1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tomēr tikai nedaudz, kā tev tas ir iespējams!”
14] Jauneklis saka: “Tu gan esi ļoti ziņkārīgs; es tev saku: “Man nekas nav iespējams bez Tā, Kas pie
tevis tagad dzīvo šajā pasaulē; vienīgi Viņš veic visas šīs lietas! Bet kā Viņam viss tas ir iespējams, par
to tev jau vajag prasīt padomu Viņam; jo spēks manī tā rīkoties nav mans īpašums, bet gan Kunga, kas
tavā mājā ņem mājvietu, īpašums. Tad ej un jautā Viņam!”
15] Kisjons saka: “Mīļais draugs, to es labi zinu; bet tikai veids, kā tas ir iespējams, tas ir tas, par ko
es gribētu dabūt kādu mājienu. Tev tak tomēr vajag izdarīt kādu kustību!? Bet cik ātrai un noteiktai tai
vajag būt! Jo zibens iepretī tai acīmredzami ir gliemeža pasts! Ak, es par to vairs nemaz nedrīkstu domāt!
Ja tu tam visam būtu izlietojis vismaz simts acumirkļu laiku, tad tā lieta vēl būtu drīzāk aptverama;
bet tā — visu to, un pie tam lielākā kārtībā, paveikt bez kāda manāma laika sprīža, tas ir tas, kas mani
nu izceļ ārā no visas manas parastās domāšanas, tā, ka aiz tīras godbijības un izbrīna es nu tikko vairs
uzdrošinos elpot!”
16] Es Kisjonam saku: “Nu Draugs, vai tu ar savu brīnīšanos vēl neesi galā? Es domāju, mums nu
jāsēžas pie galda, vispirms jābauda vakara mielasts un pēc tam jāaprunājas par Dieva visvarenību un tās
noteiktās mīlestības tālākiem punktiem!”
17] Kisjons saka: “Kungs, piedod man! Aiz tīriem brīnumiem es gandrīz aizmirsu, kādēļ uz galdiem
stāv ēdieni un dzērieni; tādēļ es lūdzu Tevi un visus Tavējos, lai sēžaties pie galdiem! Bet kur ir
aizgājusi Tava miesas māte Marija ar arī līdzi paņemtām Jāzepa meitām, lai es viņas atvedu vakariņās?”
18] Es saku: “Jautā vispirms pēc tavas sievas un tavām meitām! Kur ir viņas, tur ir arī labā Marija ar
Jāzepa, kurā bija mans laicīgais audžutēvs, meitām. Viņām nu kopīgi ir daudz, ko darīt, lai viņas vēl šodien
visu apskatītu, kam, protams, laiks būtu arī rīt, parīt un vēl ilgāk! Mūsu jaunais un ātrais kalpotājs
viņas visas jau atvedīs un tādēļ esi pavisam bez rūpēm!”
197. Svētā sabiedrība vakara mielastā un tad zvaigžņotā naktī ārā uz čūsku
pakalna, kur Kisjons grib uzcelt skolu. Mājiens par stāvokli uz Zemes. Dzīvības
padomi. Jēzus kā čūsku pavēlnieks. Līdzības par nezālēm izskaidrojums.
(Mateja ev. 13:37–42)
1] Kamēr Es to vēl tikko biju izteicis, jauneklis kopā ar sievietēm jau arī bija te un mēs tūlīt sēdāmies
pie galda un pavisam priecīgā garastāvoklī baudījām vakara mielastu. Bet pēc mielasta Es viņiem
teicu: “Klausieties, tā kā šodien ir skaista zvaigžņota nakts, tad nedodamies tūlīt pie miera, bet gan apmetamies
ārā zem brīvām debesīm uz zālāja; jo man šodien jums vēl ir dažs, kas sakāms un rādāms!”
2] Šis priekšlikums visiem bija pa prātam un mēs visi drīz piecēlāmies no galdiem un gājām ārā, un
proti, uz kādu ap divdesmit metru augstu pakalnu, kas lielā dārza galā pavisam lēzeni pacēlās apmēram
trīsdesmit metrus no jūras. Kisjons, protams, piezīmēja, ka šis pakalns gan sniedz ļoti skaistu skatu pār
visu jūru, bet pie tam tomēr vienmēr ir nepatīkami, ka, jādomā jūras tuvuma dēļ, tiek apdzīvots no
daudzām čūskām, odzēm un zalkšiem. Viņš gan jau ir darījis visu iespējamo, šo mūdžu padzīšanas, bet
tas vēl nekad nav izdevies!
3] Es saku: “Lai tas paliek! No šī brīža pakalnam nekad vairs nav jākalpo par mūdžu mājvietu; par
to tu vari būt pilnīgi drošs!”
4] Kisjons saka: “Ja tā, par ko es arī nemaz nešaubos, tad, pirmkārt, es Tev no sirds pateicos par
brīnumaino atbrīvošanu no šī ļaunuma, un, otrkārt uz šī pakalna Tev par piemiņu jātiek uzceltai īstai
skolai, domātai Tavai tīrākai Mācībai lieliem un maziem, jauniem un veciem!”
5] Es saku: “Kāda tāda skola, ja tā paliek pie pamatu pamata, vienmēr arī priecāsies par Manu svētību.
Bet diemžēl, kā pasaule samaitā visu, ar laiku tā nesaudzēs šo skolu, tāpat kā Manu tīrāko Mācību,
un tā uz šīs pasaules nav nekas, kas te būtu kas paliekošs! Jo tagad visa pasaule ir ļaunumā un ir apgraizīta
no sātana! Bet nu ejam uz pakalna!” Es un Kisjons ejam pa priekšu un visi mācekļi un visi Kisjona
kalpotāji seko mums pa pēdām.
6] Bet kad mēs nonākam pie pakalna, Kisjons pamana, ka viņam pa priekšu tieši uz pakalnu lien
liela odze un drīz pēc tam viņš ierauga vēl vairākas, un viņš Man saka: “Kungs, vai es par maz esmu ticējis,
ka šie mūdži vēl nav prom?”
7] Es saku: “Tas ir tādēļ tā, ka tev lielā pilnībā jāredz un jāiepazīst Dieva Dēla diženums! Un tā ievēro!
Es tagad šiem dzīvniekiem pavēlēšu uz laiku laikiem atstāt šo vietu un cik ilgi šo dārzu un pakalnu
241