Views
3 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

esam gudrāks par Dievu,

esam gudrāks par Dievu, bet pie tam esi skopulis un visu svētību meklē naudā! Patiesi, par šādu gudrību es nedodu ne stateri!” 6] Nedaudz apmulsis, Jūda saka: “Katrs runā, kā viņš to saprot!” Toms saka: “Tas ir pareizi, tu aiz savas dumjības to lietu saproti dumji un tādēļ arī tā runā! Bet labāk paskaties tur, kur uz ceļa ir apmeties viens nabags! Dod viņam savu maku, tad tu pirmo reizi savā dzīvē rīkosies pilnīgi gudri!” 7] Jūda saka: “To vis es nedarīšu, jo man vēl nekad neviens vārda īstā nozīmē neko nav dāvinājis, un tā arī es nevienam neko nedāvinu!” 8] Toms saka: “Tas ir ļoti slavējams princips, kas jau no sākta gala pelna, ka tiek nolādēts! Es tev saku, ar tādiem principiem tu pie mūsu Dziednieka un Meistara pārāk tālu netiksi; to es tev galvoju! Viņš ir pats augstākais devīgums — un tu nesalīdzināms skopulis! Tas tik smuki der kopā!” 9] Jūda saka: “Ja es Viņu tā īsti apstrādāšu un Viņš atzīs, ka pasaulē jādzīvo tā, lai būtu ievērojams cilvēks, tad Viņš no Sava devīguma jau nedaudz atstāsies! Vispār tā jau arī nav nekāda māksla būt devīgam uz to rēķina, kuriem kas ir, un viņa mācekļiem sagādāt labus mielastus! Klausies, ja es kur atrodu tādu nelgu, kāds te ir jaunais saimnieks, tad es uz viņa rēķina arī gribu būt tik devīgs, cik vien devīgs kāds var būt! — Bet ja tieši šim Jēzum, kas no dzimšanas arī ir nabadzīgs cilvēks, savus daudzos mācekļus jāuztur un jāpabaro tikai saviem līdzekļiem, tad tūlīt būs redzams, cik devīgs Viņš būs, un vai Viņš, cik ātri iespējams, no visiem saviem sekotājiem neatvadīsies!” 10] Toms saka: “Es tev nesaku neko citu, ka tu esi pilnīgi velna; jo tā kā tu nu runāji, var runāt tikai velns! Tas gan skan tā, it kā tajā būtu kāds saprāts; bet tas nav tā, bet gan pavisam otrādi, un tava runa ir visnekaunīgākie meli pasaulē. Es nožēloju, ka es tev parādīju ceļu uz šejieni. Ziharā bija daudzi simti cilvēku, un visi no debesīm tika pabaroti! Un Irhaelas sabrukušo namu Viņš nedaudz acumirkļos uzcēla tā, ka tas ir visgreznākais nams šajā pilsētā! Un tu, pāri visām laicīgām robežām augstprātīgi dumjākais cilvēks, šeit man, kur es ar šīm savām miesas acīm redzēju atvērtas debesis un neskaitāmu Dieva eņģeļu pulkus uzkāpjam un nokāpjam, zināmā mērā kā gudrākais no gudrākajiem gribi pierādīt, ka Jēzus esot nabadziņš, kas cilvēkiem darot labu uz citu rēķina!? Ak, tu nabaga puteklis, tu! Viņam, Kuram vienīgajam pieder debesis un zeme, tā, ka Viņš caur Savu visvarenību to ir radījis, varbūt būtu vajadzīgi mani vai tavi dārgumi, lai varētu dzīvot uz šīs pasaules, uz kuras Viņš liek augt un gatavoties augļiem?! Ak, tu aklākais muļķis, tu! Dodies uz Ziharu, pārliecinies par visu un tad nāc, un redzēsim, vai tu vēl runāsi tik dumji kā tagad!” 11] Te Jūda zaimo un pavisam lakoniski saka: “Vai tu to visu esi redzējis ar savām acīm? Vai arī tu esi aizlienējies pāris vēršu un ēzeļu acis, ka tu uzreiz tik daudz ārkārtēja varēji ieraudzīt? — Vispār es priecājos, ka šis nācariešu gudrais ir iepazinies arī ar skaisto Irhaelu, kurai, kā es nesen dzirdēju, jau jādzīvo ar sesto vīru, tādēļ, ka visi pieci iepriekšējie viņai, tā sakot, miesā esot nomiruši! Tad tur pie tādas daiļavas jums visiem tad debesis varēja būt skaisti plaši atvērtas! Jā, ja Irhaela jau dažu labu ir pārcēlusi visās debesīs, kādēļ viņai pie jums vajadzētu darīt izņēmumu?! Bet viņas dēļ es uz Ziharu tomēr neiešu; jo es ievēroju Mozus likumu un ar tādām grēcīgām lietām negribu ielaisties!” 96. Kungs nomierina sadusmoto Tomu un norāda viņam uz piedošanu, lai sevī ir brīvs. Toms atstāsta Jūdas strīdu ar Jāni Kristītāju un par viņa garīgo tumsu. Kunga mājiens par Jūdu. Ierašanās Kapernaumā. 1] Par šiem Jūdas zobgalīgajiem vārdiem Toms no dusmām gandrīz nezina, ko darīt, un ar visu spēku grib pie Jūdas palaist rokas. Bet Es jau gandrīz pusceļā no Kapernaumas pienāku klāt Tomam un saku: “Brāli, cik ilgi tu Mani redzi mierīgu, paliec arī tu tāds, kādu tu Mani vari redzēt, jā, tu tikai pietiekami bieži paskaties uz Mani; jā, ja tu reiz Mani redzēsi sitam, tad ātri pieskrien klāt un sit no visa spēka, cik vien tu vari! Bet tagad tas vēl ilgi nav vajadzīgs. Nakts paliek nakts, un te tu vari darīt, ko gribi, un Jūda paliks Jūda! Viņš gan nav kā nakts, kas ir Zemes dabīga ēna, tam nolādēts, bet, ja viņš grib palikt Jūda, tad lai viņš tas paliek; bet mēs paliekam tas, kas mēs esam! Bet turpmākais mācīs, cik tālu viņš ar savu Jūda garu tiks!” 2] Toms saka: “Bet to Tu, Kungs, gan varētu darīt, ka Tu viņu aizsūti prom no Sevis, citādi viņš mums vēl sagādās visādus skandālus, jo viņam ir netīra un rupja mute!” 3] Es saku: “Es viņam neliku nākt un tādēļ arī nelikšu iet prom; bet ja viņš grib iet, kā viņš ir atnācis, tad mēs par viņu neraudāsim! Bet tu turies tālāk no viņa; jo jums abiem tas nenāks par labu. Bet 122

piedod viņam visu, kā Es piedodu, tā tev būs brīva sirds.” 4] Toms saka: “Kas attiecas uz piedošanu, tad no manas puses tā jau noteikti ir; Es uz viņu noteikti nekad neesmu dusmojies, kaut gan es viņu vienmēr esmu pazinis kā cilvēku, ar kuru cilvēkiem nekad nebija viegli saprasties, — pat ne pravietim Jānim, ar kuru viņš vairākas reizes strīdējās! Bet, ka man būtu nesalīdzināmi mīļāk, ja viņš nepiederētu pie mūsu sabiedrības, to man vajag pavisam atklāti atzīt! 5] Kad es aizvakar biju mājās, tad es, dabīgi, saviem pazīstamiem kaut ko stāstīju par Taviem darbiem, kuri par tiem nevarēja beigt pietiekami brīnīties. Bet tas nonāca arī Jūda ausīs; un kas ātrāk kā tieši viņš nolēma kļūt par tavu mācekli?! Jo Jāņa mācība viņu neapmierināja, tādēļ, ka viņš nesludināja neko citu, kā stingrāko grēku nožēlošanu un visiem, kuri nevēlējās stingri nožēlot grēkus, pasludināja visbargāko Dieva tiesu, kāda iemesla dēļ tad arī starp viņu un Jāni bieži izcēlās strīdi. 6] Jānis bija pati grēku nožēlošana, un Jūda tieši pretējais! Viņš Jānim pavisam nopietni izskaidroja, ka tā saucamā grēku nožēlošana maisā un pelnos esot cilvēciskās dzīvības lielākā muļķība; cilvēkam patiesi jālabojas, bet ne maisā un pelnos! 7] Jānis patiesai grēku nožēlošanai kā nepieciešamas lietas gan tieši arī nepieprasīja maisu un pelnus, viņš to savā runā attēloja tikai kā sava veida līdzību un ar to gribēja norādīt cilvēka, kas ir kļuvis grēka kalps, pilnīgi nopietnu labošanos; bet visu labāk zināt un saprast gribošais Jūda negribēja pieņemt to, ka var mācīt arī caur ainām un līdzībām; bet gan, ka pie tik svarīgām lietām, no kurām atkarīga cilvēku svētība, vienmēr vajagot izteikties skaidriem un saprotamiem vārdiem. 8] Pēc viņa idejas, pravieši bija tīrie ēzeļi, tādēļ, ka viņi runāja ainās, kuras varētu iztulkot kā grib. Vienīgi caur tām priesteri samaitājuši ķēniņus un visu tautu! Īsi, pie viņa katrs cilvēks, augsts vai zems, kas nedomā un nerīkojas tā kā viņš, ir ēzelis, un tādēļ es domāju, ka mūsu sabiedrībai ar viņu nebūs ko darīt.” 9] Es saku: “Mans mīļais Tom, to, ko tu Man sacīji, tas Man jau sen ir zināms; bet tomēr Es tev saku: ja viņš grib iet, lai iet, bet tomēr, ja viņš grib palikt, lai viņš paliek! Es par viņu zinu vēl daudz vairāk un pat zinu, ko viņš darīs pie Manis Paša; bet ja viņš grib, viņam tomēr jāpaliek. Jo viņa dvēsele ir velns un grib no Dieva iemācīties gudrību; bet tāda izpratne šai dvēselei nesīs sliktu ieguvumu! Tomēr par to nu vairs nē! Drīzā laikā jau tiks piedāvāta izdevība, kad mēs viņam uz mutes uzliksim pirkstu! Bet šādos apstākļos nu esam pienākuši pie Kapernaumas mūriem, un Es redzu no pilsētas mūriem mums steidzamies pretī kādu romiešu virsnieku priekšnieka Kornēlija un galma vīru sabiedrībā; te atkal ir dziedināms viens slimnieks.” 97. Scēna ar virsnieku no Kapernaumas. Slimā kalpa dziedināšana pēc viņa kunga uzticības pilnā lūguma. “Kas te tic un mīl — vai pagāns vai jūds, — kļūs svētlaimīgs!” Brīnumdarba Kapernaumā dažādā iedarbība. (Mateja ev. 8:5–13) Mateja Evaņģēlija 8. nodaļa. Te Matejs, un, proti, 8. nodaļā no 5. paragrāfa sāk šo notikumu koncentrēti uzrakstīt; Matejs tagad raksta līdz tai vietai, kur Es atkal dodos Jeruzalemē uz svētkiem. 1] Mēs nu pavisam mierīgi ejam vēl tos dažus simts soļus, un, kad Es sasniedzu pilsētas robežas teritoriju, pie Manis tūlīt pienāk virsnieks, lūdz Mani un saka: “Kungs, mans kalps guļ mājās sasirdzis un cieš lielas mokas. (Mateja ev. 8:6) 2] Es virsniekam saku: “Es iešu un to dziedināšu.” (Mateja ev. 8:7) 3] Bet virsnieks atbild: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tikai vienu vārdu, un mans kalps taps vesels! (Mateja ev. 8:9) Jo redzi, arī es esmu cilvēks pie tam — kā daudzi — padots augstākai priekšniecībai, bet man tomēr ir padoti daudzi karavīri, kas man paklausa. Un ja es vienam saku: dari to, tad viņš to dara, vai arī, ja es lieku viņam iet, tad viņš iet, — un ja es vienam citam kalpam saku: nāc, tad viņš nāk; un ja es savam kalpam saku: dari man šo vai to, tad viņš to tūlīt dara! (Mateja ev. 8:9) 4] Bet tev ir padoti visi gari, un Tu visā pilnībā esi Kungs pār visu, kas ir debesīs un kas uz Zemes un zemē. Tu tātad drīksti dot tikai vienu mājienu Tavai, mums neredzamai varai, un tā Tavu gribu tūlīt izpildīs!” 5] Ka šis virsnieks Man savu lūgumu par kalpu izteica ar tādu paļāvību, ir tādēļ, ka viņš pēc galma vīra dēla ātrākās izdziedināšanas, kā arī daža laba priekšnieka stāstījuma dēļ bija pārliecināts, ka Es brīnumaini varu dziedināt arī no attāluma tikai ar vārdu; un tas arī bija iemesls, ka viņš, līdzīgi galma 123

עמודים 1 - האגודה למלחמה בסרטן