Views
9 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

Manis. Un tad Es ar

Manis. Un tad Es ar viņu runāšu. Bet tagad, tā kā te patiesi ir tik ļauni, un ļaunais elles dzimums mums itin visur ir izlicis lamatas, tad tūlīt ceļamies un dodamies pie jūras, kur mums nav uzstādītas nekādas lamatas! 6] Bet vispirms, un, proti, pie jūras, Es ļaudīm caur līdzībām gribu atklāt dažu labu lietu par debesu valstību, lai kādreiz neviens nevar aizbildināties un teikt: “Kā man tam bija jātic un pie tā jāturas, ja es par to nekad neko nedzirdēju!” Ja nāk vecie nelieši, tad ļaudīm nav viņiem jāliedz pienākt, lai viņiem kādreiz jo mazāk jāvar aizbildināties! 7] Bet tu, draugs Kisjon, ej un sagatavo tavu lielo kuģi; jo tā mums būs vajadzīga!” Kisjons ar savējiem pieceļas un iet izpildīt Manu vēlēšanos. 8] Bet Barams, tā kā Es jau vairs nevaru un nespēju palikt viņa mājā, lūdz Mani, lai viņš drīkstētu Mani pavadīt. 9] Un Es viņam saku: “Cik tālu un cik ilgi tu gribi! Jo neviena godīga un taisnīga vēlēšanās vēl nekad no Manis nav tikusi noraidīta un palikusi neuzklausīta!” Tad Barams nokārto savas mājas lietas, savai sievai un bērniem uzdod, kas viņiem pa to laiku darāms un kā viņiem jāizturas pret ļaunajiem vajātājiem. Bet tad viņš ņem līdz nedaudz zelta un kopā ar mums visiem dodas ārā pie jūras, un ļoti daudz ļaužu kājām seko mums. (Mt. 13:1) 10] Netrūkst arī ļauno farizeju, tikai viņi ir pārģērbušies, lai ļaudis viņus nepazīst. Kad mēs nonākam pie jūras, ļaudis, aizvien saucot: “Slava Dāvida dēlam!” tik cieši spiežas pie krasta, ka Man ar Maniem piederīgajiem vairs nav vietas kur stāvēt, līdzīgi noteikti vēl mazāk visiem Maniem mācekļiem, tādēļ, ka viņu jau bija ļoti daudz. 11] Tādēļ Es Kisjonam teicu: “Liec no kuģa uz krastu nolaist kāpnes; mums vajag tikt kuģī, jo zeme mums kļūst par šauru! “Kisjons lika ātri nolaist trepes, un mēs tūlīt iekāpām kuģī (Mt. 13:2). Bet, tā kā ļaudis redzēja Mani kāpjam kuģī, viņi domāja, ka Es tūlīt aizbraukšu, un skaļi sāka lūgt, lai Es vēlētos viņiem dot apsolīto mācību par Debesu Valstību. 191. Līdzība par Debesu Valstību, par sējēju un sēklu. Mācekļu iebildumi. Līdzības izskaidrojums. Kam te ir, tam tiks dots, bet kam nekā nav, tam tiks atņemts tas, kas viņam ir. (Mateja ev. 13:3–23) 1] Kad mēs visi bijām kuģī un trepes bija uzvilktas, tad Es ļaudīm teicu, ka viņiem jāizturas mierīgi un klusi un jānovietojas gar krastu. Un ļaudis apklusa un novietojās krastā, tikai vecie farizeji neapmetās krastā, bet gan stāvēja netālu no krasta viņu kuģa tuvumā; jo viņiem bija plāns Mani vairs neizlaist no acīm, un tādēļ viņi bija pavisam gatavi Mani vajāt arī pa jūru. 2] Bet Es apsēdos uz kuģa ļoti ērtā klāja un līdzībās sāku runāt uz ļaudīm, un, proti, līdzībās tādēļ, lai dumjie farizeji neko nespētu saprast, bet ļaudis, kuriem te bija modinātāks gars, jau saprata Mani, ko Es viņiem teicu. 3] Pirmām kārtām un, proti, vispirms Es Sevi salīdzināju ar kādu sējēju un teicu: “Klausieties un to labi saprotiet! 4] Redzi, sējējs izgāja sēt labu un veselīgu labību. (Mt. 13:3) Viņam sējot, cita sēkla nokrita uz ceļa; te nāca putni un to apēda. (Mt. 13:4) Cita nokrita uz akmenaja, kur nebija daudz zemes, un tādēļ tā gan drīz uzdīga, jo virs tās nebija daudz un smagas zemes (Mt. 13:5) bet, kad uzlēca Saule ar tās staru kvēli, te vēsajā un mitrajā naktī uzdīgušais asns drīz novīta, tā kā tam nebija saknes, un nokalta. (Mt. 13:6) Cita krita starp ērkšķiem un ērkšķi izauga spēcīgāki, nekā labība un to nomāca. (Mt. 13:7) Un beidzot, cita nokrita uz labas zemes un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus un cita trīsdesmitkārtīgus. (Mt. 13:8) Kam ir ausis, lai dzirdētu, tas lai dzird!” (Mt. 13:9) 5] Te Es bez pārtraukuma gribēju runu turpināt, bet vairāki mācekļi paši nesaprata šīs līdzības. Tad viņi pienāca pie Manis un teica: “Kādēļ Tu uz viņiem nu pēkšņi runā līdzībās? (Mt. 13:10) Mēs, kas jau tik ilgi esam pie Tevis, tikko tās saprotam; kā tās sapratīs krastā stāvošie?! Vai Tu neredzi, ka viņi rausta plecus un daži pat domā, ka vai nu Tu viņus izzobo, vai farizeju dēļ runā par pavisam vienaldzīgām lietām, un to gan katrs zina, ka labību nav jāsēj ne uz ceļa, ne uz akmens un tikpat maz starp ērkšķiem! Mēs jau saprotams, ko Tu ar to gribi teikt; bet tie krastā nopietni domā, ka tu viņus izzobo! Jeb vai Tu nopietni gribi viņus mācīt tādā veidā, ka viņiem nekas nav jāsaprot?” 6] Es mācekļiem saku: “Ko jūs te runājat un Mani traucējat?! Es zinu, kādēļ Es uz šiem cilvēkiem 234

unāju līdzības, kuras viņiem nav jāsaprot! Jums tas ir dots, ka jūs Dieva Valstības noslēpumus saprotat; bet viņiem tas nav dots (Mt. 13:11); jo tā lieta ir tā: kam te ir, kā jums, tam tiks dots, lai viņam tad ir visā pilnībā; bet kam te nav, tam arī tiks atņemts tas, kas viņam bija! (Mt. 13:12) Tādēļ Es kā Kungs ar viņiem runāju caur līdzībām; jo ar redzošām acīm viņi neredz, un ar dzirdīgām ausīm viņi nedzird; jo viņi to nesaprot! (Mt. 13:13). 7] Ko Es šeit darīju, un par ko viņi Mani tur? Viņi visi ir akli un kurli. Viņu līdzību jūs vakar redzējāt pie aklā un vienlaicīgi kurlā, kuru Es izdziedināju. Kāda viņam bija miesa, tādi viņi ir dvēselēs un Es tādēļ ar viņiem runāju līdzībās, ka pie viņiem jāpiepildās Jesajas pareģojumam, kas skan tā: “Ar ausīm jūs to dzirdēsiet, un tomēr nesapratīsiet, un ar redzošām acīm jūs to skatīsiet un pie tam tomēr neko neredzēsiet!” (Mt. 13:14) 8] Jo šo laužu sirds ir nocietināta un viņu ausis dzird slikti un viņu acis ir miega pilnas, ka viņi ar acīm neredz, ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un nevēlas atgriezties, lai Es viņiem tad patiesi palīdzētu(Mt. 13:15). 9] Bet svētīgas ir jūsu acis, kas to redz, un jūsu ausis, kas to dzird! (Mt. 13:16) Jo patiesi Es jums saku: Daudzi pravieši un taisnīgie ilgojās redzēt un dzirdēt to, ko jūs redzat un dzirdat un tomēr nav redzējuši un dzirdējuši! (Mt. 13:17). 10] Bet pirmīt Es jums teicu, ka jums ir ticis dots saprast Dieva Valstību; bet Es tomēr manu, ka pamatā jūsu saprāts nav daudz aizsteidzies priekšā tiem krastā. Tātad klausieties un sadzirdiet, ko Es te izsaku līdzībā par sējēju, kas ir saprotama tā: (Mt. 13:18) 11] Ja kāds vārdus par Dieva Valstību, ko es te runāju, gan dzird, bet sirdī, kas no tīra pasaulīguma ir tik pat gludi nostaigāta kā ceļš, to nesaprot, tad ļaunais pārāk drīz ierauga ne zemē kritušo, bet gan uz sirds nostaigāto, pasaulīgi gludo ārējo virsmu brīvi guļošo vārdu, viegli paņem to, kas īstenībā ir sēts sirdī, bet tomēr pielipis pasaules gludajā ārējā virsmā; un redzi, tāds cilvēks līdzinās ceļam, uz kura krīta sēkla, t.i., Mans Vārds (Mt. 13:19) Un tur pie krasta stāv daudzi tāda veida! 12] Bet kur sēkla krita uz akmenāja, ir: ja kāds cilvēks vārdu dzird un ar lielu prieku to uzņem (Mt. 13:20), bet kā tādam viņam sevī un virs sevis, līdzīgi akmenājam, ir par maz dzīvības valgmes, kas te ir sirds drosme, un arī sevī un virs sevis par maz zemes, kas līdzinās stiprai gribai un tādēļ arī līdzīgi akmenājam atkarīgs no laika, vai tas ir mitrs vai sauss, tātad ir nepastāvīgs. Ja pie kāda tāda veida cilvēka iesākas visādi spaidi un vajāšanas, viņš ir pilns niknuma un dusmu (Mt. 13:21) un tieši tādēļ līdzinās saules sakarsētam akmenājam, uz kura dabīgi Mans Vārds nevar dzīt saknes un beigās tam vajag pilnīgi nokalst. 13] Un skatieties, tur pie krasta stāv daudzi tādi akmeņi, kuri tagad Manis dēļ uz ļaunajiem farizejiem ir pilni dusmu, bet tā, ka viņi redz, ka pie Maniem un viņiem teiktajiem vārdiem no augšas tūlīt sāk parādīties visādi spaidi un vajāšanas, tad caur to viņi no vienas puses par daudz dusmojas un no otras puses par daudz baidās, Mans Vārds viņu sirdīs ir miris, jo viņi, neskatoties uz visām Manām zīmēm, kuras viņi redzēja, un visiem Maniem dzīvākiem pierādījumiem tomēr netic, ka Es esmu pietiekami varens viņus pasargāt no visādām nelaimēm un tātad līdzinās akmenim, uz kura krita sēkla. 14] Bet kur sēkla krita starp ērkšķiem, izsaka: “Ja kāds cilvēks dzird Vārdu un to arī pieņem, bet pasaules mānīgo ieguvumu un vēl mānīgāko darījumu dēļ viņš ir visādos pasaulīgos darījumos un to rūpēs. Tādas nenozīmīgas rūpes tad vairojas dienu no dienas, kā visas nezāles kupli sazeļ sirdī un tagad pārāk viegli un drīz nomāc Manis sēto Vārdu. (Mt. 13:22) 15] Un redzat, tur pie krasta atkal stāv daudzi, kuri līdzinās ērkšķiem, zem kuriem krita sēkla. 16] Bet labā augsnē sētā sēkla izsaka: “Ja kāds cilvēks Manu Vārdu dzird, to savas sirds dziļumos uzņem, to vienmēr derīgi, pareizi un dzīvi saprot; tāds cilvēks tad līdzinās labai zemei, kurā sēkla krīt un pēc cilvēka gribas un spēka te nes cits simtkārtīgus, drīz sešdesmitkārtīgus un drīz trīsdesmitkārtīgus labu darbu augļus. (Mt. 13:23) Un te simtkārtīgus nes tas, kas Manā labā dara visu, un sešdesmitkārtīgus, kas Manā labā dara daudz, trīsdesmitkārtīgus, kas Man dara labu tiesu. 17] Bet tādējādi Manā Valstībā ir trejādas debesis: augšējās simtkārtīgiem augļiem, vidējās sešdesmitkārīgiem un apakšējās — trīsdesmitkārtīgiem augļiem. Bet tie zem trīsdesmit netiek uzlūkoti, un kam te ir zem trīsdesmit, tam tiek ņemts prom un tiek dots klāt tam, kam te ir trīsdesmit, sešdesmit, simts. Un tāpat tiek atņemts tam, kam te nekā nav, un tiek dots klāt tam, kam te jau ir, lai tad viņam ir visā pilnībā! 18] Un redzat, tur pie krasta stāv daudzi, kuriem jau tagad ir atņemts un dots jums, kur jums jau 235