10.04.2018 Views

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

tas ir jauns veids, nākt pie Dieva, lai Viņam izlūgtos žēlastību?!”<br />

3] Te pūlis nedaudz atkāpjas un kliedz: “Kas ir šis Dievs un kur Viņš ir?! Vai tu beigās varbūt pats<br />

sevi neturi par dievu, jeb vai to burvi no Galilejas, tu, plecīgais Dieva zaimotāj?!”<br />

4] Jorams vēl dedzīgāk saka: “Kurš ir jūsu “burvis no Galilejas”, jūs nožēlojamie nelieši?!” Pūlis<br />

kliedz: “Tas galdnieks no Nācaretes, tas ir tas, kuru mēs, tāpat kā viņa māti, kura arī ir šeit un viņa brāļus<br />

un māsas, kas arī ir šeit, ļoti labi pazīstam! Mēs pazinām arī viņa tēvu, kurš pirms gada esot nomiris,<br />

un, kā mēs dzirdējām, aiz sirdsēstiem, jo viņa sieva un bērni negribēja viņam sekot un uz visām pusēm<br />

viņu krāpa!”<br />

5] Te Jorams par tādu zākāšanos no dusmām kļūst pilnīgi neprātīgs, viņš tūlīt steidzīgi nostājas<br />

manā priekšā, arī Jēkabs un Jānis pienāk klāt un kopā ar Joramu saka: “Kungs, Kungs, Kungs! Liec taču<br />

ātri starp šiem neliešiem krist ugunij no Debesīm, lai viņi tiek iznīcināti! Tas taču ir uz debesīm kliedzoši,<br />

kādus visnekaunīgākos melus viņi uzdrošinās mūsu priekšā izteikt!”<br />

6] Es saku: “Ak jūs, pērkona bērni! Ļaujiet viņiem melot; vai ir kāda uguns, kas dedzina ļaunāk,<br />

nekā meli?! Dariet tiem turklāt vēl labu, un viņi skries prom apkaunoti! — Ievērojiet sev to! Nekad sliktu<br />

neatlīdziniet ar sliktu un ļaunu ar ļaunu!” — Pēc tam tie trīs nomierinās un Jorams Man jautā, kas<br />

viņam ar šiem neliešiem nu jādara.<br />

7] Es saku: “Manā Vārdā dari viņiem, ko viņi prasa un tad liec viņiem doties prom!” Un tad Jorams<br />

pūlim saka: “Tā Kunga Vārdā! Lai katrs, kas starp jums ir mēms, lai nu runā, tad iet savu ceļu uz<br />

mājām un dod Dievam godu!”<br />

8] Pēc šiem Jorama vārdiem, visiem, kas bija mēmi, mēles tika atraisītas, bet viņi, izņemot vienu,<br />

kurš, mazākais, aicināja citus to darīt, Dievam godu nedeva. Bet kad viņi pēc tam teica: Tu nelga, vai<br />

tad mūs mēmus padarīja Jehova?! Šo nelaimi mums nodarīja viens burvestību zinātājs, un par to mums<br />

šim pagāniskajam buršanas dievam varbūt jādod gods?! Ja mēs to darītu, ko tad mēs sagaidītu no mūsu<br />

patiesā Ābrama, Izaka un Jēkaba visvarenā Dieva?!” Te arī tas viens, nedaudz labākas dabas, gāja prom<br />

kopā ar pārējiem deviņiem un neiedrošinājās dot Man pienākošos godu.<br />

9] Jorams un visi manējie par to dusmojās un Sīmanis Pēteris, arī pilns dusmu, pienāk pie Manis<br />

un saka: “Kungs, kā Tev tas ir patīkami, tā gan tas ir labi; bet, ja man būtu tikai dzirkstelīte Tava garīgā<br />

spēka un varas, tad es zinu, ko es šiem dumjajiem un ļaunajiem, man tik ļoti svētā Tava Vārda zaimotājiem,<br />

darītu!”<br />

10] Es saku: “Sīmani, vai tu jau esi aizmirsis Manu Mācību, kuru Es devu kalnā? Ko labu tu vari<br />

labi panākt ar to, ka tu ļaunu atmaksā ar ļaunu? Ja tu vārītu kādu ēdienu, kas pats par sevi ir negaršīgs,<br />

vai tu darīsi gudri, lai tā vietā, kur ar sāli, pienu un medu to padarītu gardu, tu šo ēdienu pārliesi ar žulti<br />

un alojas sulu? Ja tu kādam, jau tāpat labam ēdienam pieliec klāt vēl ko labāku, tad par to tevi neviens<br />

neapvainos par muļķi; bet ja tu sliktu ēdienu caur vēl sliktākām piedevām gribi padarīt sliktāku, nekā<br />

tas jau tāpat pamatā ir, kur te ir kāds nedaudz saprātīgs cilvēks, kas tev tūlīt neteiks: “Skaties, ko tas nelga<br />

te dara?!”<br />

11] Redzi, tā tas jo vairāk ir starp cilvēkiem! Ja tu viņu ļaunumu atmaksā ar vēl lielāku ļaunumu,<br />

jautā pats sev, vai tādēļ viņu ļaunums jebkad kļūs labāks?! Bet ja tu sev nodarīto ļaunumu atmaksā ar<br />

labu, tad caur to ļaunums tavā brālī mazināsies un tā tu beigās no viņa izaudzināsi labu brāli!<br />

12] Ja kādam kungam ir viens kalps, kuram viņš daudz uztic, bet kalps, kur viņš zina sava kunga<br />

labsirdību, pret savu kungu nogrēkojas un tātad pelna sodu, — ja kungs kalpu pasauc un pārmet viņam<br />

viņa neuzticību un kalps sadusmojas un savam kungam nicinoši atbild, vai caur to kungs pret savu kalpu<br />

kļūs labāks un maigāks? Nē, Es saku; te kalpa kungs īsti sadusmosies uz neuzticamo kalpu, liks viņu<br />

sasaistīt un iemest cietumā!<br />

13] Bet ja kalps, tā kā viņš redz, ka kungs viņam grib darīt ļaunu, sava kunga priekšā metas ceļos,<br />

nožēlas pilns atzīst savu pārkāpumu un pilns lēnprātības un mīlestības lūdz viņam piedot viņa pārkāpumu,<br />

vai pēc tam kungs kalpam arī darīs kā iepriekš?! Nē, es saku! Caur kalpa nožēlas pilno lēnprātību<br />

kungs pats kļūs maigs un piekāpīgs un kalpam ne tikai visu piedos, bet bez tam viņam vēl darīs labu!<br />

14] Tādēļ, — ja jūs visi gribat kļūt labi, tātad nekad neatdariet ļaunu ar ļaunu! Bet ja jūs tos, kas<br />

pret jums nogrēkojušies, tiesāsiet un sodīsiet, tad beigās jūs visi kļūsiet ļauni un nevienā vairs nebūs īsta<br />

mīlestība un kaut kas labs!<br />

15] Varenais Sev ņems tiesības sodīt tos, kas nogrēkojušies pret viņa likumiem; bet grēcinieki, turpretī,<br />

kvēlos atriebībā un centīsies varenajam nodarīt ko ļaunu. Jautājums: kas gan labs beigās no tā<br />

96

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!