1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

kādu sevišķu mīlestību uz cilvēkiem, es patiesi nezinu teikt.
2] Līdz šim visu, ko es darīju, es darīju kāda noteikta likuma spiests, kuru, zinot likumus, pats sev
rakstīju priekšā. Man bija mazsvarīgi, vai kāds likums bija labs vai slikts; šādās pārdomās es īstenībā nekad
neielaidos. Mana devīze bija: likums ir likums, vai no Dieva, vai no Cēzara! Ja aiz tā muguras stāv
sods, tad to vajag ievērot aiz egoisma, lai no likuma neievērošanas nerodas kādas ļaunas sekas! Bet, ja
kāds likums nav apstiprināts, tad tas arī nav nekāds likums, bet tikai labs padoms, kuram var sekot, bet
kas tomēr nav nekāds sankcionēts pienākums.
3] Labu padomu neievērojot, gan var rasties zaudējums, kam ir gandrīz tas pats bēdīgais izskats
(iznākums), kā likumīgam sodam; bet laba padoma neievērošana tomēr nav tāda veida grēks, ka tajā
varētu tikt iesaistīti vairāki, kā galvenokārt tikai tie, kuri labajam padomam nesekoja. Bet ja kāds padoms
ir slikts, tad, ja es tam sekoju, es acīm redzami rupji grēkoju.
4] Bet pie likuma ir citādi. Vai tas ir labs vai totāli slikts, to vajag ievērot, jo tas ir likums. Ja es to
neievēroju varbūt tādēļ, ka es to atzīstu kā sliktu, tad es grēkoju vai nu pret Dievu, vai pret zemes kungu,
un par to es no abiem tieku pārmācīts! Bet no tā skaidri un gaiši izriet, ka es likumīgo labumu nekad
neievēroju aiz mīlestības, bet gan tikai aiz man vienmēr pretīgās likumīgās nepieciešamības. Bet tagad,
kopš esmu dzēris šo brīnišķīgo vīnogu sulu no Debesīm, es neredzu neko citu kā mīlestību un mīlestību,
un nu es jau vēlētos apskaut un skūpstīt visu Zemi!
5] Turklāt līdzīgu efektu es redzu arī pie visiem, kuri ir dzēruši šo īsti debesu vīnu. Tādēļ es sev
vēlētos lielu dārzu, pilnu tādiem vīnogulājiem un tad vīnu dot dzert visiem cilvēkiem, un tad viņi, tāpat
kā nu es, noteikti īsākā laikā kļūtu pati mīlestība! Tātad ja tas tā būtu iespējams, sev apgādāt šādus vīna
stādus, te es būtu laimīgākais cilvēks uz šīs mīļās un skaistās dieva Zemes!”
6] Es saku: “Vīnogulājus, kas tev dos līdzīgu sulu, Es tev gan varu sagādāt; bet ar to tu pie cilvēkiem
iedomāto iedarbību tomēr nepanāksi. Jo šis vīns gan atdzīvina mīlestību, ja tā jau tāpat ir cilvēkā; bet ja
cilvēka sirdī mīlestības nav, bet gan viņa sirdī tikai ļaunums, tad viņa ļaunums viņā tāpat tiek atdzīvināts,
kā tevī mīlestība, un tad viņš tikai pārvērtīsies par pilnīgu velnu un ar lielu entuziasmu darīs ļaunu,
tāpat kā tu vēlies darīt visu labu.
7] Tālab pie šīs sulas ir ļoti jāņem vērā, kam to dod baudīt! Bet Es tomēr gribu tev dot vīna kalnu,
pilnu šādiem vīnogulājiem; bet pie tam tomēr ievēro, kam tu tādu sulu dosi dzert! Atdzīvināta mīlestība
gan spēj darīt daudz laba; bet ir labāk, ja tā tiek atdzīvināta ar Dieva Vārdu, jo tad tā paliek, kamēr pie
šīs sulas baudīšanas tā turpinās tika īsu laiku, bet tad atkal izgaist kā pati šī sula. Tādēļ tu to arī labi ievēro,
citādi laba vietā tu izdarīsi daudz ļauna!”
8] Uz to tirgotājs Jairuts saka: “Kungs, te tātad nebūtu labi darināt tādu vīnu! Jo to tomēr nevar zināt,
vai kāds cilvēks, kam es sulu dotu dzert, savā sirdī glabā mīlestību vai ļaunumu. Un ja tad ar labāko
gribu, atdzīvināt tikai viņa mīlestību, atdzīvinātu viņa ļaunumu, te caur to nonāktu jaukās nepatikšanās
un pie tam vēl briesmās! Nē, nē, te tad tomēr labāk atsakos no tāda vīna audzēšanas!”
9] Es saku: “Man tas ir pavisam vienalga; Es tev daru, ko tu gribi! Bet Es tev saku: vairāk vai mazāk
līdzīga īpašība ir katrā vīnogu šķirnē, kuru audzē uz šīs Zemes. Liec no tevis paša audzināto vīnogu
vīna dažādiem cilvēkiem dot dzert apmēram tikai tik daudz, cik tu jau dzēri no Mana tīri debesu vīna,
un tu redzēsi, ka daži pilnīgi pāries mīlestībā; turpretī citi sāks tā trakot, ka tev vajadzēs likt viņus sasiet
virvēm! Bet, ja tādu iedarbību izsauc jau laicīgais vīns, cik daudz vairāk debesu!”
64. Ziharā. — Jairuts atsakās no vīna un dara labu nabagiem, un iegūst divus
sargeņģeļus. Eņģeļa būtība un misija. Jairuta labā runa par cilvēciska vājuma
svētību.
1] Jairuts saka: “Kungs, ja tā, par ko es jau vairākas reizes visā nopietnībā pats esmu pārliecinājies,
tad es beigās vēl visu vīna darināšanu nu manā mājā pavisam izbeigšu, un izbeigšu arī tā baudīšanu, jo
pēc Tava apgalvojuma, kuru es atrodu par ļoti pareizu, īsta mīlestība var, un, proti, paliekoši, tikt atdzīvināta
arī caur patiesu vārdu, un līdzās ļaunajam vajag palikt tālu malā. Ja tā, tad es visu vīnogu audzēšanu
tūlīt lieku pie malas un pats apņemos pēc šī debesu vīna nekad vairs nedzert kādu laicīgu! Ko Tu
saki par šo manu nodomu?”
2] Es saku: “Es to nevaru ne slavēt, ne nopelt. Dari tā, kā tev šķiet labāk! Ja tas dara labu tavai dvēselei,
tad dari visu pēc taviem labākajiem uzskatiem! Vispār tu no Manis, ja tu to vēlies, vari saņemt
84