Views
8 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

turēt vērtīgu, cik

turēt vērtīgu, cik man tā ir un tai vajag būt noderīgai visā pilnībā iegūt dvēseles mūžīgo dzīvību. Un ka es to visā skaidrībā un patiesībā esmu sasniedzis, par to es neesmu pateicību parādā nevienam citam, kā tikai vienīgi Jēzum, kas man ir parādījis apslēpto ceļu uz turieni. 15] Un šo Jēzu, šo Dievu starp visiem cilvēkiem, jūs vajājat ar uguni un zobenu un diezin vai ātrāk rimsieties, lūdz jūs Viņam nodarīsiet to, ko jūsu tēvi darījuši visiem praviešiem! 16] Bet tad bēda jums! Dievs jums, kā jūs sevi visapkaunojošākā kārtā dēvējat par Dieva tautu, Viņa bērniem, no Debsīm ir sūtījis Dievu; katram godīgam cilvēkam ir saprotams, ka katrs Viņa vārds ir mūžīga patiesība no Dieva, un jūs gribat Viņu nonāvēt, jo Viņš atmet jūsu vecos tempļa mēslus!” 17] Bēda jums! Reiz pār jums nāks briesmīgas Dieva dusmas! 18] Jā, es tavai meitai gan vēl varētu palīdzēt; es nu sevī jūtu spēku. Bet es negribu viņai palīdzēt, jo jūs visi esat velni un ne cilvēki! Bet velniem es nekad nesniegšu palīdzīgu roku!” 19] Šī runa kā ugunīgām bultām plosīja Jairusu; viņš gan atzina tās dziļo patiesību un jau gribēja atkāpties no sava amata; bet viņš baidījās, ka tas radīs lielu satraukumu, un Borusam teica: 20] “Pieklājīgs tu pavisam neesi; bet tavi vārdi ir patiesi. Ja es, neradot lielu un zināmā mērā kaitīgu sensāciju, tagad varētu savu augsto stāvokli pārmest pār muguru, patiesi, lai izdziedinātu manu mīļāko meitu, es būtu uz to pilnīgi gatavs! Bet padomā par briesmīgo satraukumu, ko izraisītu šis solis! Tādēļ pagaidām to jāatliek līdz labākiem laikiem.” 21] Boruss saka: “Es esmu runājis un tagad iešu pa labāku ceļu, nekā tas bija šeit pie tevis. Jo šeit acīmredzami ir elle uz zemes, un tajā neviens eņģelis nevar paveikt nekā laba, nerunājot, ka to varu es, kā vēl vājš, miesā mirstīgs cilvēks!” 22] Ar šiem vārdiem Boruss neatturami atstāj priekšnieka māju un ļoti satraukts steidzas prom no turienes. Tas notika Kapernaumā otrajā dienā pēc tam, kad mēs jūrā satikām izsūtītos sūtņus. 23] Bet Es uz pakalna atpūtos un par šo notikumu pavēstīju veselu dienu iepriekš, nekā tas patiesībā notika. 230. Mācekļu prieks par Borusa izturēšanos un Marijas pateicība. Kisjona dāvana Marijai un Jāzepa dēliem: kāds skaists īpašums. Jāzepa dēla Jozusa padevība Dievam. Kunga iepriecinošais pareģojums. “Es un Tēvs esam viens, ne divi”. Jāzepa nāve un viņa liecība par Jēzu. Uzmanība pie garīgo noslēpumu izpaušanas. 1] Pēc šī atstāstījuma visi mācekļi, viņiem labi pazīstamo Borusu, būtu vēlējušies apkampt un noskūpstīt, bet mēs atkal devāmies uz Kisu un tur nonācām tieši, Saulei rietot. 2] Bet Barams jau arī bija sagatavojis vakara mielastu, un pēc padarītā svarīgā darba tas mums ļoti labi garšoja. Mielasts arī Jūdam uzlaboja garastāvokli, un viņš slavēja Borusa, kuru arī viņš labi pazina, drosmi. 3] Pēc mielasta par to vēl ilgi tika runāts; pat māte Marija nevarēja vien pietiekami Borusu svētīt, ka viņš pie priekšnieka, kurš īstenībā lika atņemt viņas mazo māju, uzņēmās rūpes par viņiem. 4] Vecākais Jāzepa dēls teica: “Beigās mūsu godīgi iegūtais īpašums tomēr tiks atdots atpakaļ?!” 5] Kisjons saka: “Draugs, nevēlies to! Redzi, šeit jums visiem ir labāka esamība, un pie tam jūs esat pasargāti no katras vajāšanas, un es jums pilnīgā īpašumā dodu tur to viesnīcu līča galā un turklāt ap simts akriem zemes, un pie šādas maiņas jūs viegli varat aizmirst sāpes par mazo īpašumu, un no šejienes jūs esat tuvāk Jeruzalemei vairāk kā pus dienas ilgu ceļojumu, nekā no Nācaretes.” Jozus ar to ir pilnīgi apmierināts; bet tomēr prasa arī Manu padomu. 6] Un Es saku: “Kas ir labāk, tas vienmēr ir labāk; tādēļ pieņem to, bet nekad to neuzskati kā savu, bet gan tikai kā kādu no Dieva tev šim īsajam laikam dotu lietu!” 7] Uz to Jozus saka: “Kungs un Brāli! To mums mācīja jau mūsu tēvs Jāzeps un mēs tad arī mūsu īpašumu Nācaretē nekad neuzskatījām kā mums piederošu, bet gan tikai kādu šim īsajam laicīgās dzīves laikam no Dieva aizdotu lietu, par kuru mēs ik dienas kopā ar tevi viņam pateicāmies un līdzās Viņam arī vienmēr lūdzām, lai Viņš šo dārgumu vēlētos saglabāt mūsu laicīgām vajadzībām. Cik ilgi tā bija Viņa svētā griba, Viņš to arī saglabāja, bet tagad kopā ar Hiobu es saku: “Tas Kungs mums to ir devis un, tā kā Viņam tā labpatika, Viņš to atkal ir ņēmis. Lai notiek vienīgi Viņa svētā griba un vienīgi Viņam lai ir viss gods un visa slava! Ko Dievs ņem, to Viņš var bagātīgi atdot. Nu, ar to mēs kā tavi laicīgi 278

āļi un māsas esam pilnīgi mierā, bet mums atņēma arī visus mūsu darba rīkus un visu iedzīvi. Tad mēs tad tomēr ticam, ka tai jātiek atdotai atpakaļ vai, mazākais, tā vietā dotai citai derīgai iedzīvei. 8] Es saku: “Esi mierīgs par to; pēc trim dienām mēs dosimies uz Nācareti un visam vajadzēs tikt mums atdotam. Pie mums tak ir viens varenākā ranga eņģelis! Viens mājiens, un viss ir kārtībā; un, ja ar vienu mums nepietiktu, te katru acumirkli gatavi mums pakalpot ir leģioni! 9] Es saku: Ko Es savā sirdī Tēvam izstāstu, to Viņš dara; un ko te grib Dēls, to tūlīt grib arī Tēvs mūžībā, un starp Tēva gribu un Dēla gribu nekad nav nekādas atšķirības! Jo ticat Man to: Tēvs un Dēls nav divi, bet gan visā pilnīgi viens! Tādēļ esiet tagad mierīgi un ticiet, ka tas tā ir!” 10] Jozus saka: “Kungs un Brāli, mēs visi Tev ticam; un kā mums Tev nav jātic, kur mēs kopš Tavas dzimšanas vienmēr bijām pie Tevis un redzējām neskaitāmas zīmes, kuras mums darīja zināmu, kas Tu esi. Brālis Jēkabs sarakstīja veselu biezu grāmatu par Tevi kopš Tavas dzimšanas līdz Tavam divdesmitajam dzīvības gadam. No tā laika līdz tavam tagadējam vecumam Tu vairs nedevi nekādas zīmes un kopā ar mums strādāji un dzīvoji kā kāds pavisam parasts cilvēks, tā kā mēs jau gandrīz būtu aizmirsuši, kas Tu esi, ja pirms pāris gadiem mūsu mīļotā tēva Jāzepa miesas nāve mums nebūtu devusi spēcīgu triecienu. 11] Proti, kad tēvs Jāzeps Tavās rokās mira, viņa pēdējie vārdi, kurus pavadīja svētlaimīgi apskaidrots smaids, skanēja: 12] “Ak mans Dievs un mans Kungs! Cik tomēr Tu esi man ļoti žēlīgs un līdzcietīgs! Ak, es nu redzu, ka nekādas nāves nav; es dzīvošu mūžīgi! Ak, Dievs, cik brīnišķas ir Tavas Debesis! Bērni, skatat To, Kas ar Savu roku nu atbalsta manu mirstošo galvu! Tas ir Viņš, mans Dievs, mans Radītājs! Ak, kāda tā ir svētlaime, sava Radītāja rokās nomirt šai nožēlojamai pasaulei!” 13] Pēc šiem vārdiem viņš nomira un mēs visi skaļi raudājām; vienīgi Tu neraudāji. Bet mēs neaptvērām, kādēļ Tu neraudāji! 14] Un redzi, kopš šī acumirkļa mēs nekad vairs nevarējām aizmirst, kas Tu esi; jo savas laicīgās dzīves pēdējā stundā Jāzeps par daudz skaidri to pateica! Kā mēs nu varam neticēt visam, ko Tu saki, kur mēs labi zinām, kas pamatu pamatā Tu esi?!” 15. Es saku: “Pavisam labi, Mani mīļie brāļi! Ka jūs te tā runājat, ir pilnīgi pareizi; jo mēs šeit esam kopā jau kā pilnīgi iesvaidīti un tāda zināšana nevienam vairs nevar būt par sodību, izņemot vienam, ja viņš slepenībā par to jūtas šokēts! (Ar to bija domāts Jūda.) 16] Bet ja mēs atrodamies starp svešiem pasaules bērniem, tur jums uz rūpīgāko vajag par to klusēt! Bet tagad dodamies pie miera, lai rītu agri varam ķerties pie kāda darba!” Pēc tam visi pavisam svētlaimīgi dodas pie miera. 231. Kā Kisjona ļaudis sagūsta templiešu laupītāju un blēžu bandu. Kisjona un romiešu tiesneša rīkojumi šajā lietā. Karavānu ierašanās. 1] Tikai Kisjons, Barams, Jonaels un Jairuts kopā ar kalpotāju Arhielu iet ārā un Kisjons apskata, vai viņa lielajā saimniecībā viss ir kārtībā. Visur viss ir labākā kārtībā, uzraugi un sargi ir mundri, un savam kungam pavēsta, ka šajā naktī viņiem vēl būs nozīmīgs loms, kas viņiem jau ir darīts zināms. 2] Kisjons ātri jautā, iekš kā tas pastāvētu, un vai tas neattiecas uz kādiem nabagiem, kuri viņu trūcīgos krājumus nes uz kādu tirgu, lai no tā samaksātu viņu nodokļus. 3] Bet vecākais robežsargs saka: “Kungs un pavēlniek! Tu zini, cik ļoti mēs godājam un respektējam visus tavus taisnīgos un nabaga cilvēcei patiesi ļoti žēlīgos rīkojumus; bet pie šī loma nav nekāda nabadzība, bet gan daudzkārtēja nekrietnība no jūdu farizeju un priesteru un levitu puses. 4] Viņi Kapernaumas plašā apkārtnē ir ķērušies pie visapkaunojošākiem apķīlājumiem un spaidiem un šonakt ap pusnakti viņi uz Jeruzalemi pārdošanai vedīs visādus mājdzīvniekus, labību, vīnu un visāda veida darba rīkus, bet ne pa likumīgo ceļu, bet gan caur kalniem, no viņiem pa īpaši ierīkotu apkārtceļu. 5] Tu zini, ka lielās klints dēļ, kas ar savu augsto un slīpo sienu iesniedzas jūrā, pa sauszemi uz Ziharu, kur atrodas tavs muitas nams, kuru tu vienmēr izdod nomā, nekāds ceļš nav iespējams. Tātad no Ziharas līdz šejienei cilvēkus, dzīvniekus un citas lietas vajag vest pa ūdens ceļu, vai, ja jūra ir mierīga, kas ir ļoti reti, taisnā ceļā uz Pīru, kur atkal ir tava muita, kas nu ir iznomāta uz desmit gadiem. 6] Bet, lai izvairītos no visiem taviem muitas namiem, bagātie farizeji klaušu zemniekiem lika caur 279

  • Page 1 and 2:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 1. GR

  • Page 3 and 4:

    Priekšvārds Visos laikos ir biju

  • Page 5 and 6:

    Parasti viņš savu rakstīšanas m

  • Page 7 and 8:

    dēļ tad arī zināmā mērā liec

  • Page 9 and 10:

    apgaismotu un atkal darītu līdzī

  • Page 11 and 12:

    3] Te tagad bija tā būtne, cilvē

  • Page 13 and 14:

    13] Cik daudz pazemības ir liecīb

  • Page 15 and 16:

    Jāņa mācekļi un apstiprināja,

  • Page 17 and 18:

    ar tagadējo dienas laika iedalīju

  • Page 19 and 20:

    tis, kurā nav nekādas viltības!

  • Page 21 and 22:

    izbeidzās, tikai tad pēc kārtas

  • Page 23 and 24:

    19] Jo, tāpat kā Es ūdeni pārv

  • Page 25 and 26:

    6] Pēc šiem vārdiem Es kā pirma

  • Page 27 and 28:

    Apsolītais! — Jāņa, kuru mēs

  • Page 29 and 30:

    6] “Pārdevēji” un “pircēji

  • Page 31 and 32:

    18. Notikums ar Jeruzalemes pilsēt

  • Page 33 and 34:

    9] Bet ja jau jūs nevarat aptvert

  • Page 35 and 36:

    tic, turētos pie Viņa Vārda un i

  • Page 37 and 38:

    viņam apsolīju. Un tā no rīta m

  • Page 39 and 40:

    ļi tos cilvēkus, t.i., visus tos,

  • Page 41 and 42:

    omiešiem, kuru pamatprincips jau t

  • Page 43 and 44:

    27. Tālākais notikums pie Jēkaba

  • Page 45 and 46:

    mums tomēr varēs pasludināt to,

  • Page 47 and 48:

    va šķūņos! 36. Un, kas te pļau

  • Page 49 and 50:

    10] Te samarieši pārsteigti uzlū

  • Page 51 and 52:

    6] Samarieši saka: “Mēs gan dzi

  • Page 53 and 54:

    Jēkabs saņēma spēcīgu dunku s

  • Page 55 and 56:

    prātīgi palikt, vai varbūt tomē

  • Page 57 and 58:

    nevar tikt pienācīgi slavēta! Li

  • Page 59 and 60:

    Skaista mācība! — Bet tā viet

  • Page 61 and 62:

    una nav saprotama?! 5] Redzi, visā

  • Page 63 and 64:

    gribas. 6] Bet mēs jums nu ticam n

  • Page 65 and 66:

    8] Bet, ja kāds tev lūdz vienu su

  • Page 67 and 68:

    49. Ziharā. — Norādījums, kā

  • Page 69 and 70:

    tev, ak, Kungs, ticēs brīnumu un

  • Page 71 and 72:

    ām arī manai mājai, kur es tad T

  • Page 73 and 74:

    tu to, ko tu man pirmīt pamatīgi

  • Page 75 and 76:

    55. Ziharā. — Pastaiga caur jauk

  • Page 77 and 78:

    sevi nevar iet staigāt prieka birz

  • Page 79 and 80:

    tagad par to tālāk vairs ne; man

  • Page 81 and 82:

    meklēju, tad Es kā kāds kungs no

  • Page 83 and 84:

    Irhaela ar viņas vīru Joramu un v

  • Page 85 and 86:

    visu labu, jo tu, labu darot, esi s

  • Page 87 and 88:

    13] Bet Es jaunekļiem saku, ka vi

  • Page 89 and 90:

    ir dzīvs, uzmanība ir nepiecieša

  • Page 91 and 92:

    sāk ticēt jūdu Dievam?” 69. Zi

  • Page 93 and 94:

    vadīt. Ja tu saki jā, tad es tevi

  • Page 95 and 96:

    saka: “Tā, kas ir iespējams vie

  • Page 97 and 98:

    iznāks? 16] Tādēļ nevienu netie

  • Page 99 and 100:

    viņiem nākušas, atziņas! Jā, n

  • Page 101 and 102:

    kam tāda miesas pārmācība tāta

  • Page 103 and 104:

    zinu gadījumus, kur kādam namam n

  • Page 105 and 106:

    lielā naktī un viņam šo tiltu a

  • Page 107 and 108:

    ja cilvēki visā būtu caurstrāvo

  • Page 109 and 110:

    sētiņu. To sasnieguši, mēs ātr

  • Page 111 and 112:

    no rīta pamostas, viņu rokas ir s

  • Page 113 and 114:

    visu pārējo jau tāpat rūpējies

  • Page 115 and 116:

    10] Kornēlijs saka: “Es viņu k

  • Page 117 and 118:

    nu, kas Man nāks pretī lai ar kā

  • Page 119 and 120:

    3] Saimnieks saka: “Kungs, tā ma

  • Page 121 and 122:

    jadzētu piedzimt un izaugt arī ze

  • Page 123 and 124:

    piedod viņam visu, kā Es piedodu,

  • Page 125 and 126:

    ar Belcebula palīdzību, tas ir el

  • Page 127 and 128:

    pacēla acis… — Es saku: “Aps

  • Page 129 and 130:

    pirms aizbraukšanas viņam atļaut

  • Page 131 and 132:

    lielām bailēm, pienāca pie Manis

  • Page 133 and 134:

    lai cik ļaunam drudzim. Kopš dzim

  • Page 135 and 136:

    pateicas, bet redzīgais ir pilns p

  • Page 137 and 138:

    12] Bet Es saku, ka Debesu Tēva ro

  • Page 139 and 140:

    ja tikai viņi tai ļoti stingri ie

  • Page 141 and 142:

    7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana m

  • Page 143 and 144:

    ticības. Ja es tad dažreiz kaut k

  • Page 145 and 146:

    tas atbildes. 116. Scēna ar podagr

  • Page 147 and 148:

    dža, tātad no slimības, no kuras

  • Page 149 and 150:

    statūtus?!” 119. Par tempļa zv

  • Page 151 and 152:

    Mariju un visus Jāzepa bērnus un

  • Page 153 and 154:

    Dieva Vārdu, tad pasaules priekš

  • Page 155 and 156:

    mācība, pēc kuras viņi dzīvo,

  • Page 157 and 158:

    6] Viens farizejs saka: “Šī lie

  • Page 159 and 160:

    Valstībai! 128. Scēna ar kādu ci

  • Page 161 and 162:

    11] Tās pāris dienas, kuras Es ar

  • Page 163 and 164:

    patiesības dziļākos dziļumos?!

  • Page 165 and 166:

    2] Bet kad viņi arī viņu ēdienu

  • Page 167 and 168:

    tikuši aizvākti. 15] Bet, kas att

  • Page 169 and 170:

    nīt tavu maizi!” Bet nekur nest

  • Page 171 and 172:

    diem dzītu postā tos, kas ir naba

  • Page 173 and 174:

    (Mt. 10:27) un tātad neviens nebai

  • Page 175 and 176:

    12] Caur Tādu darbību tad vecajā

  • Page 177 and 178:

    sirotājus, lika atbrīvošanas dok

  • Page 179 and 180:

    un tūlīt devās ceļā atpakaļ p

  • Page 181 and 182:

    ļoti šausmīgi grēcīgi. 8] Kad

  • Page 183 and 184:

    13] Tagad Manī pasaulē ir nācis

  • Page 185 and 186:

    acis un viņi tad redzētu, kas ir

  • Page 187 and 188:

    kāpām šī kalna augstajā virsot

  • Page 189 and 190:

    12] Turies tikai pie mīlestības u

  • Page 191 and 192:

    saprātā asi redzošam — citādi

  • Page 193 and 194:

    vakara cilvēkā nosaka pirmo patie

  • Page 195 and 196:

    miesas acīm, te ir tālredzīgi un

  • Page 197 and 198:

    8] Bet zvaigznes, kuras Mozus arī

  • Page 199 and 200:

    3] Un redzi, tieši tā tas ir ar k

  • Page 201 and 202:

    labi aptvēri un saprati?” 166. K

  • Page 203 and 204:

    jāturas, it kā Es jums būtu devi

  • Page 205 and 206:

    Man sekoja. 11] Bet sievas veco jū

  • Page 207 and 208:

    dēlam Jāzepam labā sabiedrībā

  • Page 209 and 210:

    veica to pašu, ko mūsu acu priek

  • Page 211 and 212:

    starp kādu pravieti un Mesiju tak

  • Page 213 and 214:

    ieta viņam jātiek nonāvētam un

  • Page 215 and 216:

    niknuma, tādēļ, ka viņu aklās

  • Page 217 and 218:

    16] Bet tagad mana drauga Kisjona k

  • Page 219 and 220:

    dumji un tumši, ka bez kādu sevi

  • Page 221 and 222:

    vai negribat naudu viņiem tūlīt

  • Page 223 and 224:

    grūti palīdzēt. Ja slimnieki rei

  • Page 225 and 226:

    siet pārliecināties, kā tur tās

  • Page 227 and 228: nu virsnieka palīdzību! Bet kam j
  • Page 229 and 230: iem viņi jau bija pilnīgi viens,
  • Page 231 and 232: pusdienas ceļojums un, tā kā vi
  • Page 233 and 234: 9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar
  • Page 235 and 236: unāju līdzības, kuras viņiem na
  • Page 237 and 238: milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33).
  • Page 239 and 240: 195. Patīkams pārsteigums, izkāp
  • Page 241 and 242: tomēr tikai nedaudz, kā tev tas i
  • Page 243 and 244: sirdīga nekas nav gaidāms, tad iz
  • Page 245 and 246: 8] Kas cits nu ir dievkalpojums Gar
  • Page 247 and 248: 6] Bet ja jūs paši gandrīz pāri
  • Page 249 and 250: viņam tikai bija liels prieks, ka
  • Page 251 and 252: viesus pēc viņu vajadzībām. 15]
  • Page 253 and 254: zemestrīci. 3] Tādēļ Barams lik
  • Page 255 and 256: dienas, lai esam pietiekami spēcin
  • Page 257 and 258: dinošas eļļas, dziedinošas sula
  • Page 259 and 260: 10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet P
  • Page 261 and 262: atpakaļ. 10] Visās citās neskait
  • Page 263 and 264: kukurūzas graudiem. 13] Tādēļ i
  • Page 265 and 266: 13] Es saku: “Kur tad ir tie, kur
  • Page 267 and 268: lētos izvirzīt kādu galveno dzī
  • Page 269 and 270: mudinās visādai darbībai, lai Es
  • Page 271 and 272: tots, viņiem pametu dažus iekšē
  • Page 273 and 274: 9] Bet, miera stundai beidzoties, p
  • Page 275 and 276: līcim, un viņiem nav jāzina, uz
  • Page 277: 24] Boruss to arī dara, bet Jairus
  • Page 281 and 282: ērni no bailēm trīcēja, jo viņ
  • Page 283 and 284: mazāk vecus kokus un pēc zvērin
  • Page 285 and 286: 4] Kad virstiesnesis dedzīgākās
  • Page 287 and 288: labajā rokā nēsā ķeizara varas
  • Page 289 and 290: 239. Tiesas scēnas turpinājums. T
  • Page 291 and 292: nedaudz stundās. Bet daļa lai nod
  • Page 293 and 294: agātiem vecākiem labi jārūpēja
  • Page 295 and 296: atnākušajiem bagātniekiem. “Ka
  • Page 297 and 298: patiesības liecinieku slikto piere
  • Page 299 and 300: 95. Toms un Jūda. Jūdas būtība
  • Page 301 and 302: 135. Muitnieka Mateja runa viņa l
  • Page 303 and 304: Vīna apreibušie un miegainie temp
  • Page 305 and 306: 216. Philopolda pieticīga un labā