1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

9] Ahaba runā: “Kungs un Meistar! Tu pamodināji no nāves mūsu priekšnieka Jairusa meitu — to
labi zina viss apvidus —, līdzīgi arī kāda romiešu karavīru virsnieka meitu. Kas tikai mazākā mērā varētu
šaubīties par to, ka pat visbriesmīgākais, nežēlīgākais tirāns par tādu brīnumdarbu nebūtu mūžam
pateicīgs un brīnumdarim nedotu tronī vietu pie savas labās rokas, kā reiz faraons darīja Jāzepam par
viņa pareģojumu!
10] Bet ko dara šis tempļa perējums, šie īstie sātana kalpi? Viņi par Jēzu izsūtīja ziņojumu, kuru arī
man diemžēl vajadzēja parakstīt, kaut gan līdz šim es pats vēl nekad par Jēzu no Viņa mācības vēl neko
nebiju dzirdējis, ne redzējis Viņa darbus. Pēc šī šausmīgā ziņojuma no tempļa, kā arī no Eroda un romiešu
zemes pārvaldnieka tagad uz visām pusēm pēc Tevis ir izsūtīti nolīgti spiegi un slepkavas, lai Tevi
nogalinātu.
11] Ziņojumā uz Jeruzalemi Tu esi apmelots kā ļaužu krāpnieks, pavedējs un musinātājs, kā apmelots,
cik es zinu, vēl nekad nav ticis neviens cilvēks. Jairusa meitiņa pavisam neesot bijusi mirusi kad
Tevi pasauca viņu izdziedināt vai atmodināt no nāves, bet gan viņa ir bijusi pavisam vesela un viņai
vajadzēja tādai izlikties, lai Tevi pārbaudītu! Kad Tu nāci un viņai teici: talitha kumi, tad priekšnieks
pilnīgi redzēja, ka Tu esot krāpnieks un Tev neesot nekādas sajēgas no patiesas dziedināšanas; jo ja Tu
kā dziednieks kādam slimniekam varētu noteikt viņa slimību, tad Tev jau ar pirmo skatu vajadzēja novērtēt,
ka Jairusa meitiņa ne tikai nebija mirusi, bet pie tam vēl bija pilnīgi vesela!
12] Romiešu virsnieks, man liekas, vārdā Kornēlijs, kura kalpu vai meitu Tu esot pamodinājis no
nāves, gan ir pret to, bet ko viņš viens var pret milzumu neīstu liecinieku!
13] Mīļotais dārgākais draugs, Meistar un Kungs! Es varētu Tev vēl daudz ko pavēstīt; bet es redzu,
ka mans pilnīgi patiesais stāstījums ir Tevi saskumdinājis. Tā kā Tevis apmelošana ir tik velnišķi ļauna,
tad par visu pārējo es gribu klusēt; pietiek, ka es tev pavēstīju vissvarīgāko. Labākais pie visas lietas ir
tas, ka sātans ir dumjš un no patiesi gudra viegli tiek pārspēts, kas no Tavas puses, ar to, ka Tu esi tik
ārkārtīgi gudrs, varētu būt jo vieglāk. Būs jau labi!
14] Es gan citādi esmu pavisam vienkāršs cilvēks, bet visus šos ļaunos cilvēkus es pavisam viegli
tinu ap katru pirkstu! Un to es pavisam neturu par kādu grēku, sātanam, cik vien spēcīgi vienmēr iespējams
likt pret kaut ko atsisties. Jo tā, kas spiež viņu uz kādu laiku no ļaunās cīņu vietas atkal pieticīgi
atkāpties, un tā gudrs cilvēks, tā vietā, lai nepārtraukti cīnītos ar Sātanu, atkal iegūst laiku savam garam
sagādāt cēlāku nodarbošanos.”
190. Marijas ziņojums, kā viņa kopā ar Jāzepa dēliem no farizejiem tika padzīta
no mājām. Kungam par prieku Barama un Kisjona mierinošais priekšlikums
Marijai. Kungs iet uz kuģi un tur ļaudīm, kas ir sapulcējušies, dod mācību par
Debess Valstību. (Mateja ev. 13:1–2)
1] Marija saka: “Mans Kungs un dēls! Tas, ko šis jaunais vīrs Tev nu pavēstīja, ir pilnīgi patiess, un
es kā Tevis dēļ pilnīgi padzīta no manas mājas, tieši tādēļ esmu nākusi pie Tevis, lai Tev to visu darītu
zināmu. Bet kas tagad man kopā ar Taviem, protams, tikai laicīgi ņemot, brāļiem un māsām, ir jādara?
Jo es labi zinu, ka uz Zemes Tev nav neviena radinieka, izņemot sirdī Tavi mācekļi.
2] Mūsu mazais īpašums ir atņemts; ļaunie farizeji to piesavinājās un mūsu namu kopā ar diezgan
ievērojamo dārzu pārdeva kādam svešiniekam! Redzi, es un Tavi brāļi un māsas vairs neesam tik jauni,
lai varētu strādāt smago algādžu darbu; un ja arī mēs to gribētu, tad šie ļaunie tempļa varenie visiem jūdiem
ar lielu sodu piedraudējuši mums jebkad dot kādu darbu un tikpat maz kādas dāvanas! Kas mums
nu jādara un no kā jādzīvo?!”
2] Barams un Kisjons vienlaicīgi saka: “Augsti cienītā māte, kuru Dievs ir pagodinājis ar tādu bezgalīgu
žēlastību, ļaut šajā ļaunajā pasaulē dzemdēt visu Debesu visaugstāko dēlu, tikai neraizējies par to!
Redzi, pirmkārt, valstiskā ziņā aplūkojot, mēs vairs neesam nekādi jūdi, bet gan ārēji grieķi, kaut gan
sirdī pilnīgi jūdi pēc Mozus! Mēs abi — visa slava Kungam — esam bagāti; tādēļ kopā ar visiem taviem
piederīgajiem dodies tikai pie mums, un tev nekam nav jātrūkst!”
4] Es saku: “Draugi, jūsu piedāvājums ir balzāms, liets Manā sirdī! Manai svētībai un manai žēlastībai
mūžam jābūt jūsu daļai. Bet šimbrīžam Es došos uz mājām un redzēšu, ar kādām tiesībām ļaunie
nelieši mātei, likumīgajai Jāzepa sievai, ir nolaupījuši mazo un grūti nopelnīto īpašumu.
5] Tad es pāris vārdus parunāšu arī ar Jairusu; jo viņa meitai vēlreiz jāsaslimst un viņš nāks pie
233