10.04.2018 Views

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

piedod viņam visu, kā Es piedodu, tā tev būs brīva sirds.”<br />

4] Toms saka: “Kas attiecas uz piedošanu, tad no manas puses tā jau noteikti ir; Es uz viņu noteikti<br />

nekad neesmu dusmojies, kaut gan es viņu vienmēr esmu pazinis kā cilvēku, ar kuru cilvēkiem nekad<br />

nebija viegli saprasties, — pat ne pravietim Jānim, ar kuru viņš vairākas reizes strīdējās! Bet, ka man<br />

būtu nesalīdzināmi mīļāk, ja viņš nepiederētu pie mūsu sabiedrības, to man vajag pavisam atklāti atzīt!<br />

5] Kad es aizvakar biju mājās, tad es, dabīgi, saviem pazīstamiem kaut ko stāstīju par Taviem darbiem,<br />

kuri par tiem nevarēja beigt pietiekami brīnīties. Bet tas nonāca arī Jūda ausīs; un kas ātrāk kā<br />

tieši viņš nolēma kļūt par tavu mācekli?! Jo <strong>Jāņa</strong> mācība viņu neapmierināja, tādēļ, ka viņš nesludināja<br />

neko citu, kā stingrāko grēku nožēlošanu un visiem, kuri nevēlējās stingri nožēlot grēkus, pasludināja<br />

visbargāko Dieva tiesu, kāda iemesla dēļ tad arī starp viņu un Jāni bieži izcēlās strīdi.<br />

6] Jānis bija pati grēku nožēlošana, un Jūda tieši pretējais! Viņš Jānim pavisam nopietni izskaidroja,<br />

ka tā saucamā grēku nožēlošana maisā un pelnos esot cilvēciskās dzīvības lielākā muļķība; cilvēkam patiesi<br />

jālabojas, bet ne maisā un pelnos!<br />

7] Jānis patiesai grēku nožēlošanai kā nepieciešamas lietas gan tieši arī nepieprasīja maisu un pelnus,<br />

viņš to savā runā attēloja tikai kā sava veida līdzību un ar to gribēja norādīt cilvēka, kas ir kļuvis<br />

grēka kalps, pilnīgi nopietnu labošanos; bet visu labāk zināt un saprast gribošais Jūda negribēja pieņemt<br />

to, ka var mācīt arī caur ainām un līdzībām; bet gan, ka pie tik svarīgām lietām, no kurām atkarīga cilvēku<br />

svētība, vienmēr vajagot izteikties skaidriem un saprotamiem vārdiem.<br />

8] Pēc viņa idejas, pravieši bija tīrie ēzeļi, tādēļ, ka viņi runāja ainās, kuras varētu iztulkot kā grib.<br />

Vienīgi caur tām priesteri samaitājuši ķēniņus un visu tautu! Īsi, pie viņa katrs cilvēks, augsts vai zems,<br />

kas nedomā un nerīkojas tā kā viņš, ir ēzelis, un tādēļ es domāju, ka mūsu sabiedrībai ar viņu nebūs ko<br />

darīt.”<br />

9] Es saku: “Mans mīļais Tom, to, ko tu Man sacīji, tas Man jau sen ir zināms; bet tomēr Es tev<br />

saku: ja viņš grib iet, lai iet, bet tomēr, ja viņš grib palikt, lai viņš paliek! Es par viņu zinu vēl daudz<br />

vairāk un pat zinu, ko viņš darīs pie Manis Paša; bet ja viņš grib, viņam tomēr jāpaliek. Jo viņa dvēsele<br />

ir velns un grib no Dieva iemācīties gudrību; bet tāda izpratne šai dvēselei nesīs sliktu ieguvumu! Tomēr<br />

par to nu vairs nē! Drīzā laikā jau tiks piedāvāta izdevība, kad mēs viņam uz mutes uzliksim pirkstu!<br />

Bet šādos apstākļos nu esam pienākuši pie Kapernaumas mūriem, un Es redzu no pilsētas mūriem<br />

mums steidzamies pretī kādu romiešu virsnieku priekšnieka Kornēlija un galma vīru sabiedrībā; te atkal<br />

ir dziedināms viens slimnieks.”<br />

97. Scēna ar virsnieku no Kapernaumas. Slimā kalpa dziedināšana pēc viņa<br />

kunga uzticības pilnā lūguma. “Kas te tic un mīl — vai pagāns vai jūds, — kļūs<br />

svētlaimīgs!” Brīnumdarba Kapernaumā dažādā iedarbība. (Mateja ev. 8:5–13)<br />

Mateja Evaņģēlija 8. nodaļa. Te Matejs, un, proti, 8. nodaļā no 5. paragrāfa sāk šo notikumu koncentrēti<br />

uzrakstīt; Matejs tagad raksta līdz tai vietai, kur Es atkal dodos Jeruzalemē uz svētkiem.<br />

1] Mēs nu pavisam mierīgi ejam vēl tos dažus simts soļus, un, kad Es sasniedzu pilsētas robežas teritoriju,<br />

pie Manis tūlīt pienāk virsnieks, lūdz Mani un saka: “Kungs, mans kalps guļ mājās sasirdzis un<br />

cieš lielas mokas. (Mateja ev. 8:6)<br />

2] Es virsniekam saku: “Es iešu un to dziedināšu.” (Mateja ev. 8:7)<br />

3] Bet virsnieks atbild: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tikai vienu vārdu,<br />

un mans kalps taps vesels! (Mateja ev. 8:9) Jo redzi, arī es esmu cilvēks pie tam — kā daudzi — padots<br />

augstākai priekšniecībai, bet man tomēr ir padoti daudzi karavīri, kas man paklausa. Un ja es vienam<br />

saku: dari to, tad viņš to dara, vai arī, ja es lieku viņam iet, tad viņš iet, — un ja es vienam citam kalpam<br />

saku: nāc, tad viņš nāk; un ja es savam kalpam saku: dari man šo vai to, tad viņš to tūlīt dara!<br />

(Mateja ev. 8:9)<br />

4] Bet tev ir padoti visi gari, un Tu visā pilnībā esi Kungs pār visu, kas ir debesīs un kas uz Zemes<br />

un zemē. Tu tātad drīksti dot tikai vienu mājienu Tavai, mums neredzamai varai, un tā Tavu gribu tūlīt<br />

izpildīs!”<br />

5] Ka šis virsnieks Man savu lūgumu par kalpu izteica ar tādu paļāvību, ir tādēļ, ka viņš pēc galma<br />

vīra dēla ātrākās izdziedināšanas, kā arī daža laba priekšnieka stāstījuma dēļ bija pārliecināts, ka Es<br />

brīnumaini varu dziedināt arī no attāluma tikai ar vārdu; un tas arī bija iemesls, ka viņš, līdzīgi galma<br />

123

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!