1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

mazāk vecus kokus un pēc zvērinātu taksētāju pierādījuma esat Kisjonam sagādājuši zaudējumus par
vairāk kā 10000 pfundiem. Nu, kā gan jūs šos zaudējumus atlīdzināsiet?!”
15] Pirmais farizejs saka: “Vai tad tu nezini, ka zeme ir Dieva un mēs esam viņa bērni, vienīgi
kuriem šī zeme tika dota? Bet, kā Dievam pašam ir tiesības ar zemi darīt, ko Viņš grib, līdzīgi mums
kā Viņa bērniem ir tādas tiesības, un mēs ar zemi varam darīt, ko gribam. Ja arī kāda pagāniska vara
mums šīs tiesības uz laiku ir atņēmusi, tad tomēr ilgi tai tās nepiederēs; Dievs tās viņai atņems un atkal
dos mums, Viņa bērniem.
16] Raugoties no Dieva tiesībām, mēs nekādu meža psotīšanu neesam izdarījuši, tā kā zeme ir
mūsu un mēs ar to varam darīt, ko gribam. Bet lielākas laicīgas, protams, tikai šķietamas varas dēļ, kuru
jūs, romieši pretlikumīgi tagad pret mums pielietojat, mēs gan piekritīsim atmaksāt; bet tikai no 10000
pfundiem gan jāatmet deviņas desmitdaļas; jo arī jums ir tikdaudz zināšanas, ka mēs varam labi saprast,
cik tie koki, kurus esam nozaguši un, dabīgi, tikai nelielu daļu izlietojuši nepieciešamā tilta uzcelšanai,
ir vērti; un kas tad pamatā tas ir par lielu zaudējumu?! Tagad ir jauns ceļš, kuru muitnieks Kisjons ļoti
labi var izmantot! Ja viņš pats to būtu ierīkojis, tad tas viņam izmaksātu vismaz 1000 pfundu; tagad viņš
tur var uzcelt jaunu muitnīcu, un gada laikā viņš ir nopelnījis trīsreiz tik daudz, cik mums izmaksāja
viss ceļš.”
17] Virstiesnesis saka: “Ķeizara un viņa gudro likumu vārdā, tā kā zvērināti taksatori ir uzrādījuši
zaudējumus un tāpēc, ka jūs, aizbildinoties, ka esat Dieva bērni, pretendējat uz visu varu pār visu zemi,
no kā izejot, ir secinājums, ka arī ķeizars stāv zem jūsu varas, kas līdz šim viņam, jādomā, nav ne sapņos
rādījies, bet caur tādu apkaunojošāko uzdrīkstēšanos pret ķeizara svēto personu, jūs esat kļuvuši
par majestātes apvainotājiem, es jūs notiesāju ar divdesmittūkstoš pfundiem naudas sodu, no kuriem
viena trešā daļa nāk par labu Kisjonam un divas trešdaļas ķeizaram; pie tam ziņoju, jūs esat zaudējuši
visas jūsu ķīlas!
18] Bet tāpēc, ka par majestātes apvainošanu kā neatsaucams sods draud vai nu nāve vai mūžā
trimda, tad tagad izvēlieties, kas jums ir patīkamāk, vai nu ar cirvi nāves sods vai uz mūžu trimda uz
Eiropas ledus zemi! Es esmu runājis ķeizara un viņa gudro likumu vārdā! Lai tas viss tūlīt notiek! Visa
pasaule tādēļ var iet bojā, bet spriedums tiks izpildīts!
19] Redziet, tā rīkojas virstiesnesis no Romas un nebaidās nevien, izņemot dievus un ķeizaru!”
20] Pēc tam pēc romiešu paraduma liek sev pasniegt ūdeni un mazgā rokas; bet kāds tiesas sulainis
pārlauž zizli un nomet tiem divpadsmit pie kājām.
234. Farizeji sprukās. Lielās soda summas nomaksāšana. Jaunas aizdomas:
farizeji nolaupījuši ķeizarisko nomas naudu. Zagļu bailes.
1] Te farizeji nobīstas un viens, kurš ir nedaudz drosmīgāks, saka: “Kungs, atsauc to otro spriedumu.
Tā vietā mēs pirmo gribam izpildīt četrkārtīgi un 48 stundu laikā!”
2] Tiesnesis saka: “Es priekšlikumu pieņemu; bet tomēr palieku pie izsūtīšanas uz desmit turpmākiem
gadiem! Vai jūs ar to esat mierā?”
3] Farizejs saka: “Kungs, ja tu mums atlaid izsūtīšanu, mēs maksājam pieckārtīgi tīrā sudrabā!”
4] Virstiesnesis saka: “Lai notiek, bet ar virstiesas nosacījumu, ka jūs tomēr 10 gadus esat zem romiešu
policijas uzraudzības un katrs pretlikumīgs mēģinājums gribēt apkrāpt valsti un tās vadoni, vai
katrs ļauns norādījums pret Romu, tāpat katra patvarīga, tiesas iepriekš nenorādīta un no tiesas neatzīta
apķīlāšana, kur un kā vārdā tā arī nepastāvētu, tam sekas tūlīt būs desmit trimdas gadi; par ko tad vairs
netiks ņemta nekāda izpirkšanas maksa! Bet naudai 48 stundu laikā vajag tikt nomaksātai šajā tiesas
zālē; stundu vēlāk tā vairs netiktu pieņemta zem tagadējiem maigākiem noteikumiem, bet gan ar pirmā
sprieduma atkalatjaunošanu.
5] Bet nu vēl kas! Pirms jums šeit tiek atdota brīvība, jums vajag uzrādīt visu no jums negodīgi apķīlāto
ģimeņu vārdus un mājvietas, lai es viņas šeit atsaucu un varu atdot visu, ko jūs viņiem nolaupījāt,
kā bērnus, dzīvniekus, labību un vīnu.
6] Pēc šī uzaicinājum farizeji centīgi un sīki uzrādīja visus vārdus un vietas. Un tiesnesis visās uzrādītajās
vietās tūlīt izsūtīja sūtņus un nepagāja ne 10 stundas, kā jau ieradās visas ģimenes, kurām te Kisā
kaut kas bija atvests.
7] Bet tie divpadsmit farizeji tūlīt atsedza viņu naudas kastes, un visi ļoti brīnījās par milzīgo dau-
283