You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
18] Šim priekšlikuma visi piekrita un viens pēc otra atstāja sinagogas zāli.<br />
107. Saimnieka Simona prieks par šo templiešu zīmīgo sakāvi. Kunga norādījums,<br />
kur var taisnīgi priecāties, un Viņa brīdinājums neuzjautrināties par akliem<br />
cilvēkiem vai sliktām asprātībām. Piemēri: izdziedinātie gadarieši un<br />
izjokotais aklais. Pasaules komēdija Dieva bērniem ir drāma.<br />
1] Bet Es Simonam no Kānas saku: “Vai tu nu redzēji, cik tas ir labi, īstā laikā prast klusēt?! Kur citi<br />
runā un darbojas mūsu dēļ, tur mums vienmēr ir labi klusēt! — Vai tu to saproti?”<br />
2] Simons no Kānas saka: “Jā, Kungs, to es saprotu un nu pavisam skaidri redzu, cik daudz labāk ir<br />
klusēt, nekā runāt. Dažreiz gan tiek kā pie matiem pievilkts, pie šādas izdevības likt lietā paša mēli, bet<br />
šeit patiesi un faktiski pierādījies, ka īstā laikā klusēšana ir daudz labāka, nekā veiklākā runa. Bet vispār<br />
šeit jau mums bija labi klusēt, jo tā persona, kas priesterim stādījās priekšā kā romietis, bija ļoti drosmīgs,<br />
zinošs un lietpratīgs mūsu aizstājējs.<br />
3] Man gandrīz sanāca smiekli, kad tie trīs templieši sāka atkāpties un caur to šajā zemē nu zaudēja<br />
gandrīz visu cieņu! Viņu sejas kļuva aizvien garākas un garākas, un viņu kājas pie arvien spēcīgākas<br />
kļūstošas romieša runas sāka kļūt ievērojami nemierīgas un tūlīt gatavojās bēgšanai. Kad es triju templiešu<br />
kājās pamanīju šādu pavisam dīvainu nemieru, te mans gars man teica: “Tagad viņi tūlīt kļūs neredzami,”<br />
— un pareizi, viņi kļuva neredzami!<br />
4] Patiesi, Kungs, tas nevar būt nekāds grēks, dažreiz, kā tas bija tagad, kur tik sliktiem un pavisam<br />
nelabojamiem neliešiem pār viņu rēķiniem tiek pārvilkta visrupjākā svītra, ka tad sirdī sajūt gandrīz<br />
neatvairāmu labsajūtu! Bet es romietim jau katru viņa vārdu būtu varējis izņemt no mutes!”<br />
5] Es saku: “Par katru īstā laikā nākušu pretdarbību, caur kuru tiek atklāts un iznīcināts, lai cik apslēpti<br />
turēts ļaunums, katra godīga krūts var priecāties ar pilnākām tiesībām un sajust dabu spēcinošu<br />
līksmību; bet ņemat vērā, tikai par paša par sevi ļaunā, neīstā un sliktā laimīgu izjaukšanu, bet nekad<br />
par cilvēkiem, kas pa lielākai daļai šādam grēkam kalpojuši aiz sava akluma!<br />
6] Tu tak redzēji abus gadariešus, cik viņi bija ļauni! Bet kad Es no viņiem izdzinu leģionu velnu,<br />
cik labi un maigi viņi pēc tam kļuva un slavēja un cildināja Dievu, ka Viņš vienam cilvēkam devis tādu<br />
varu! Vai te būtu pareizi, ka te kāds tikai tādēļ būtu sajutis prieku, ka abiem apsēstiem, kuri bija visa<br />
apvidus šausmas, tika darīts gals viņu ļaunajai rīcībai un tādēļ, ka bez tam cūku augļotājiem viņu augļošanas<br />
līdzeklis tika iemests jūrā?! Ak, tāda veida prieks gan būtu katra īsta cilvēka necienīgs! Bet ja īstu<br />
prieku sajūt par to, ka diviem cietsirdīgi mocītiem cilvēkiem tika atņemtas viņu mocības, un ka pēc tam<br />
ļaunajiem mocītājiem velniem, caur viņu pie gadariešiem rūpīgi koptā ļaunā augļošanas gara iznīcināšanu,<br />
beidzot pašiem vajadzēja kalpot Debesu lielajai lietai, te tāda veida prieks un līksmība bija debesu<br />
veida un tātad pilnīgi laba.<br />
7] Es to jums saku no dzīvības pilnas patiesības dziļumiem: Kas smejas par kādu dumju cilvēku,<br />
tas rāda, ka viņam pašam tam ir labākas dotības; jo te viens dumjais rīkojas aiz savas dumjības, un otrs<br />
smejas pēc savas dumjības; un tā viena dumjība pie otra tā atrod patiku, ka beigās tam pavisam nepatīk,<br />
ka pirmais no savas dumjības atstājas un sāk rīkoties saprātīgi.<br />
8] Tomēr pavisam citādi ir tas, ka jūs to, kas rīkojas dumji, brālīgi pamācāt un ar priecīgu un līksmu<br />
sirdi smejaties tad, kas dumjais sāk rīkoties gudri. Tad jūsu prieks un līksmība ir Debesu kārtībā un<br />
tātad laba, pareiza un taisnīga.<br />
9] Bet kādu prieku un līksmību, gudri aplūkojot, kādam vispār var sagādāt tas, ka, ja pa ceļu iet<br />
viens aklais un vienam redzīgam, kas iet pa to pašu ceļu, saka: “Draugs, es esmu ceļā nomaldījies un<br />
nezinu, vai eju uz priekšu, vai atpakaļ; te priekšā jābūt manai mājai; bet ja es kā pilnīgi aklais esmu<br />
apmaldījies un tā vietā, lai ietu uz priekšu, esmu pagriezies atpakaļ, tad es no mājām būtu tālāk kā no<br />
tā punkta, no kura es gribēju iet uz mājām. Tātad esi tik labs un ved mani uz manām mājām, tomēr pa<br />
pareizo ceļu!”<br />
10] Ja tad redzīgais par aklo smejas un, kaut viņi atrodas pavisam tuvu mājai un līdz mājas pagalmam<br />
būtu vēl tikai soļi desmit, uz aklo saka: “Ak, tu esi ļoti apmaldījies! Dod man savu roku; pēc tava<br />
lūguma, kaut gan tas ir diezgan tālu, vedīšu tevi uz tavām mājām! Aklais, par to ļoti priecīgs, redzīgajam<br />
vedējam iepriekš pateicas. Tas uzjautrināts aklo divdesmit reizes apved apkārt viņa mājai un, sevī<br />
smiedamies, viņam saka: “Nu, draugs, mēs esam klāt; te ir jūsu māja!” Aklais viņam vēlreiz pār mēru<br />
134
Change language