Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

pergamenta rakstītu

pergamenta rakstītu vēstuli, apgādātu ar ķeizarisku zīmogu, un tur šo vēstuli priekšā vecajo sejām un saka: “Vai jūs to pazīstat?!” Viņi kliedz: “Tātad arī tu esi Dieva, tempļa un mūsu nodevējs?! Par to mums jāpateicas Šim Dāvida dēlam?! Tādēļ esi arī tu nolādēts kopā ar visiem taviem mājiniekiem!” 15] Kad farizeji tādu lāstu ir izteikuši, Barams ātri ķer pēc krietnas nūjas un tūlīt ar visu spēku sāk farizejiem sadot, pie tam teikdams: “Pagaidiet, jūs sātana kalpi, par jūsu lāstiem es reiz jums likšu saņemt taisnīgu algu!” Viens farizejs, kuru nūja vēl nebija sasniegusi, kliedz: “Stāv rakstīts: Vai tam, kas savu roku pieliek pie viena svaidītā!” Barams saka: Es to ļoti labi zinu un tādēļ izmantoju nūju!” Un Barams arī šim svaidītajam dod nobaudīt nūju. Te, izņemot Ahabu, visi ļaunie farizeji un rakstu mācītāji izbēg ārā, kur viņi arī vēl no tautas tiek apkalpoti. 189. Barama atvainošanās savas izturēšanās dēļ. Ahaba brīdina no templiešu atriebības. Kungs mierinājums abiem. Barams — Jāzepa māceklis. Marijas atkalredzēšanās prieks par Kungu. Ahabas runa par īsti templiski fanātisko manevru pret Jēzu Jairusa meitas atmodināšanas dēļ. 1] Kad viņi ir pāri robežai, Barams, nedaudz noguris, nāk atpakaļ un saka: “Kungs, piedod man to, ko es nu darīju! Es patiesi to nedarīju ar prieku; bet ar šo ļauno laulības pārkāpēju sugu patiesi vairs nebija izturams! Patiesi, Sātanu nevar stādīties priekšā kā ļaunāku, nekā te ir šie zeļļi, kuri jau nopietnībā domā, ka visa zeme ir pilnīgs viņu īpašums! Bet tas viss vēl nebūtu mani tik ļoti uztraucis. Bet kad tie zeļļi Tev, ak, Kungs un Meistar, sāka pilnīgi uzbrukt, tad es savas taisnīgās dusmas vairs nevarēju apspiest un man vajadzēja pielietot savas mājas tiesības! Bet neuztraucies par to, ja šie zeļļi celtu sūdzību, tad es aizstāvēšu savas tiesības un pavisam gudri pratīšu Tevi attaisnot. 2] Ahaba saka: “Draugs, tu katrā ziņā vari piesargāties; jo šiem vecajiem neliešiem nekas nebūs darāms steidzamāk, kā visu šo gadījumu ar sliktākajām pasaules krāsām divkārtīgi darīt zināmu Jeruzalemē! Pirmkārt, par viņiem ļoti neizdevīgo šī dievišķā Meistara darbību, visas Jesairas totālu atkrišanu no jūdiem, manu izturēšanos, un, beidzot, Erodam, ka viņš te pazaudēja visus savus padotos, tā, ka viņi ir sev nopirkuši Romas pilsoņu tiesības! Tas Jeruzalemē uzreiz pamodinās visus ļaunos garus un pēc tam šeit varētu notikt dažas ļaunas lietas! Tādēļ uzmanies un vispirms nodrošini sev ķeizarisku aizstāvību, citādi šie ļaunie gari tev sagādās lielas nepatikšanas.” 3] Es saku: “Ahaba, lai tas paliek; ka Barama namam nekas nenotiks, par to es tev galvoju; bet, ka vecie necilvēki darīs to, ko tu teici, tā ir patiesība. Bet ne Baramam, ne tev no tā nav jābaidās. Bet nu ejam pusdienās, Es tur gribu arī uzklausīt Mariju un Jāzepa dēlus!” 4] Barams, pārsteigts par vārdu Jāzeps, saka: “ Ko, Mana meistara Nācaretē, kuram es esmu tik daudz pateicības parādā?! Viņš toreiz, kad es pie viņa biju māceklis, bija vēl jauns vīrs un jau savas mākslas meistars. Cik pacietīgs un mīlestības pilns viņš man rādīja visas savas mākslas priekšrocības un kā viņš man tad drīz man sagādāja labākos darbus un bez atlīdzības atbalstīja ar padomu un darbu, to es patiesi viņam mūžam nekad neaizmirsīšu!” 5] Es saku: “Nu, Marija ir viņa otrā sieva, kura viņam no tempļa kļuva par sievu; bet abi vīri, kas ir kopā ar viņu, ir Jāzepa dēli no pirmās sievas un nu turpina viņa mākslu. Bet Es pēc miesas esmu Marijas dēls, un mans vārds ir Jēzus!” 6] Barams saka: Ak, cik es nu esmu laimīgs, ka manam namam notiek tāds gods un žēlastība! Bet nu tikai ātri ejam pie galda; lai brīnišķā māte ar abiem Jāzepa dēliem pārāk ilgi uz mums negaida! Mēs nu ātri dodamies ēdamistabā, kurā mūs gaida arī Marija ar abiem Jāzepa dēliem. 7] Kad Marija Mani ieauga, viņa aiz prieka sāk raudāt; jo viņa nu jau divus mēnešus nebija Mani redzējusi, līdzīgi arī abi Mani brāļi, kuri Mani ļoti mīlēja. Kad mēs tā savstarpēji sirsnīgi sasveicinājāmies, mēs visi dodamies pie galda, noskaitām pateicības lūgšanu un baudām labo un bagātīgo mielastu, kurā ļoti priecīgs piedalījās arī Kisjons, kurš kopā ar sievu un meitām līdz šim Mani neatstāja un daudz sarunājās ar Mariju un abiem brāļiem. 8] Pēc mielasta, kad mēs sēdējām pie galda un spēcīgās tveices dēļ dzērām vīnu ar nedaudz ūdens, Ahaba lūdza, vai viņš drīkstot runāt, jo viņam esot mums jāatklāj svarīga lieta, un, proti, sevišķi par personīgo drošību, jo viņš nu tikai sarunas laikā atklāja, ka Es esmu tautā slavētais un pie farizejiem ļoti bēdīgi slavenais Jēzus no Nācaretes, par kuru visā zemē iet nedzirdēti liela slava. ES viņam teicu: “Runā, kas tev ir zināms!” 232

9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar! Tu pamodināji no nāves mūsu priekšnieka Jairusa meitu — to labi zina viss apvidus —, līdzīgi arī kāda romiešu karavīru virsnieka meitu. Kas tikai mazākā mērā varētu šaubīties par to, ka pat visbriesmīgākais, nežēlīgākais tirāns par tādu brīnumdarbu nebūtu mūžam pateicīgs un brīnumdarim nedotu tronī vietu pie savas labās rokas, kā reiz faraons darīja Jāzepam par viņa pareģojumu! 10] Bet ko dara šis tempļa perējums, šie īstie sātana kalpi? Viņi par Jēzu izsūtīja ziņojumu, kuru arī man diemžēl vajadzēja parakstīt, kaut gan līdz šim es pats vēl nekad par Jēzu no Viņa mācības vēl neko nebiju dzirdējis, ne redzējis Viņa darbus. Pēc šī šausmīgā ziņojuma no tempļa, kā arī no Eroda un romiešu zemes pārvaldnieka tagad uz visām pusēm pēc Tevis ir izsūtīti nolīgti spiegi un slepkavas, lai Tevi nogalinātu. 11] Ziņojumā uz Jeruzalemi Tu esi apmelots kā ļaužu krāpnieks, pavedējs un musinātājs, kā apmelots, cik es zinu, vēl nekad nav ticis neviens cilvēks. Jairusa meitiņa pavisam neesot bijusi mirusi kad Tevi pasauca viņu izdziedināt vai atmodināt no nāves, bet gan viņa ir bijusi pavisam vesela un viņai vajadzēja tādai izlikties, lai Tevi pārbaudītu! Kad Tu nāci un viņai teici: talitha kumi, tad priekšnieks pilnīgi redzēja, ka Tu esot krāpnieks un Tev neesot nekādas sajēgas no patiesas dziedināšanas; jo ja Tu kā dziednieks kādam slimniekam varētu noteikt viņa slimību, tad Tev jau ar pirmo skatu vajadzēja novērtēt, ka Jairusa meitiņa ne tikai nebija mirusi, bet pie tam vēl bija pilnīgi vesela! 12] Romiešu virsnieks, man liekas, vārdā Kornēlijs, kura kalpu vai meitu Tu esot pamodinājis no nāves, gan ir pret to, bet ko viņš viens var pret milzumu neīstu liecinieku! 13] Mīļotais dārgākais draugs, Meistar un Kungs! Es varētu Tev vēl daudz ko pavēstīt; bet es redzu, ka mans pilnīgi patiesais stāstījums ir Tevi saskumdinājis. Tā kā Tevis apmelošana ir tik velnišķi ļauna, tad par visu pārējo es gribu klusēt; pietiek, ka es tev pavēstīju vissvarīgāko. Labākais pie visas lietas ir tas, ka sātans ir dumjš un no patiesi gudra viegli tiek pārspēts, kas no Tavas puses, ar to, ka Tu esi tik ārkārtīgi gudrs, varētu būt jo vieglāk. Būs jau labi! 14] Es gan citādi esmu pavisam vienkāršs cilvēks, bet visus šos ļaunos cilvēkus es pavisam viegli tinu ap katru pirkstu! Un to es pavisam neturu par kādu grēku, sātanam, cik vien spēcīgi vienmēr iespējams likt pret kaut ko atsisties. Jo tā, kas spiež viņu uz kādu laiku no ļaunās cīņu vietas atkal pieticīgi atkāpties, un tā gudrs cilvēks, tā vietā, lai nepārtraukti cīnītos ar Sātanu, atkal iegūst laiku savam garam sagādāt cēlāku nodarbošanos.” 190. Marijas ziņojums, kā viņa kopā ar Jāzepa dēliem no farizejiem tika padzīta no mājām. Kungam par prieku Barama un Kisjona mierinošais priekšlikums Marijai. Kungs iet uz kuģi un tur ļaudīm, kas ir sapulcējušies, dod mācību par Debess Valstību. (Mateja ev. 13:1–2) 1] Marija saka: “Mans Kungs un dēls! Tas, ko šis jaunais vīrs Tev nu pavēstīja, ir pilnīgi patiess, un es kā Tevis dēļ pilnīgi padzīta no manas mājas, tieši tādēļ esmu nākusi pie Tevis, lai Tev to visu darītu zināmu. Bet kas tagad man kopā ar Taviem, protams, tikai laicīgi ņemot, brāļiem un māsām, ir jādara? Jo es labi zinu, ka uz Zemes Tev nav neviena radinieka, izņemot sirdī Tavi mācekļi. 2] Mūsu mazais īpašums ir atņemts; ļaunie farizeji to piesavinājās un mūsu namu kopā ar diezgan ievērojamo dārzu pārdeva kādam svešiniekam! Redzi, es un Tavi brāļi un māsas vairs neesam tik jauni, lai varētu strādāt smago algādžu darbu; un ja arī mēs to gribētu, tad šie ļaunie tempļa varenie visiem jūdiem ar lielu sodu piedraudējuši mums jebkad dot kādu darbu un tikpat maz kādas dāvanas! Kas mums nu jādara un no kā jādzīvo?!” 2] Barams un Kisjons vienlaicīgi saka: “Augsti cienītā māte, kuru Dievs ir pagodinājis ar tādu bezgalīgu žēlastību, ļaut šajā ļaunajā pasaulē dzemdēt visu Debesu visaugstāko dēlu, tikai neraizējies par to! Redzi, pirmkārt, valstiskā ziņā aplūkojot, mēs vairs neesam nekādi jūdi, bet gan ārēji grieķi, kaut gan sirdī pilnīgi jūdi pēc Mozus! Mēs abi — visa slava Kungam — esam bagāti; tādēļ kopā ar visiem taviem piederīgajiem dodies tikai pie mums, un tev nekam nav jātrūkst!” 4] Es saku: “Draugi, jūsu piedāvājums ir balzāms, liets Manā sirdī! Manai svētībai un manai žēlastībai mūžam jābūt jūsu daļai. Bet šimbrīžam Es došos uz mājām un redzēšu, ar kādām tiesībām ļaunie nelieši mātei, likumīgajai Jāzepa sievai, ir nolaupījuši mazo un grūti nopelnīto īpašumu. 5] Tad es pāris vārdus parunāšu arī ar Jairusu; jo viņa meitai vēlreiz jāsaslimst un viņš nāks pie 233