1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

kādai citai vietai vēl tālāk. Tādēļ tas nozīmē, pacietīgi nogaidīt, kas te notiks, vai būt, vai nebūt.” (jaunā
sakāmvārds)
11] Dabīgi pats par sevi saprotams, ka par kādu sūtni uz Kapernaumu pēc karavīriem viņš pavisam
nekad nebija domājis; jo slepenībā viņš pats bija veco farizeju ienaidnieks, tā, ka arī pavisam slepeni
viņš bija esejiešu mācības piekritējs un tādēļ neko nevēlējās dedzīgāk, kā vecos tempļa varoņus
pazudināt.
12] Bet vecie vēl nebija baudījuši brokastis un jaunajam teica: “Ai, ai, kaut tikai karavīri nāktu drīz!
Protams, ir jau pēdējais laiks aiziet, bet, pirms karavīri atnāk, mēs tomēr iepriekš vēl varam paēst brokastis;
jo burvis savas lietas tomēr varbūt nesāks darīt pirms saules lēkta?!”
13] Jaunais saka: “Ak, noteikti nē! Ja jums tas būtu pa prātam, es tikai uz kādu acumirkli aizietu
paskatīties, vai pie Barama mājas jau kas kustas, un pa to laiku jūs varat paēst brokastis.”(Barams ir tā
namdara vārds, pie kura Kungs ņēma naktsmājas; bet tā vieta saucās Jesaira, tagadējā laikā Stepe.)
14] Vecis saka: “Vai tu šodien gavēsi? — Jaunais: “To nē, bet, kā jūs labi zināt, pirms saules lēkta es
nekad neko nevaru ieēst, tādēļ noglabājiet kaut ko man!” Vecis saka: “Pavisam labi, tādēļ ej tikai ātri un,
cik ātri iespējams, atnes mums kādu labu vēsti un sevišķi par karavīriem; jo bez viņiem -kā tu vienmēr
saki- mēs esam bezpalīdzīgi.”
15] Jaunais tūlīt iet prom, un Vecis vēlreiz sauc viņam nopakaļ: “Tikai neaizmirsti par karavīriem!”
Jaunais atbild: paļaujieties tikai uz mani, bet pie sevis vēl piemetina: “Tad esat jau bezpalīdzīgi.”
182. Jēzus rīta lūgšana. Ahabs, jaunais, krietnākais farizejs, no Kunga
pasaukts. Kādi grēki netiek pierēķināti. No priesteru visādā ziņā sastādīta
mācītāju Bībele. Par krāpšanu ar tempļa mēsliem. Liels dziedināšanas brīnums.
1] Kad jaunais pienāk pie Barama mājas, viņš to atrod jau cieši aplenktu no slimniekiem un veseliem;
bet viņš kādam jautāja, vai Es jau būtu piecēlies. Kāds vecs, krietns grieķis viņam saka: “Jā, Viņš
jau ir piecēlies un reiz jau bija mājas priekšā; bet tad vecais Barams lūdza viņu brokastīs, un tad Viņš
atkal iegāja mājā.”
2] Jaunais jauta: “Ko viņš darīja mājas priekšā?”
3] Grieķis saka: “Citādi neko — kā pacēla Savas acis pret debesīm un, šķiet, zināmā veidā no tā
ņēma spēku; bet Viņa izskats bija kā kāda liela karavadoņa, kura mājienam vajag paklausīt miljoniem
cilvēku un dzīvnieku! Viņa sejā gan bija kas ļoti draudzīgs, bet vienlaicīgi nopietnība, kādai līdzīgu manas
acis nekad nav skatījušas. Es tikai biju priecīgs, ka Viņš mani tā īsti cieši neuzlūkoja; patiesi, es atklāti
atzīstu, ka es Viņa skatienu nebūtu izturējis! Un tomēr tas mani atkal pievilka pie Viņa ar tādu
neaptveramu spēku, kuram es nebūtu spējis pretoties, ja Barams viņu agrāk nebūtu pasaucis brokastīs!”
4] Jaunais saka: „Pēc visa tā, ko tu par viņu domā? Kāda, ļoti iespējams, varētu būt tā lieta ar viņu
un pēc tava parasti vienmēr asā sprieduma, kas viņš varētu būt?”
5] Vecais saka: “Es gan esmu grieķis, tātad, tātad, pēc jūsu izteiciena, kāds-daudziem dieviem ticošs
pagāns; bet pamatā es tikpat maz esmu pagāns, kā tu, un ticu tikai vienai visaugstākā Dieva būtnei!
Bet šis Brīnumvīrs pavisam viegli varētu mani pievērst ticībai visiem tiem daudziem dieviem; jo ja
viņš mazākais nav miesīgs pusdievs, tad es atsakos no savas cilvēciskās saprašanas!”
6] Jaunais saka: “Es patiesi ļoti velētos viņu redzēt! Ja tikai varētu ieiet mājā, tad es drīz ar viņu iepazītos!
Tikai vārdu pārmīt ar tādu vīru vajag tomēr būt ļoti interesanti!”
7] Kamēr jaunais farizejs vēl tā runā. Es iznāku ārā un uzsaucu viņam, teikdams: “Ahaba, (jaunā,
labākā farizeja vārds, kura tēvs saucās Toms no Torehas, un dzīvoja Betlēmē), Toma no Torehas dēls,
nāc; ja tu esi izsalcis un izslāpis pēc patiesības, te tev jātiek paēdinātam!”
8] Jaunais saka: “Kungs, mēs nekad neesam redzējušies, un, cik man zināms, Tu vēl nekad neesi
bijis šeit Jesairā! Kā Tev iespējams pazīt mani un manu tēvu?!
9] Es saku: “Es vēl ļoti daudz zinu par tevi un visiem taviem mājiniekiem, bet šeit tam nav lielas
vērtības; bet, ka šonakt tu Manis dēļ biji nomodā un dažu ko iedrošinājies, tam Manā priekšā ir liela
vērtība un tāda uzupurēšanās tev nepaliks neatlīdzināta! Nāc!”
10] Ahaba nu ātri cauri ļaudīm pienāk pie Manis un nevar saprast, kā Es to visu varu zināt.
11] Es saku: “Nebrīnies tik ļoti jo tu būsi liecinieks vēl pavisam citādām lietām! Tas ir ļoti labi, ka
tu vecos esi atstājis mājās; viņi šos cilvēkus traucētu ticībā, bez kā visiem šiem daudziem cilvēkiem būtu
222