1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

55. Ziharā. — Pastaiga caur jauko birzi. Vecā Jesajas pils. Scēna starp
pilskungu, viņa kalpotājiem un Kungu. Gudrā tirgotāja kā patiesības drauga
apmulsums. Kungs kā domu lasītājs. Dzejiskais tirgotājs. Kutelīgi (delikāti)
jautājumi.
1] Bet mēs nu sākam tālāk turpināt savu ceļu un pēc kādas stundas nonākam tīrā, ēnainā birzī, kas
piederēja kādam bagātam Ziharas tirgotājam. Šajā birzī ir novietoti visādi izgreznojumi, mazi dārziņi,
strauti un dīķi ar visādām zivīm un putni; un ļoti plašās birzs galā atrodas kāda sena, ļoti plaša pils un
stiprs aizsargmūris. Šo pili bija cēlis Jesajs un, kad Jēkabs bija svešumā, viņš tur dzīvoja. Laiku vētrās
tā, dabiski, bija daudz cietusi; bet šis tirgotājs tad bija ieguldījis lielas summas un to atkal atjaunojis pavisam
apdzīvojamu, un viņš ar visiem savējiem pilī arī bieži dzīvoja un arī šoreiz tur mājoja. Viņš gan
bija labdarīgs cilvēks un viņam bija vēl daudzi citi īpašumi, bet īpašumu viņš turēja daudz un nelabprāt
redzēja, ka viņa lielajā birzī saigā pārāk daudz cilvēku; jo viņš ļoti rūpējās par tās izskatu.
2] Kad viņš no savas pils nu ieraudzīja, ka caur birzi uz pils mūri virzījās liels ļaužu pulks, viņš ātri
sūtīja savus daudzos kalpotājus un kalpus, lai tie mūs no birzs izraidītu, un lika arī jautāt mums, ko mēs
te gribot.
3] Bet Es kalpiem teicu: “Ejiet pie sava kunga un sakiet viņam: viņa un jūsu Kungs liek pateikt, ka
Viņš ar visiem, kas ir kopā ar Viņu, iegriezīsies pie viņa un ieturēs pusdienas!”
4] Tad kalpi un sulaiņi tūlīt atgriežas, lai paziņotu to savam kungam. Bet viņš tiem jautā, vai viņi
nezinot, kas Es būtu, kas no viņa to vēlas. Bet kalpi un kalpotāji atbild un saka: “Mēs jau tev sacījām,
ka Viņš teicās esam tavs un mūsu kungs; ko tu mums vēlreiz jautā?! Kā pirmās viņu pavada septiņas
ķēnišķīgi izgreznotas meitas un aiz viņām — nepārskatāmi liels pulks! Iespējams, viņš ir kāds Romas
firsts un tādēļ būtu ļoti ieteicams steigties viņam pretī un ar visu godu viņu sagaidīt pie mūra lielajiem
vārtiem.”
5] Kad tirgotājs to dzird, viņš saka: “Tūlīt atnesiet manu dārgāko svētku tērpu, un lai visi mājinieki
izgreznojas kā uz svētkiem! Jo tādam firstam vajag tikt uz spožāko sagaidītam! “
6] Nu visā pilī visi tūlīt skrien juku jukām, pavāri un ķēkšas steidzas uz pieliekamo un atnes uz virtuvi
daudz visādu ēdienu un dzērienu, dārznieki skrien lielajā dārzā ievākt visādus gardus augļus.
7] Pēc kāda laika nāk pils kungs, ap viņu ir simts viņa teicamākie kalpotāji spožākos tērpos, un,
kad viņš pienāk pie Manis, trīs reizes gandrīz līdz zemei paklanās, sveic Mani kopā ar visiem, kas Mani
pavada, un pateicas par viņam parādīto visaugstāko žēlastību; jo viņš domāja, ka Es patiesi esmu kāds
Romas firsts.
8] Bet Es viņu uzskatu un jautāju: “Ko tu turi par visaugstāko amatu, ko kāds cilvēks uz Zemes var
ieņemt?”
9] Tirgotājs saka: “Kungs, piedod man, tavam paklausīgākam vergam, es biju tik dumjš, ka nesaprotu
tavu viscēlāko, gudrāko jautājumu; tādēļ nokāp no neizmērojamiem gudrības augstumiem un
visžēlīgi jautājumu uzdod tā, ka tas kļūst saprotams manai neaprobežotai muļķībai!” (Tomēr viņš jautājumu
pavisam labi saprata; bet toreiz bija muļķīgs pieklājības paradums, tūlīt nesaprast arī vieglāko
jautājumu, ja kaut kas no kādas augstas amatpersonas ir ticis jautāts, lai caur to paaugstinātu augstās
personas gudrību).
10] Bet Es viņam saku: “Draugs, tu Mani ļoti labi saprati un izliecies, ka neesi Mani sapratis tikai
senas, bet tagad jau galīgi atmestas pieklājības dēļ. Tātad atmet šo seno pļāpāšanu un atbildi uz Manu
jautājumu!”
11] Tirgotājs saka: “Jā, ja, es drīkstu iedrošināties uz tavu dziļo jautājumu, augstais kungs, tūlīt atbildēt,
tad ar tavu lielo atļauju es ticu, ka tavu dziļo jautājumu gan labi saprotu, un mana atbilde tātad
būtu šāda: ka es kā augstāko, pavisam dabīgi, uzskatu un turu Ķeizaru un viņa amatu kā visaugstāko, ko
kāds cilvēks uz šīs zemes ieņem.”
12] Es saku: “Bet, draugs, kādēļ tu savā sirdī tik ļoti runā pretī paša atziņai, kas te saka: “Patiesība ir
tas augstākais un svētākais uz šīs Zemes, un ierēdnis, kas uzticami veic patiesības un taisnīguma amatu,
ieņem augstāko un cildenāko amatu uz zemes!” Redzi, tā ir tava atziņa! Kā tu kāda ķeizara amatu, kas
kā augstākais pavēlnieks izpilda tikai rupjas varas amatu, kas ne vienmēr balstās uz patiesību un taisnīgumu,
runādams pretī savai iekšējai pārliecībai, vari atzīt kā augstāko?!”
75