1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

kāpām šī kalna augstajā virsotnē, no kura bija neparasti skaists skats pār visu Jūdeju, Samariju, Galileju
un lielu daļu grieķu zemes (domāta Phonicijas province — izd.)
152. Uzkāpšana kalna virsotnē otrā dienā. Skaistā ainava un brīnumainie
piedzīvojumi. Satiksme ar nomirušo gariem un dvēselēm. Sevišķa vieta
viņpasaulē patiesām slavenībām. Viņpasaules apvidi. Sātana ierobežošana
viņpasaulē. Par garu redzēšanu. Kisjona vēlēšanās redzēt arī eņģeļus.
1] Šajā virsotnē mēs pavadījām vienu dienu un nakti un piedzīvojām daudz lieliska un brīnumaina.
2] Man te, dabīgi, gan nebija nekas brīnumains, jo Manī Pašā atrodas un vajag atrasties visu neskaitāmo
parādību un notikumu pirmpamatam; bet visiem, kas te bija kopā ar Mani, te lielā pārpilnībā bija
daudz lieliska un brīnumaina.
3] Pirmkārt, ļoti pievilcīgais plašais skats, kas cauru dienu pilnīgi nodarbināja visu acis. Bet, otrkārt,
pēc Saules rieta Es pieļāvu, ka cilvēkiem tika atvērta iekšējā redze, un tā viņi varēja skatīties lielajā
garu pasaulē.
4] Cik ļoti viņi visi te brīnījās, kad virs Zemes ieraudzīja lielu pasauli, pilnu būtnēm, kas tur dzīvo
un darbojas, un ļoti arī plašus apvidus un klajumus, daļēji ļoti krāšņus, daļēji atkal tālu pret ziemeļiem
arī ļoti tuksnešainas un skumjas vietas.
5] Bet klusībā Es visiem gariem pavēlēju par Mani klusēt.
6] Bet daudzi mācekļi ar gariem aprunājās par dzīvi pēc miesas nāves, un gari viņiem deva rokām
aptveramus pierādījumus par to, ka pēc miesas nāves ir vēl tālāka un pilnīgāka dzīvība, un kāda veida tā
ir.
7] Arī Kisjons teica: “Tagad ir piepildījušās visas manas vēlēšanās. Pie visa, kas man ir, un pie šī
kalna, kas ir mans laicīgs īpašums, es atdotu pusi no visa, kas man pieder, ja es šeit varētu redzēt dažus
galvenos seduciešus un esejiešus, kuri nepielaiž nekādu dzīvību pēc miesas nāves! Cik skaisti šie gudrie
ar saviem pilnīgi asiņaini deguniem šeit atsistos pret garu pasauli! Es pats jau kādreiz biju pilnīgi
pārņemts no viņu doktrīnām (t.i., mācībām — izd.); bet pamazām tās atkal atmetu, tā kā laimīgā kārtā
kāda, kaut gan ļoti baisma, mana nomirušā tēva parādība man pamācīja ko labāku.
8] Tas ir kas ārkārtējs! Ar šīm būtnēm tagad var saieties un runāt kā ar sev līdzīgiem! Bet kas mani
tomēr nedaudz pārsteidz, ir tas, ka šeit starp daudziem un daudziem gariem, no kuriem es dažus pavisam
labi pazīstu pat personīgi, nav ieraugāms neviens patriarhs, nevies pravietis un tāpat arī neviens
ķēniņš!”
9] Es saku: “Mans mīļotais draugs un brāli, viņi tikpat labi kā šie ir dzīvi garu pasaulē; bet lai no visiem
miljoniem un miljoniem garu viņiem netiek parādīta kāda dievišķa godināšana, tad viņi tiek turēti
kādā pavisam īpašā vietā, kas te saucas priekšelle, pavisam nošķirti no visiem pārējiem gariem un tur ir
pilni gaidu, ka šajā laikā Es nu viņus atbrīvošu un tad ievedīšu Manu eņģeļu pirmmāju Debesīs, — kas
tad arī drīzumā notiks.
10] Bet vienlaicīgi šie patriarhu, praviešu un īsteno ķēniņu gari veido aizsardzību starp īsto elli un
šo garu pasauli, lai elle to nevar aptumšot, saindēt un pavest.
11] Sātanam gan ir pielaists iet dabas pasaulē un tad laiku pa laikam darīt savus sliktos darbus; bet
šajā garu pasaulē visiem velniem ieeja ir slēgta uz mūžību. Jo kur reiz sākumu ir ņēmusi patiesa dzīvība,
tur nāve mūžam paliek tālu. Bet “sātans”, “velns” un “elle” ir tiesa un tātad pati tīrākā nāve un tādēļ dzīvības
valstī nekas vairs nav darāms. Vai tu to labi saproti?”
12] Kisjons saka: “Kungs, cik labi tas var būt un cik tālu Tava žēlastība acīm redzami to pieļauj, es
to nu saprotu; bet, protams, aiz tā vēl slēpsies milzīgi daudz, ko jādomā, es tikai tad pilnīgi aptveršu, kad
es pats reiz būšu šīs tomēr vairāk drūmās, nekā draudzīgās pasaules iemītnieks. Pret rītiem un dienvidiem
šī pasaule gan visā nopietnībā izskatās ļoti skaista un draudzīga; bet pret rietumiem un ziemeļiem
tā izskatās vēl daudz nožēlojamāka un bēdīgāka, nekā plašākais tuksnesis, kur reiz atradās lielā Bābele.
Bet tāds skats tad arī samaitā austrumu un dienvidu pievilcību.
13] Es saku: “Tev ir taisnība; tā jau tas ir, kā tev to saka tava sajūta. Bet gari, kurus tu nu mūsu
priekšā ieraugi daudzus tūkstošus, tālos rietumus un ziemeļus neredz tādus, kā tu tos nu redzi, jo viens
gars uzreiz redz tikai to, kas te atbilst viņa iekšienei.
14] Bet tā kā viņu iekšiene neatbilst šeit ne rietumiem un vēl mazāk ziemeļiem, tad viņi neredz ne
187