1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

4] Kalniem, kuri nepastāvēja atsevišķi, kā Tabora, Libanonas, Ararata un Sinaja kalni, bet gan piederēja
pie vienu lieli un plaši izstieptu kalnu grēdām, parasti nebija īpaša nosaukuma, izņemot tikai
apvidus un pagaidu, un nereti tie tika nosaukti pēc kāda bagāta kalna īpašnieka, kuram tur ganījās viņa
ganāmpulki; ja ar laiku nāca kāds cits īpašnieks, tad arī kalns ieguva citu nosaukumu, un tā arī šis kalns,
tādēļ kā tas bija muitnieka īpašums un īstenībā jau piederēja pie grieķu zemes (T.i., politiski kā romiešu
province — izd.), tika dēvēts tā īpašnieka vārdā.
5] Tādēļ arī šī apdzīvotā vieta, kā atrodoša pie robežas starp Galileju un grieķu zemi, bija muitas
centrs, tādēļ ka no šejienes no Galilejas pāri kalniem uz grieķu zemi veda diezgan labi ierīkots ceļš, pa
kuru devās tūkstošiem visādu tirgotāju un ar kamieļiem, nastu nesējiem zirgiem un ēzeļiem pārveda
viņu dažādās preces.
6] Kad tie no jauna atnākušie farizeji dzirdēja, ka mēs gribējām uzkāpt augstajā kalnā, tad viņi lūdza
Kisjonam, vai viņi nedrīkstētu piebiedroties. Kisjons teica: “Ja jūs gribat vai varat būt labas gribas
cilvēki, tad kalns, kas no šejienes pret grieķu zemi ir ap 20 ceļa stundu garumā un ap 5 ceļa stundu
platumā un ir pilnīgi mans īpašums, ir pietiekami plašs, lai uzņemtu arī jūs. Bet kā Kapernaumas un
Jeruzalemes priesterības ļaunus spiegus, es kā grieķis un tagad dedzīgs svētās un pēc manas pārliecības
šī dievišķā visu meistaru Meistara vienīgi patiesās Mācības piekritējs, jūs nevaru ņemt līdzi un ar katru
manā rīcībā esošo līdzekli man vajadzētu no jūsu sabiedrības izvairīties! Jautājiet savai sirdij! Ja tā ir
tīra, tad jums ir brīvs ceļš; ja tā ir netīra, tad jūs tūlīt atkal varat doties uz turieni, no kurienes jūs esat
nākuši!”
7] Farizeji saka: “Mēs esam tīri un mūsu sirdīs nav nekādas viltības. Mēs esam Mozus piekritēji un
esam jūdi, tāpat, kā arī Jēzus ir jūds un nekad nevar apgānīt Mozus likumu. Bet no visām pusēm par
viņa darbiem un mācību nāk milzīga slava un tādēļ mums vajag būt ļoti svarīgi, vai viņa darbi un mācība
Mozu neanulē. Ja tie Mozu un praviešus apstiprina, tad arī mēs tos pieņemsim; ja tie rāda pretējo,
tad, pats par sevi saprotams, ka mums vajag būt tam pretī.
8] Muitnieks saka: “Kā jūs šeit tagad runājat, tā uz praviešiem runāja arī visi jūsu priekšteči un pēc
tam viņus nomētāja ar akmeņiem kā Dieva noliedzējus, un man ir zināmi tikai nedaudzi, kuri nebija
tikuši nomētāti ar akmeņiem. Un tomēr pie katras izdevības jūs pieminat praviešus un dižojaties ar viņiem!
Bet jūsu priekšteči bija tieši tas, kas esat jūs, un jūs neesat ne par matu labāki kā jūsu priekšteči,
kuri praviešus nomētāja ar akmeņiem. Tādēļ iepretī šim svētajam visu praviešu Pravietim es jums arī
neuzticos.
9] Jūs gan sevi dēvējat par Mozus piekritējiem, bet savā rīcība jūs no Mozus esat tālāk nekā šī zeme
no debesīm! Tādēļ pārbaudiet sevi, vai jūs esat cienīgi kopā ar mums kāpt šajā kalnā!”
10] Es Kisjonam saku: “Ļauj viņiem doties līdz! Ja tas viņiem būs par daudz, viņi gan griezīsies atpakaļ;
jo no viņiem neviens vēl nekad nav uzkāpis kādā kalnā! Varbūt šī augstā kalna tīrākais gaiss viņu
sirdis nedaudz attīra.”
11] Kisjons ar to ir apmierināts, un, ar visu vajadzīgo apgādāti, mēs dodamies pa ceļu augšup.
12] Un neiztrūka tās piecas meitas un kā cālēni bija ap Mani, izjautāja Mani par dažādām pirmradīšanas
lietām un par tādu kalnu izcelšanos un Es viņam visu izskaidroju pēc viņu uztveres spēju pakāpes.
Arī daudzie mācekļi un ļaužu pūlis, kas mūs pavadīja, kur tikai viņi varēja, klausījās Manās sarunās
un par tām ļoti priecājās.
13] Bet Nātānaēls, kurš visvairāk bija caurstrāvots no Manas dievišķības, laiku pa laikam runāja ar
kalnu un teica: “Ak kalns, vai tu jūti, Kas ir Tas, Kas nu liek Savas kājas uz tevis?” Un cik bieži Nātānaēls
kalnam uzstādīja šādu lielu jautājumu, kalns tā nodrebēja, ka visi to sajuta.
14] Bet farizejus tas ļoti sabaidīja un viņi sāka ļaudis pierunāt, lai viņi neuzdrošinās doties tālāk
augšup. Tas kopš senatnes varētu būt kāds svēts kalns, kurā nevar uzkāpt neviens necienīgais, jo tad
kalns sāktu drebēt un trakot un viena necienīga dēļ iznīcina visus!
15] Bet ļaudis teica: “Tad griezieties jūs vieni atpakaļ, jo mūsu dēļ kalns, kurā mēs jau bieži esam
kāpuši, vēl nekad nav drebējis!”
16] Tad farizeji sāka kurnēt par ļaudīm. Un farizeju kurnēšanas laikā kalns atkal nodrebēja, un pēc
tam viņi ātri apgriezās un, cik vien ātri varēja, skrēja no kalna atpakaļ lejā līdzenumā, un tādā kārtā mēs
pēkšņi bijām atbrīvoti no apgrūtinošajiem pavadoņiem.
17] Tad mēs pavisam mierīgi turpinājām tālāk mūsu ceļojumu un pret vakaru sasniedzām Kisjona
plašo kalna saimniecību, kur mēs arī pārnakšņojām. Tā kā sievietes bija nogurušas, mēs tikai otrā dienā
186