem, kas jums nodara ļaunu; svētiet tos, kas jūs nolād un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, tad jūs tiksiet uzņemti par Visaugstākā bērniem, un tajā tad arī būs vienīgi patiesā pateicība man par visu, ko Es jums esmu darījis. Tas ir viss, ko Es no jums prasu!” 11] Grieķi saka: “Kungs un draugs! Mums ir daudzi dievi! Kuru dievu no visiem mums jāmīl par visu? Zevu, Apolonu, Merkuru vai kādu citu no divpadsmit galvenajiem dieviem? Jeb vai mums tā jāmīl jūdu Dievs? Bet jūdu Dievs, šķiet, tomēr nav nekas cits, kā mūsu Krons; kā mēs šo teiksmaino Dievu varam mīlēt par visu?!” 12] Es saku: “Dievi, kurus jūs, grieķi, godināt, nav nekas cits, ka tukša acu apmanīšana, cilvēku rokām izgatavoti no matērijas; un jūs tos varat lūgt, pielūgt, godināt un mīlēt vairāk, kā jūsu dzīvību tūkstotis gadu, tad tomēr tie nekad nevarēs jūs uzklausīt un darīt jums labu aiz tā vienkāršā iemesla, ka dzīvā īstenībā viņi nekur nav un nepastāv. 13] Jūdu Dievs, bet kuru lielākā daļa arī nu vairs nespēj un negrib pazīt patiesības pilnībā un tā vietā, lai viņu pielūgtu garā un sirds patiesībā, kas te īstenībā ir patiesa mīlestība, pielūdz un godina ar visnetīrākām un tukšākām mirušām ceremonijām, tomēr ir vienīgi patiesais, mūžīgais Dievs, kas reiz no Sevis radījis debesis un šo Zemi ar visu, kas uz tās, tajā un zem tās dzīvo un kustās! 14] Bet Es no mūžības esmu Viņa sūtīts un tagad nācu pie jums, lai jums un jūsu bērniem pavēstītu šo Evaņģēliju. 15] Tātad šo Dievu jums jāmīl par visu un jātur Viņa baušļi, kuri visā īsuma pastāv tajā, ka jums, kā es jums iepriekš teicu, Viņu jāmīl par visu un jūsu tuvākos, ka sevi pašu! 16] Bet pie tam jums arī jātic, ka tieši šis Dievs, kas kopš mūžības ir Mans Tēvs, tātad Mana mīlestība, ir sūtījis Mani šajā pasaulē, lai katram, kas Man tic, sevī ir mūžīga dzīvība un tā kļūst Visaugstākā bērns! 17] Bet lai jūs visi vieglāk spējat ticēt, tad vediet visus slimniekus, un Es viņus padarīšu veselus, lai kāda slimība viņiem arī būtu. Tādēļ ejiet un vediet viņus šurp!” 18] Pēc šīs Manas runas viņi izbrīnījās un ka vienā balsī sauca: “Šai vietai notikusi liela svētība! Cik vareni un brīnumaini tomēr skanēja šī mūsu lielākā labdara svēti patiesie vardi! Patiesi, tādā draudzībā un labsirdībā nemājo nekāds viltus, nekāds neīstums un nekāda ļaunprātība; tādēļ arī bez kādam pārdomām darām visu, ko vien viņš arvien grib no mums prasīt! Jo kas kļuva mūsu draugs, pirms viņš mūs redzēja, tas mums tagad tas būs jo vairāk, pēc tam, kad viņš ar mums runāja un redzēja mūsu lielo postu! Slavēts lai ir Abrama, Īzaka un Jēkaba Dievs, kas Viņš ir mūs atcerējies un par mums apžēlojies! — 19] Pēc šiem labajiem vārdiem visi ātri dodas viņu mājas un visa drīzuma atved pie Manis 200 slimnieku. 211. Lielais dziedināšanas brīnums Kāna ielejā. Vecāko labs aizlūgums Kungam. Ticības eksāmens. Kunga runa miesīgi veseliem, bet dvēseliski slimiem. Evaņģēliski dzīvības likumi un sociāli padomi. Lāsts augļošanas garam! Sociāla pagrimuma gaita. Soda piedraudējums no augšas. 1] Kad slimnieki, pa daļai atvesti, pa daļai ar pūlēm sēdēdami uz nastu nesējiem dzīvniekiem, un pa daļai guļoši savas slimības gultās cilvēku atnesti, pusloka bija novietoti ap Mani, tad pie Manis pienāca šīs apdzīvotās vietas vecākie un lūdza Mani, teikdami: 2] “Kungs, kas esi mūs atbrīvojis no ļoti lielajiem parādiem Kisjonam, — rīcība, par kuru mēs tev nekad nevaram pietiekami pateikties, — ja tu to spēj, tad padari veselus arī šos nabagos, lai viņi pilna mērā kopā ar mums var priecāties par lielo labdarību, kuru tu mums esi paradījis!” 3] Es saku: “Jā, tam nolūkam Es jūs arī ataicināju un varu un arī izpildīšu Manu solījumu jums; bet iepriekš Es jums jautāju, vai jūs varat vai spējat tam ticēt?! Jūsu ticība jums daudz palīdzētu!” 4] Vecākie saka: “Kungs, mums liekas, ka tu to spēj, un tādēļ mēs, kā saka, akli ticam, ka tu caur tavu mums vēl nezināmo brīnumaino dziedniecības līdzekli mūsu slimniekus izdziedināsi!” 5] Es saku: “ Bet, kā tad, ja Man pie Manis nav nekādi speciāli dziedniecības līdzekļi, ne kādas dzie- 256

dinošas eļļas, dziedinošas sulas vai citi, dažādu slimību dziedināšani parasti līdzekļi? Ka jūs domājat, vai tad Es šos slimniekus izdziedinātu?” 6] Vecākie saka: “Kungs, ka mums būtu iespējams to saprast?! Jo par visām pasaules lietām mums noteikti ir vairāk zināšanu, nekā tieši par dziedināšanas mākslu! Mums gan šajā vietā ir viens ārsts, bet tas ir tikpat, kā neviens; jo viņš vēl nevienam nav palīdzējis citādi, ka tikai tikt zem zemes! Tātad, ja mēs arī zinātu tik daudz, kā varbūt mūsu ārsts, tad mēs par tavu dziedināšanas veidu, visus slimniekus izdziedināt bez ārstniecības līdzekļiem, arī tieši neko nevarētu teikt; tādēļ mums ir neiespējami zināt, kā tev dabīga ceļā jābūt iespējams slimniekus izdziedināt bez ārstniecības līdzekļiem! 7] Varbūt tev kalpo pārdabiski līdzekļi, ko mēs nevaram zināt; vai varbūt tu vari būt slavenā brīnumārsta no Nācaretes, vārda Jēzus, māceklis? Tad, dabīgi, tev tāda izdziedināšana gan varētu būt iespējama! 8] Tikai ir mūžam žēl, ka mēs esam dzirdējuši, ka Jeruzālemes farizeji tik ilgi esot uzmākušies Erodam, līdz viņš beidzot nolēms šo slavenāko dziednieku sagūstīt un viņu iemest cietumā! Ak, tā ir liela nelaime nabaga cietējai cilvēcei! 9] Bet tomēr laime, ka Viņš Savā mākslā ir apmācījis vairākus skolniekus! Tas gan ir ļoti reti, ka kāds māceklis kļūst tik pilnīgs, ka te bija viņa meistars; bet ar patiesu čaklumu kaut ko viņš no meistara vienmēr var iemācīsies. Un tas tad tomēr jau vienmēr ir kāds pavisam nozīmīgs Kaut kas, ko mēs pie tevis nojaušam, kā tev augstākā mēra piemītošu un tādēļ ticam, ka tu — jā, kas tad tas ir?! Kamēr mēs pielietojam visas pūles tev pieradīt mūsu ticību tā iemesla dēļ, ka tu būtu Jēzus māceklis, pēkšņi visi slimnieki pieceļas! Aklie redz, nolēmētie iet, mēmie runā, spitālīgie ir tīri! Un starp viņiem bija daži, kuri slimoja ar holēru un daži ar nāves klepu, un viņi visi ir veseli! Ak, kamēr pastāv pasaule, tā, kas tomēr gan nekad nav ticis dzirdēts! Liela, visvarenā Dieva dēļ, kā tad tas ir noticis? Vai gan tu viņus visus izdziedināji?! Jeb vai varbūt šajā ielejā no debess augstumiem nonācis lejā kāds eņģelis un neredzams pieskāries visiem slimniekiem un tā padarījis veselus? Kā — kā tas notika? 10] Tu pat ne reizi uz slimniekiem neatskatījies un darbojies tikai ar mums, un visi slimnieki nu ir veseli! Ak, saki tomēr mums, kā tas notika!” 11] Es saku: “Vai tad ir svarīgi, kā, ja tikai caur Manu gribu un caur Manu iekšējo vārdu, kuram ir padotas visas lietas, slimnieki ir kļuvuši pilnīgi veseli, par ko jūs gan it, kā vairs nevarat šaubīties!? Bet šis darbs šeit tik daudz nenotika slimnieku dēl, bet gan daudz vairāk jūsu dēļ, ka jūs miesā gan esat pilnīgi veseli, bet par to jūsu dvēselēs slimāki, nekā tie, kuriem bija slimas viņu miesas. 12] Bet Es būtu ļoti priecīgs, ja es arī jūsu dvēseles spētu tā izdziedināt, kā Es izdziedināju miesā slimos! Bet tas tik viegli neiet, pie kam katrai dvēselei vajag būt viņas pašas ārstam. 13] Bet Es jums jau iepriekš devu garīgas zāles; patiesi tās lietojiet, tad savās dvēselēs jūs kļūsiet veseli un caur to sevi pārveidosiet par patiesiem Dieva bērniem. 14] Bet Vārdam, kuru Es jums teicu, vajag tikt patiesi ievērotam, neko no tā neatmetot un neko nepieliekot klāt. Un jums, šīs apdzīvotās vietas nedaudzajiem jūdiem, sirdīs jābūt pilnīgiem jūdiem un jums, grieķiem, jākļūst par patiesiem jūdiem, lai starp jums ir miers un vienotība! 15] Tāpat jums, grieķiem, jau tāpat nabadzīgos jūdus caur jūsu viltīgo augļošanas garu vairs nav jāspiež no kāda aizņemties mantu uz augļiem, lai varētu novērst jūsu netaisnīgas prasības. 16] Vai tad jūs radījāt zemi ar tas daudzveidīgajiem dārgumiem, ka jūs ar to nu darāt, it, ka tā būtu jūsu īpašums?! 17] Kādēļ jūs no jūdiem prasāt nomas naudu, kur tak zeme tomēr tika dota no Dieva jūdiem un tātad tikai viņiem jābūt tiesībām no jums prasīt nomas naudu?! Jūs jūdu zemē, kuri vairāk, nekā jūs, ir Jehovas bērni, esat svešinieki, un prasāt nomas naudu par laukiem, pļavām un mežiem, kas kopš Ābrama laikiem ir jūdu īpašums! Jautājiet sev paši, vai tas gan var būt pareizi Dieva un visu krietno cilvēku priekša! 18] Tāpēc turpmāk Es jūs pavisam nopietni brīdinu no tāda veida kliedzošākās netaisnības, citādi visā nopietnībā jums varētu klāties slikti. 19] Visu netaisni piesavināto mantu un īpašumu bez kādas atlīdzības atdodiet atpakaļ jūdiem un jūdu zemē sevi uzlūkojiet par tiem, kas jūs esat, proti, par svešiniekiem, tad jums jābūt svētīta daļa no tā, kas pēc apsolījuma vārdu pa vārdam jūdiem tagad tiek dots; bet citādi par jūsu daļu kļūs tūkstošiem lāstu un to sekas! 20] Aplūkojiet tak reiz šo lietu pie nedaudz gaismas, un jūs redzēsiet, ka jūsu acīs jūdi nav nekas 257