1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

9] Bet, miera stundai beidzoties, pēkšņi tuvojas spēcīgs negaiss. Gaisā atplaiksnī spoži zibeņi; spēcīgas
vēja brāzmas noliec kokus gandrīz līdz zemei un no jau tumšajiem padebešiem kopā ar krusu krīt
spēcīgas un smagas lietuslāses.
10] Daži vājākie mācekļi jau grib bēgt mājā; bet eņģelis saka: “Palieciet un iepazīstiet sātana tukšākos
māņus! Tad viņi paliek un viegli pārvar lietu. Līst gan vienmēr straujāk, un krusas graudi lēkā visapkārt
uz zemes; bet tie netrāpa nevienam cilvēkam, un lietus tikko kādu saslapina.
11] Tad eņģelis mākonim piedraud un tas nekavējoties izklīst, un iestājas tīrākā diena. Bet pēc dažiem
acumirkļiem sevī ieskatīšanās laiks ir beidzies un Barams saka: “Kungs, kā tev labpartīk, šeit vai
mājā! Ēdiens jau ir sagatavots!”
12] Es saku: “Ļauj vēl paiet pusstundai, un tad viss būs kārtībā! Man vēl maniem mācekļiem vajag
pateikt dažus vārdus.”
13] Barams atkal iet uz savu kuģi, kur glabāja vairākas mucas laba vīna, un saviem ļaudīm liek tās
nest virtuvē un tur piepildīt visas krūzes un pavāriem saka, ka ar galda klāšanu vēl jāpagaida pusstunda,
un tikai tad ēdieni jāliek galdā, kad viņš viņiem dos zīmi. Bet pēc tam viņš atkal nāk pie Manis un klausās,
ko visu Es mācekļiem stāstu par šo sevī ieskatīšanos un par tās derīgumu.
226. Par regulāras sevī ieskatīšanās lielo svētību. Par atkalatdzimšanu.
Kontakti ar gariem caur burvestībām — ceļš uz elli. Kādēļ vajag būt sātanam.
Jūdas nekaunība un bāriens.
1] Bet teiktais skanēja: “Jūs nu esat redzējuši jaunu veidu, kā cilvēks no matērijas pāriet vienmēr tīrākā
un tīrākā garīgajā, un kā pa šo ceļu viņš var kļūt kungs pār sevi un caur to beigās arī pār visas ārējās
pasaules dabu. Tādēļ laiku pa laikam ejiet šo ceļu Manā Vārdā, un jūs sasniegsiet lielu varu pār jūsu
kaislībām un pēc tam pār visas dabas pasauli un viņpasauli, pār visu radību.
2] Jūs redzējāt ļaunās parādības, kuru sātans jums dāvāja. Jūs pārņēma bailes un šausmas; bet, uzticēdamies
Maniem vārdiem, jūs sadūšojāties un atkal devāties mierā, un tādā mierā kļuvuši visa ļaunā
notikuma pilnīgi meistari.
3] Bet neticiet, ka tagad jūs sātanam viņa ļauno drosmi jau esat pilnīgi nopirkuši! Cik bieži jūs atkal
ķersieties pie tāda vingrinājuma ar sevi, tad jūs arī tik ilgi tiksiet no viņa traucēti, līdz jūs garā nebūsiet
pilnīgi atkalatdzimuši.
4] Bet ja jūs garā reiz esat atkalatdzimuši, tad sātans uz mūžību ir zaudējis visu varu pār jums,
un jūs būsiet viņa tiesneši, kā arī visu to, kurus viņš sev sagrāba un kurus jūs viņam atkal uz mūžiem
atņēmsat.
5] Pēteris jautā: “Kā tad atkalatdzims? Vai tad beigās dvēselei un garan atkal vajag būt jaunas sievas
miesā un no tās piedzimt atkal par jaunu?“
6] Es saku: “Tu to vēl ilgi nevari pilnīgi aptvert. Bet kad Es reiz būšu uzbraucis tur, no kurienes Es
esmu nācis, un Mans Gars darīs brīvu tavu garu, tad tu atkalatdzimšanu jau aptversi visā dziļumā un
pilnībā. Bet tagad tev, un nevienam no jums tas vēl nebūtu iespējams. Bet, sekojot Manai Mācībai un
caur šādiem dzīvības vingrinājumiem beigās tu pats no sevis un pats sevī sasniegsi tādu gaismu.
7] To nepatver caur kādu mācību un ārēju apmācīšanu, bet gan tam vajag tikt iegūtam sevī pašā
tādā ceļā, kādu Es jums nu uz visiem laikiem rādīju.
8] Jūda saka: “Kungs, es esmu redzējis spēcīgus burvjus un garu izsaucējus un garu savaldītājus;
viņi runāja ar mirušo dvēselēm un viņas runāja un darīja zināmas apslēptas lietas. Kā viņi ir iespiedušies
garu pasaulē? Tā tak arī būs sava veida atkalatdzimšana?!”
9] Es saku: “Ak jā, bet ne Debesīm, kas ir Dieva tronis, bet gan ellei, kur mājo sātans un viņa
eņģeļi!”
10] Jūda saka: “Ja tā, tad sātans arī ir kungs, apbruņots ar lielu, kaut arī ļaunu varu! Bet es domāju,
tomēr, ja tas būtu iespējams, būtu labāk kādu sātanu iznīcināt, nevis pieļaut, ka caur viņu tiek iznīcināti
tūkstots reiz tūkstoši! Kādēļ kādā dievišķā kārtībā vajag būt arī sātanam?
11] Es saku: “Tam nolūkam, ka viņš reiz arī tevi sagūstīs, tādēļ, ka to tā domā. Tu vēl esi ļoti tālu no
tā, lai tikai ļoti vāji pazītu sevi, nerunājot par Dieva lielo kārtību, kas ļoti gudru iemeslu dēļ uz Zemes līdzās
dienai radījusi arī nakti. Vai tu pamatu pamatā aptver Zemes laicīgo nakti un vai tu aptver ikvienas
Saules, kura katra arī ir zeme, līdzīga tai, kas nes un baro tevi, mūžīgo dienu? — Bet ja tu to nesaproti,
273