1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

unāju līdzības, kuras viņiem nav jāsaprot! Jums tas ir dots, ka jūs Dieva Valstības noslēpumus saprotat;
bet viņiem tas nav dots (Mt. 13:11); jo tā lieta ir tā: kam te ir, kā jums, tam tiks dots, lai viņam tad ir
visā pilnībā; bet kam te nav, tam arī tiks atņemts tas, kas viņam bija! (Mt. 13:12) Tādēļ Es kā Kungs ar
viņiem runāju caur līdzībām; jo ar redzošām acīm viņi neredz, un ar dzirdīgām ausīm viņi nedzird; jo
viņi to nesaprot! (Mt. 13:13).
7] Ko Es šeit darīju, un par ko viņi Mani tur? Viņi visi ir akli un kurli. Viņu līdzību jūs vakar redzējāt
pie aklā un vienlaicīgi kurlā, kuru Es izdziedināju. Kāda viņam bija miesa, tādi viņi ir dvēselēs un Es
tādēļ ar viņiem runāju līdzībās, ka pie viņiem jāpiepildās Jesajas pareģojumam, kas skan tā: “Ar ausīm
jūs to dzirdēsiet, un tomēr nesapratīsiet, un ar redzošām acīm jūs to skatīsiet un pie tam tomēr neko
neredzēsiet!” (Mt. 13:14)
8] Jo šo laužu sirds ir nocietināta un viņu ausis dzird slikti un viņu acis ir miega pilnas, ka viņi
ar acīm neredz, ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un nevēlas atgriezties, lai Es viņiem tad patiesi
palīdzētu(Mt. 13:15).
9] Bet svētīgas ir jūsu acis, kas to redz, un jūsu ausis, kas to dzird! (Mt. 13:16) Jo patiesi Es jums
saku: Daudzi pravieši un taisnīgie ilgojās redzēt un dzirdēt to, ko jūs redzat un dzirdat un tomēr nav
redzējuši un dzirdējuši! (Mt. 13:17).
10] Bet pirmīt Es jums teicu, ka jums ir ticis dots saprast Dieva Valstību; bet Es tomēr manu, ka
pamatā jūsu saprāts nav daudz aizsteidzies priekšā tiem krastā. Tātad klausieties un sadzirdiet, ko Es te
izsaku līdzībā par sējēju, kas ir saprotama tā: (Mt. 13:18)
11] Ja kāds vārdus par Dieva Valstību, ko es te runāju, gan dzird, bet sirdī, kas no tīra pasaulīguma
ir tik pat gludi nostaigāta kā ceļš, to nesaprot, tad ļaunais pārāk drīz ierauga ne zemē kritušo, bet gan
uz sirds nostaigāto, pasaulīgi gludo ārējo virsmu brīvi guļošo vārdu, viegli paņem to, kas īstenībā ir sēts
sirdī, bet tomēr pielipis pasaules gludajā ārējā virsmā; un redzi, tāds cilvēks līdzinās ceļam, uz kura krīta
sēkla, t.i., Mans Vārds (Mt. 13:19) Un tur pie krasta stāv daudzi tāda veida!
12] Bet kur sēkla krita uz akmenāja, ir: ja kāds cilvēks vārdu dzird un ar lielu prieku to uzņem
(Mt. 13:20), bet kā tādam viņam sevī un virs sevis, līdzīgi akmenājam, ir par maz dzīvības valgmes, kas
te ir sirds drosme, un arī sevī un virs sevis par maz zemes, kas līdzinās stiprai gribai un tādēļ arī līdzīgi
akmenājam atkarīgs no laika, vai tas ir mitrs vai sauss, tātad ir nepastāvīgs. Ja pie kāda tāda veida cilvēka
iesākas visādi spaidi un vajāšanas, viņš ir pilns niknuma un dusmu (Mt. 13:21) un tieši tādēļ līdzinās
saules sakarsētam akmenājam, uz kura dabīgi Mans Vārds nevar dzīt saknes un beigās tam vajag pilnīgi
nokalst.
13] Un skatieties, tur pie krasta stāv daudzi tādi akmeņi, kuri tagad Manis dēļ uz ļaunajiem farizejiem
ir pilni dusmu, bet tā, ka viņi redz, ka pie Maniem un viņiem teiktajiem vārdiem no augšas
tūlīt sāk parādīties visādi spaidi un vajāšanas, tad caur to viņi no vienas puses par daudz dusmojas un
no otras puses par daudz baidās, Mans Vārds viņu sirdīs ir miris, jo viņi, neskatoties uz visām Manām
zīmēm, kuras viņi redzēja, un visiem Maniem dzīvākiem pierādījumiem tomēr netic, ka Es esmu pietiekami
varens viņus pasargāt no visādām nelaimēm un tātad līdzinās akmenim, uz kura krita sēkla.
14] Bet kur sēkla krita starp ērkšķiem, izsaka: “Ja kāds cilvēks dzird Vārdu un to arī pieņem, bet
pasaules mānīgo ieguvumu un vēl mānīgāko darījumu dēļ viņš ir visādos pasaulīgos darījumos un to
rūpēs. Tādas nenozīmīgas rūpes tad vairojas dienu no dienas, kā visas nezāles kupli sazeļ sirdī un tagad
pārāk viegli un drīz nomāc Manis sēto Vārdu. (Mt. 13:22)
15] Un redzat, tur pie krasta atkal stāv daudzi, kuri līdzinās ērkšķiem, zem kuriem krita sēkla.
16] Bet labā augsnē sētā sēkla izsaka: “Ja kāds cilvēks Manu Vārdu dzird, to savas sirds dziļumos
uzņem, to vienmēr derīgi, pareizi un dzīvi saprot; tāds cilvēks tad līdzinās labai zemei, kurā sēkla krīt
un pēc cilvēka gribas un spēka te nes cits simtkārtīgus, drīz sešdesmitkārtīgus un drīz trīsdesmitkārtīgus
labu darbu augļus. (Mt. 13:23) Un te simtkārtīgus nes tas, kas Manā labā dara visu, un sešdesmitkārtīgus,
kas Manā labā dara daudz, trīsdesmitkārtīgus, kas Man dara labu tiesu.
17] Bet tādējādi Manā Valstībā ir trejādas debesis: augšējās simtkārtīgiem augļiem, vidējās sešdesmitkārīgiem
un apakšējās — trīsdesmitkārtīgiem augļiem. Bet tie zem trīsdesmit netiek uzlūkoti, un
kam te ir zem trīsdesmit, tam tiek ņemts prom un tiek dots klāt tam, kam te ir trīsdesmit, sešdesmit,
simts. Un tāpat tiek atņemts tam, kam te nekā nav, un tiek dots klāt tam, kam te jau ir, lai tad viņam ir
visā pilnībā!
18] Un redzat, tur pie krasta stāv daudzi, kuriem jau tagad ir atņemts un dots jums, kur jums jau
235