1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

izsludināt par ķēniņu! Un tas, es domāju, daudzo romiešu karavīru klātbūtnē būtu augstākā mērā neprātīgi!
Jo pie šādiem apstākļiem citādi ļoti humānajiem romiešiem nedrīkstētu pārāk uzticēties — un
tikpat maz mūsu tautas augstajiem priesteriem, farizejiem un rakstu mācītājiem!”
4] Es saku: “Nu, lai tad ātri atnes brokastis! Šodien reizē ir arī sabats, un te varētu sanākt vēl vairāk
ļaužu, tādēļ mēs tad arī ātri ejam projām no šejienes!”
5] Cieši līdzās Manai mājai, un, proti, abās tās pusēs, bija labi nožogots dārzs, kurā varēja nokļūt
tikai caur mājas nelielām aizmugurējām durvīm. Mēs tātad izmantojām šīs durvis un tā izglābāmies no
vairākiem tūkstošiem ziņkārīgu acu, no kurām vairāk nekā trīs ceturtdaļas šeit atdzina tikai tīra ziņkārība,
lai te apbrīnotu brīnumainus notikumus.
6] Bet kad mēs, skaitā arī pie simts, nemanīti izbēgām no lielā pūļa un tas vēl vienmēr gaidīja mājas
priekšā, līdz Es ar mācekļiem iznāktu un te varbūt it kā atkal veiktu kādu brīnumu vai turētu runu,
un tad viņi, kāds plāns bija daudziem no lielā pūļa, Mani izsludinātu par jūdu ķēniņu, te viena Manas
mājas kalpone iznāca pūļa priekšā un kādam vīram, kas viņu sevišķi laipni uzlūkoja, jautāja, ko tad šis
lielais ļaužu pūlis te grib. Un vīrs runāja: “Mēs esam šeit, lai Jēzu, varenāko no varenajiem un gudrāko
no gudrajiem, padarītu par mūsu ķēniņu! Jo mēs bijām liecinieki, kā Viņam paklausīja jūra un vēji un
Viņa priekšā no cilvēkiem un gariem vajadzēja bēgt ļaunākajiem velniem! Viņš nekļūdīgi ir apsolītais
Dieva Svaidītais, lai Dieva tautu atbrīvotu no Romas tirānijas smagā jūga! Tādēļ ir laiks viņu celt par no
visiem jūdiem atzītu un pielūgtu Dieva tautas ķēniņu! Redzi, tādēļ mēs esam šeit! — Ko Viņš gan tik
ilgi dara mājā, ka Viņš ne reizi neiznāk pie mums?!”
7] Kalpone saka: “Tad jūs velti gaidāt; jo Viņš jau agri ir aizgājis Kapernaumas apvidū, varbūt pie
kāda slimnieka; un visi Viņa mācekļi kopā ar Viņu. Tādēļ, kā teikts, jūs velti uz Viņu gaidāt!”
8] Pēc šī paziņojuma vīrs jautā, vai viņa nezinātu, uz kādu māju viņš gāja. Bet kalpone apgalvo, ka
viņa to nezina un tāpat arī neviens visā mājā. Jo Es nevienam neesmu uzticējis, uz kādu māju Es esmu
aizgājis.
9] Pēc šīs atbildes vīrs, lai par kalpones vārdiem pārliecinātos, dodas mājā, un tā kā, izņemot dažas
personas, kas Marijai palīdz pie ēdienu gatavošanas un trauku mazgāšanas, nevienu neatrod, tad atkal
iet ārā un visiem pavēsta, ka Es, īsti nezināms, uz kurieni, esmu devies uz kādu māju Kapernaumā, lai
dziedinātu kādu slimnieku.
10] Kad pūlis to izdzird, visi uzreiz dodas ceļā un kliedz: “Tātad uz Kapernaumu! Tur jau mēs par
Viņu apjautāsimies un atradīsim māju, kurā Viņš ir iegājis! “
11] Viņi visi, izņemot dažus nācariešus, dodas ceļā uz Kapernaumu, un Mana māja no lielā ļaužu
pūļa ir brīva.
12] Bet toties drīzā laikā kapernaumieši ir ļoti pārsteigti, kad viņi redz pilsētā ienākam lielu ļaužu
pūli. Romiešu virsnieks starp viņiem tūlīt sūta vairākus savus karakalpus un liek viņiem jautāt, ko viņi
tik lielā skaitā gribot Kapernaumā, pie kam esot sabats un šajā pilsētā nenotiek ne tirgus un nekas cits,
un vismazāk jau sabatā, kura svinēšanu virsnieks uztur spēkā.
13] Te iztaujātie saka: “Mēs meklējam Jēzu no Nācaretes; jo mēs esam dzirdējuši, ka Viņš esot
šeit!”
14] Un virsnieks liek viņiem teikt, ka Jēzus neatrodas Kapernaumā, bet gan atrodas Bethaboras tuvumā,
uz kurieni Viņš ir devies jau kopš pāris stundām.
15] Kad pūlis to izdzird, tas ātri dodas uz Bethaboru. Bet ceļā starp abām vietām pie Galilejas jūras
pūļa vadoņi pie kādas mājas atklāj tikpat lielu ļaužu pūli, iet uz turieni un jautā, kas šeit notiek. Un viņiem
saka, ka mājā esmu Es.
16] Pēc šīs vēsts māja tūlīt no visām pusēm tiek ielenkta un ļaudis apspriežas un gatavojas Mani
izsludināt par ķēniņu. Bet te virsnieks Man izdara labu pakalpojumu un no Kapernaumas izsūta veselu
leģionu karavīru, kuriem lielais pūlis tikai uzraugāms, un pēc tam pūlis atturas izpildīt savu nodomu.
17] Bet caur šo kustību pievilināti šajā mājā nāk arī vairāki farizeji un rakstu mācītāji, gan no Jeruzalemes,
bet kas pašlaik uzturas Kapernaumā, kopā ar priesteriem un rakstu mācītājiem no Kapernaumas,
gan arī no Nācaretes un tās apkārtnes, jo tie no Jairusa ir dzirdējuši, ka Es no nāves esmu
uzmodinājis viņa meitiņu. Ļaudis viņiem atbrīvo vietu, ka viņi var ienākt mājā.
18] Un kad viņi mājā atrod mani, viņi drīz man uzstāda visādus jautājumus. Bet Es viņus visus noraidu
pie Maniem mācekļiem un saku: “Tie ir Mani liecinieki; viņi visu zina, jautājiet viņiem !”
19] Un farizeji un rakstu mācītāji tūlīt nu ielenc mācekļus, un mācekļi viņiem dod ļoti labi apsvēr-
144