Views
7 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tabu un nu jau esi

tabu un nu jau esi izdarījis vairāk, nekā visi mani ļaudis pie visa viņu čakluma spēj vienā nedēļā?! Tas man tomēr ir nedaudz neticami! Tev būtu vajadzīgas tūkstotis rokas un zibens ātrums!” 14] Jauneklis saka: “Nu tad ej ārā un pār visu pārliecinies! “ 193. Eņģeļa tālākie kalpošanas brīnumi Kisjona namā. Par visas Zemes stādu pasauli rūpējas viens eņģelis. Eņģeļa mājiens par viņa spēku, kas ir tikai Kunga spēks. Ātrais sūtnis. 1] Kisjons iet ēdiena kambarī un visus lielos piena, siera un sviesta krājumus atrod labākā kārtībā novietotus noteiktās vietās; iet šķūņos un atrod tos pilnus, jo ir ievesta arī uz lauka esošā nobriedusī labība. Pēc tam viņš iet lielajos liellopu, kā arī aitu un ēzeļu staļļos un visus redz uz labāko apkoptus! 2] Tāpat viņš iet savā lielajā muitas namā, ieskatās grāmatās un visur atrod lielāko kārtību, aplūko kases, un tās visas ir pilnas; pēc tam viņš steidzas lielajā virtuvē un tur visu atrod labi pagatavotu un pareizā daudzumā un izvēlē un jautā pavāriem un pavārēm, kā tas tomēr varēja notikt. Bet viņi nezina viņam neko citu atbildēt, kā : “Virtuvē ienāca skaists jauneklis un teica: “Kārtojiet traukos ēdienus, jo tie visi ir uz labāko pagatavoti!” Pēc tam mēs ēdienus pārbaudījām un bija tā, kā jauneklis, kurš pēc tam mūs tūlīt atkal atstāja, bija teicis. Nogaršo pats ēdienus, un tu atradīsi, ka tā tas ir!” 3] Kisjons saka: “Manā namā jau ir noticis daudz brīnumaina; un es to nevarētu aptvert citādi, kā man vajadzēja sirdī skaļi teikt: “Pie Dieva visas lietas ir iespējamas! Bet tas tomēr ir kas visneaptveramākais! Vienā acumirklī paveikt kādu darbu, kas citādi prasītu veselu grūtu darba dienu, bet caur ar dievišķu garu pildīta cilvēka varenu roku, kā teikts, tas var tikt veikts vienā acumirklī, tas ir aptverami, bet, ka vienam no otra tālu stāvošos punktos vienā acumirklī no kādas cilvēciskas būtnes var tikt paveikti simts darbi, tā ir pavisam cita lieta un mirstīgam cilvēkam pie visa viņa izpratnes un prāta asuma pavisam nav aptverama, un pie tā es vēlreiz nevaru teikt neko citu, kā: Kungs, esi man nabaga grēciniekam žēlīgs un līdzcietīgs; jo es nekad neesmu cienīgs, ka Tu zem mana jumta ņem mājvietu!” 4] Es Kisjonam saku: “Beidz reiz tik ļoti brīnīties un liec saviem ļaudīm ienest ēdienus; jo mums visiem tie nu jau ir ļoti vajadzīgi. 5] Bet ja jau tas tevi tik ļoti pārsteidz, ko tad tu pēc tam vēlētos teikt uz to, ja Es tev uzticami daru zināmu, ka uz Zemes ir tikai viens tam nolūkam iecelts eņģelis, kas ietekmē un rūpējas par visas zāles, visu krūmu un koku, katram pēc viņa sugas, attīstību un visdažādāko augļu ražošanu, līdzīgi rūpējas par visiem dzīvniekiem ūdenī, gaisā un uz Zemes?! Tas tev tātad gan arī būs neaptverami, tomēr tā ir un notiek! Tādēļ nebrīnies tik ļoti, bet gan ej un liec saviem kalpotājiem nest ēdienu!” 6] Kisjons saka: “Tu mana vienīgā mīlestība un mana dzīvība, kā tad būtu, ja Tu vēlētos atļaut, ka pie ēdienu, kuru ir ļoti daudz, atgādāšanas vēlētos palīdzēt arī šīs brīnišķais jauneklis, jo maniem kalpotājiem tas noteikti būtu darbs veselai stundai!” 7] Es saku: “Labi, tad izmanto viņu, bet tikai tev vajag atmest pārāk lielo brīnīšanos; jo tu zini, ka pie Dieva visas lietas ir viegli iespējamas!” 8] Ar šādu atbildi Kisjons ir pilnīgi apmierināts un lūdz jaunekli, viņu vienmēr mīlestības draudzīgi uzlūkojot, lai viņš uz jau sagatavotiem galdiem vēlētos palīdzēt no virtuves atgādāt ēdienus. 9] Eņģelis: „Bet tikai nebrīnies tik ļoti, mans mīļais draugs! Tikai paskaties visapkārt uz galdiem! Tas jau notika, kad tu vēl tikai iedomājies visas godības Kungam izlūgties manu palīdzību. Bet kur tev ir vīns?” 10] Kisjons, galdus ātri pārskatot un pie sevis ļoti brīnīdamies, saka: “Patiesi, mēs gandrīz aizmirsām vīnu! Vai tu gribi būt tik labs un arī to man atgādāt no lielā pagraba?” 11] Jauneklis saka: “Skaties, viss jau atkal ir labākā kartībā, pareizā daudzumā vīns ir uz galdiem līdzās ēdieniem.” 12] Kisjons pārlūko četrdesmit lielos galdus, kuri ir nolikti lielajā ēdamzālē un uz labāko apgādāti, un nekā netrūkst; krēsli un soli novietoti skaistākā kārtībā un uz visiem galdiem pareizā skaitā atrodas lampas, lai apgaismotu vakara krēslu un jau deg un mirdz ar tīru liesmu. 13] Kad Kisjons to visu aplūko, viņš aiz iekšēja pārsteiguma ir pavisam apmulsis un pēc kāda laika saka: “Ak Dievs, ak, Dievs, Tu mans Jēzus, Tu mana mūžīgā mīlestība! Ja tas tā turpināsies, tad vēl šodien visi mani nami izjuks un visi koki un akmeņi, no kuriem tie būvēti, no jauna kļūs dzīvi!” — Vērsdamies pie jaunekļa: “Tu mans cēlākais jaunais cilvēk vai eņģeli, kas tu arī esi vai vari būt, izskaidro man 240

tomēr tikai nedaudz, kā tev tas ir iespējams!” 14] Jauneklis saka: “Tu gan esi ļoti ziņkārīgs; es tev saku: “Man nekas nav iespējams bez Tā, Kas pie tevis tagad dzīvo šajā pasaulē; vienīgi Viņš veic visas šīs lietas! Bet kā Viņam viss tas ir iespējams, par to tev jau vajag prasīt padomu Viņam; jo spēks manī tā rīkoties nav mans īpašums, bet gan Kunga, kas tavā mājā ņem mājvietu, īpašums. Tad ej un jautā Viņam!” 15] Kisjons saka: “Mīļais draugs, to es labi zinu; bet tikai veids, kā tas ir iespējams, tas ir tas, par ko es gribētu dabūt kādu mājienu. Tev tak tomēr vajag izdarīt kādu kustību!? Bet cik ātrai un noteiktai tai vajag būt! Jo zibens iepretī tai acīmredzami ir gliemeža pasts! Ak, es par to vairs nemaz nedrīkstu domāt! Ja tu tam visam būtu izlietojis vismaz simts acumirkļu laiku, tad tā lieta vēl būtu drīzāk aptverama; bet tā — visu to, un pie tam lielākā kārtībā, paveikt bez kāda manāma laika sprīža, tas ir tas, kas mani nu izceļ ārā no visas manas parastās domāšanas, tā, ka aiz tīras godbijības un izbrīna es nu tikko vairs uzdrošinos elpot!” 16] Es Kisjonam saku: “Nu Draugs, vai tu ar savu brīnīšanos vēl neesi galā? Es domāju, mums nu jāsēžas pie galda, vispirms jābauda vakara mielasts un pēc tam jāaprunājas par Dieva visvarenību un tās noteiktās mīlestības tālākiem punktiem!” 17] Kisjons saka: “Kungs, piedod man! Aiz tīriem brīnumiem es gandrīz aizmirsu, kādēļ uz galdiem stāv ēdieni un dzērieni; tādēļ es lūdzu Tevi un visus Tavējos, lai sēžaties pie galdiem! Bet kur ir aizgājusi Tava miesas māte Marija ar arī līdzi paņemtām Jāzepa meitām, lai es viņas atvedu vakariņās?” 18] Es saku: “Jautā vispirms pēc tavas sievas un tavām meitām! Kur ir viņas, tur ir arī labā Marija ar Jāzepa, kurā bija mans laicīgais audžutēvs, meitām. Viņām nu kopīgi ir daudz, ko darīt, lai viņas vēl šodien visu apskatītu, kam, protams, laiks būtu arī rīt, parīt un vēl ilgāk! Mūsu jaunais un ātrais kalpotājs viņas visas jau atvedīs un tādēļ esi pavisam bez rūpēm!” 197. Svētā sabiedrība vakara mielastā un tad zvaigžņotā naktī ārā uz čūsku pakalna, kur Kisjons grib uzcelt skolu. Mājiens par stāvokli uz Zemes. Dzīvības padomi. Jēzus kā čūsku pavēlnieks. Līdzības par nezālēm izskaidrojums. (Mateja ev. 13:37–42) 1] Kamēr Es to vēl tikko biju izteicis, jauneklis kopā ar sievietēm jau arī bija te un mēs tūlīt sēdāmies pie galda un pavisam priecīgā garastāvoklī baudījām vakara mielastu. Bet pēc mielasta Es viņiem teicu: “Klausieties, tā kā šodien ir skaista zvaigžņota nakts, tad nedodamies tūlīt pie miera, bet gan apmetamies ārā zem brīvām debesīm uz zālāja; jo man šodien jums vēl ir dažs, kas sakāms un rādāms!” 2] Šis priekšlikums visiem bija pa prātam un mēs visi drīz piecēlāmies no galdiem un gājām ārā, un proti, uz kādu ap divdesmit metru augstu pakalnu, kas lielā dārza galā pavisam lēzeni pacēlās apmēram trīsdesmit metrus no jūras. Kisjons, protams, piezīmēja, ka šis pakalns gan sniedz ļoti skaistu skatu pār visu jūru, bet pie tam tomēr vienmēr ir nepatīkami, ka, jādomā jūras tuvuma dēļ, tiek apdzīvots no daudzām čūskām, odzēm un zalkšiem. Viņš gan jau ir darījis visu iespējamo, šo mūdžu padzīšanas, bet tas vēl nekad nav izdevies! 3] Es saku: “Lai tas paliek! No šī brīža pakalnam nekad vairs nav jākalpo par mūdžu mājvietu; par to tu vari būt pilnīgi drošs!” 4] Kisjons saka: “Ja tā, par ko es arī nemaz nešaubos, tad, pirmkārt, es Tev no sirds pateicos par brīnumaino atbrīvošanu no šī ļaunuma, un, otrkārt uz šī pakalna Tev par piemiņu jātiek uzceltai īstai skolai, domātai Tavai tīrākai Mācībai lieliem un maziem, jauniem un veciem!” 5] Es saku: “Kāda tāda skola, ja tā paliek pie pamatu pamata, vienmēr arī priecāsies par Manu svētību. Bet diemžēl, kā pasaule samaitā visu, ar laiku tā nesaudzēs šo skolu, tāpat kā Manu tīrāko Mācību, un tā uz šīs pasaules nav nekas, kas te būtu kas paliekošs! Jo tagad visa pasaule ir ļaunumā un ir apgraizīta no sātana! Bet nu ejam uz pakalna!” Es un Kisjons ejam pa priekšu un visi mācekļi un visi Kisjona kalpotāji seko mums pa pēdām. 6] Bet kad mēs nonākam pie pakalna, Kisjons pamana, ka viņam pa priekšu tieši uz pakalnu lien liela odze un drīz pēc tam viņš ierauga vēl vairākas, un viņš Man saka: “Kungs, vai es par maz esmu ticējis, ka šie mūdži vēl nav prom?” 7] Es saku: “Tas ir tādēļ tā, ka tev lielā pilnībā jāredz un jāiepazīst Dieva Dēla diženums! Un tā ievēro! Es tagad šiem dzīvniekiem pavēlēšu uz laiku laikiem atstāt šo vietu un cik ilgi šo dārzu un pakalnu 241