1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

kopš trīsdesmit gadiem, cik ilgi jūs esat pie mums, jūs līdz šim nevienu tādu darbu neesat parādījuši!
12] Cik daudz skaistas naudas un citas dārgākas lietas jūs no mums neesat saņēmuši par to, lai jūs
vēlētos kaut ko izdarīt mūsu labumam; bet kur ir rezultāts? Mūsu zeltu un sudrabu jūs gan paņēmāt;
bet pret tiem mēs nedabūjām neko citu, kā tukšus solījumus, kuri nekad netika pildīti. Ja mēs jums
jautājām, kad tie piepildītos, tad jūs mums rādījāt auglīgos sējumus un mūsu, slavēts Dievs, veselīgos
ganāmpulkus. Bet mēs jums rādījām grieķu vēl auglīgākos sējumus un tikpat veselīgos ganāmpulkus,
kuri katrā sabatā pirms saules lēkta tiek septiņas reizes no jums nolādēti. Tad jūs teicāt: „Tādu auglību
panāca sātans, un maize no tādiem laukiem un gaļa no tādiem ganāmpulkiem nekalpo dzīvībai, bet gan
pazudināšanai!” Bet jūs tomēr nenoniecinājāt grieķiem uzliktās un pavisam ne mazās nodevas, kuras ik
gadus visāda veida labībā saņemat no grieķiem kā tolerances nodevas! Sakiet, ko jūs tad darījāt ar, pēc
jūsu vārdiem, no sātana svētīto labību? ”
13] Jau pilni rūgtā niknuma, farizeji saka: „Mēs to pārdodam pagāniem, kā romiešiem, tā grieķiem,
lai Pastarajā dienā viņiem jo vairāk jātiek pazudinātiem!”
14] Ļaudis saka: „Tā, skaisti. Saka, ka velns ir dumjš un viņa melus var rokām aptaustīt; bet jūs esat
vēl desmit reizes dumjāki, -jo jūsu melus jau var aptaustīt pat ar apautām kājām! Vai tie nebijām mēs,
kas ar mūsu vēršiem un ēzeļiem visu jūsu labību nogādājām Jeruzalemes tirgū, un mēs gan zināsim,
kam mēs jūsu labību pārdevām!? Un jums pietiek nekaunības mums teikt acīs, ka jūs grieķu labību pārdevāt
pagāniem viņu lielākas pazudināšanas dēļ! Ja jau jūs ar meliem gribat sevi nomazgāt baltus, tad
melojiet tomēr nedaudz viltīgāk, lai neiznāk it kā mēs būtu vēl dumjāki, kā esat jūs un melnu varētu
pirkt par baltu un baltu par melnu! — Nē, bet tik šausmīgi melot! Tā, kas vēl nekad nav dzirdēts! ”
15] Farizeji saka: „Jūs nekā nezināt un nesaprotat! Vai tad jūs nezināt, ka farizejs pavisam nevar
melot?! Jo tempļa likumos stāv rakstīts, ka visi, kas kalpo Dievam pavisam nevar melot, ja viņi to gribētu;
jo arī rupjākie meli viņu mutēs kļūs par gaišāko patiesību!”
16] Te ļaudis sāk smieties un jokodamies saka: „Jā, jā, mēs arī pazīstam šos no jums nu pievestos
tempļa likumus; tajos arī jāstāv rakstītam: ja kāds farizejs savā mutē ņemtu mēslus, tad tie tūlīt kļūs par
zeltu!”
185. Ļauno farizeju dēļ Kungs nomierina ļaudis un farizejus aicina pie Sevis
namā. Viņa brīnišķā runa viņiem. (Mt. 12:25–33)
1] Kad farizeji redzēja, ka viņi no tautas ir izprasti un viņi nu tiek izsmieti, tad viņu krūtīs sacēlās
degošākas atriebības domas; te ES ļaudīm teicu: „Atstājieties no viņiem; jo viņi paši ir akli aklo vadītāji.
Un ja viņi ar tiem, kurus vada, nonāk pie bedres, tad viņi krīt bedrē kopā ar vadāmiem. Kādā zemē,
kuru viņi kā augstākstāvoši pārvalda, viņi vienmēr drīzāk jums var darīt ļaunu, nekā jūs viņiem; bet nu
viņi ar jums tomēr tiktāl ir iekrituši lamatās, ka arī viņi var iekrist bedrē, un, proti, tagad viņi vieglāk,
nekā jūs! Jo viņi atzina, ka viņi romiešiem un griķiem ir pārdevuši nolādētu labību viņu pazudināšanai;
ja jūs to romiešu virsniekam uzrādāt, tad viņš viņus visus liek nonāvēt! Bet tā tam nekad nav jānotiek!
Bet tagad dodamies atpakaļ namā, un tur Es redzēšu, vai arī šos garā pilnīgi aklos Es nevaru padarīt redzīgus.
”
2] Pēc tam Es eju namā un farizeji tūlīt Man seko un tur tiek no Maniem mācekļiem sveikti. Bet līdzi
ienāca arī daudz ļaužu, tā, ka istabā bija liela drūzma; bet tas tieši nebija svarīgi, jo Man un Maniem
mācekļiem vietas tomēr bija pietiekami.
3] Kad nu mājā visi apklusa, tad Es atvēru savu muti un, galvenokārt farizejiem, tā, ka Es par daudz
labi un skaidri redzēju viņu ļaunās domas, teicu: „Ka ar jums ir nonācis tik tālu, tajā neviens nav vainīgs
— kā vienīgi jūs paši. Jūs tak tomēr jau vairāk kā trīsdesmit gadus esat pie šiem ļaudīm Jesairā, un nevarējāt
pamanīt, kāds te ir šo ļaužu gars. Nu tagadējam laikam ir par vēlu šo ļaužu modušos garu piespiest
vēlreizējam miegam. Tādēļ jūsu dusmas ir pilnīgi veltas; jo jūs paši esat pie tā vainīgi un citādi neviens
cits.
4] Bet es šeit nācu kā īsts jūds un kā tāds patiesi pilns Dieva Gara un visa tā spēka.
5] Kad Es nonācu pie krasta un jūs no uguns kuģī vilināti kopā ar ļaudīm piesteidzāties krastā, tad
Es jūsu acu priekšā izdziedināju aklo, mēmo un vienlaicīgi apsēsto. Ļaudis acumirklī pazina dievišķo
spēku manī un apsveica Mani kā Dāvida dēlu, jūs paši sevī arī to atzināt. Bet, tā kā jums šķita, ka tas
jums visā varētu kaitēt, tad, pretēji savai iekšējai pārliecībai, jūs teicāt: Es tādus darbus veicu ar visu vel-
226