Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

tāpat ir daudz un

tāpat ir daudz un viņiem par maz vai nekas! 19] Ja te kādam ir tīrums, kas nes daudz augļu, tādēļ, ka tajā ir laba augsne, bet viņam ir arī tīrums, kas, neskatoties uz mēslojumu, paliek liess un tikko nes vairāk augļu, kā tajā tika iesēts, — jautājums: Ko īpašnieks darīs? Redzat, viņš neauglīgajam tīrumam trūcīgos augļus atņems un pieliks pie tiem augļiem, kurus ir nesis labais tīrums, un nākamā gadā sliktajā tīrumā neko vairs nesēs, bet gan visas sēklas liks labajā tīrumā! Tas tad nesīs visus augļus, bet neauglīgais tiks atstāts ērkšķiem, nezālēm un dadžiem. 20] Redzat, tā dara gudrs mājas saimnieks; vai Tēvam Debesīs varbūt jārīkojas negudrāk, kā gudram cilvēkam uz šīs iznīcīgās Zemes? 21] Tādēļ izmetiet no savas sirds domas, ka Tēvs Debesīs varētu būt netaisnīgs! 22] Tā jūs zināt, ka padoms attiecas tikai uz to, kuram ir kāda gudrība, un drīz novēršas no kāda balamutes, pie kuras drīz redz, ka tas ir tīrs balamute, — jautājums: vai dara nepareizi, ja balamutei ticību atņem un to dod īsti gudram, kuram jau tāpat no visām pusēm pārpilnām uzticas? 23] Jeb vai jūs varbūt darāt nepareizi, ka esat Mani mācekļi, sekojat Man un pametat templi, farizejus un visus rakstu mācītājus, un caur to viņiem atņemat pēdējo uzticības dzirkstelīti un to dodat Man, kur Man caur Maniem vārdiem un darbiem jau tāpat daudzi uzticas?! Es domāju, ka nu jums gan viss varētu būt skaidrs, ka tajā pavisam nepastāv kāds netaisnīgums, ja Es jums teicu, ka reiz tam, kam nekā nav, kā Es jums ar skaitļiem esmu norādījis, tiks atņemts arī tas, kas viņam ir. 24] Bet ko Es runāju, tas attiecas uz garu un ne matēriju, tā kā tā gan būtu netaisnība, ja tam, kam ir maz, nedaudzo mantu atņemtu un to dotu bagātajam, kuram noliktavas un pieliekamie jau tāpat ir pārpildīti. Tādēļ viss tas, ko Es jums runāju, attiecas tikai uz garu un nekad matēriju, kurai līdz tās kādreizējam iziršanas laikam nevar un nedrīkst dot nekādu tālāku likumu, kā stiprāko “vajag” likumu. Vai tagad jūs to aptverat?” 25] Visi saka: “Jā, Kungs un Meistar; jo Tava gudrība pārspēj visas mūsu, lai cik lielas un iedomāti gudras domas! Tādēļ mēs Tevi lūdzām, lai Tu tādā veidā vēlētos runāt tālāk!” 192. Līdzība par nezāli starp kviešiem. Par sinepju graudiņu un rauga mīklu. Mācekļu neizpratne. Ahabas labā liecība no Jesaja par Mesiju. Nesaprātīgie ļaudis tiek sūtīti mājās. Farizeji vētrā uz jūras. (Mateja ev. 13:24–35) 1] Un tagad es skaļi, lai arī krastā stāvošie var dzirdēt, saku: “Nu tad, kam te ir ausis, tas lai klausās, un kam ir acis — saprotams, sirdī, — tas lai redz! Es jums gribu dot kādu citu līdzību, par Dieva Valstību, klausieties! 2] Debesu Valstība ir arī līdzīga kādam cilvēkam, kas savā tīrumā sēja labu sēklu. (Mt. 13:24) Bet kad viņa kalpi gulēja, nāca zemkopja ienaidnieks un starp kviešiem iesēja ļaunu nezāli, kas tad uzdīga vienlaicīgi ar kviešiem.(Mt. 13:25) Bet kad labība auga un metās vārpas, tur parādījās ļauna nezāle. (Mt. 13:26) 3] Kad kalpi to manīja, viņi nāca pie mājas tēva un teica: “Kungs, vai tu uz sava lauka nesēji labu sēklu? No kurienes tad ir nezāles?!” (Mt. 13:27) 4] Bet mājas kungs runāja un sacīja: “To man ir darījis ienaidnieks!” Tad kalpi sacīja: “Kungs, ja tu gribi, mēs ejam un tās izravējam!?” (Mt. 13:28) Un kungs saka: “Lai tas paliek, ka, kad jūs ravējat nezāli, nesaminat un neizraujat līdzi labos kviešus!” (Mt. 13:29) Lai abi aug kopā līdz ražai! Un ražas laikā es gribu teikt pļāvējiem: “Nezāles vispirms savāciet kūlīšos un tos aizgādājiet no lauka tādā vietā, kur tās tiks sadedzinātas; bet tīros kviešus pēc tam sakrājiet manā šķūnī!” (Mt. 13:30) Redziet, tā ir laba Debesu Valstības līdzība! Bet uzklausiet Mani tālāk! 5] Debesu Valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un izsēja savā tīrumā. (Mt. 13:31) Šis grauds, kā labi zināms, ir viens no mazākajiem starp visām sēklām, bet kad tas aug, tas ir lielākais starp citiem dārza stādiem un beigās pilnīgs koks, tā, ka pat putni nāk un tā zaros taisa ligzdas.” (Mt. 13:32). 6] Te Mācekļi pārsteigti viens otru uzlūko un runā: “Ko tas nozīmē? Kas to var aptvert? Tagad Debesu valstība jau līdzinās pat kaņepju stādam!” 7] Es saku: “Nebrīnieties tāpēc, bet gan uzklausiet Mani tālāk! Es jums gribu dot citu līdzību par Debesu Valstību: 8] Debesu Valstība līdzinās arī raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visi 236

milti bija uzrūguši. (Mt. 13:33). 9] VISI Mācekļi kopā ar divpadsmit modinātiem apustuļiem atkal pārsteigti saskatījās un teica: “Kas to var aptvert un saprast? Jeb vai farizeju dēļ Viņš grib ļaudis izzobot? Tas ir tieši neaptverami, kādēļ Viņš tagad sācis pēkšņi runāt juceklīgās līdzībās! 10] Bet rakstos ļoti izglītotais Ahaba dzirdēja mācekļu sarunu un viņiem teica: “Ja Viņš ir Tas, kam es nu stingri ticu, ka Viņam noteikti tam jābūt, tad viņš tagad vienmēr var runāt līdzībās un bez līdzībām nerunā (Mt. 13:34), te uz Viņu varbūt gan varētu attiekties tas, ko reiz Jesaja pareģoja par gaidāmo Mesiju, ar to ko teica: “Es savu muti gribu atvērt līdzībās un gribu izteikt to, kas kopš pasaules sākuma visiem cilvēkiem bija apslēpts! (Mt. 13:35) 11] Redziet, tā kādreiz runāja lielais pravietis un tieši tāpat reiz dziedāja Dāvids savā 72. psalma 2. pantā, un tas līdzās daudz citam der attiecībā tieši uz Viņu un jūs varat vēl jautāt: “Kā, kas tas?” un tomēr jau diezgan ilgu laiku esat pie Viņa un ap Viņu?! Ja tas ir vajadzīgs, gan viņš mums šīs līdzības atklās un, ja tas nav vajadzīgs, — nu tad mēs visi varam ļoti dižoties, ka mēs nu paši redzam un dzirdam to, ko visi pirmtēvi un pravieši labprāt būtu redzējuši un dzirdējuši!” 12] Pēc šīs Ahabas runas visi mācekļi apmierinās; bet, tā kā Ahabas runas laikā Es klusēju, ļaudis Man jautā, vai Es vēl runāšu tāda veida nesaprotamus niekus, jeb vai viņiem jāiet pie viņu darbiem, jo viņi šeit krastā kavējās labas mācības dēļ, bet ko neesot saņēmuši! 13] Bet Es teicu: “Dodieties mājup; jo jūsu dēļ Es Savu muti neesmu atvēris, labi zinādams, kādas jums ir nesaprātīgas sirdis. Tādēļ arī jūsu bērni reiz būs jūsu meistari un tiesneši!” Ar to visi ļaudis drīz attālinājās no krasta un katrs devās savās mājās. 14] Tikai farizeji, kad manīja, ka Kisjons sāk savu kuģi atraisīt, arī tūlīt iekāpa savā jau gatavībā esošajā kuģī un pirms mums iebrauca jūrā. Bet es slepenībā gribēju, lai viņi tiktu no spēcīga vēja satverti. Un redzi, varens vējš tūlīt sāk dzīt kuģi un laiku pa laikam viļņi to pilnīgi pārklāj. 193. Kungs ar savējiem vētrā uz jūras liek vētrai apklust. Ahaba mācekļus norāj par viņu šaubām. Jūdas piezīme un Ahabas pazemīgā liecība par Mesiju. Kunga mājiens par Ahabu. 1] Bet mēs no Jesairas aizbraucām pavisam citā virzienā un vēlreiz vajadzēja notikt, ka jūras vidū arī mums vajadzēja tikt no vētras pārsteigtiem, pie tādiem apstākļiem visus mācekļus kopā ar visiem, kas bija uz kuģa, pārņēma lielas bailes, kā tas jau bija reiz iepriekš, un no bailēm un šausmām sāka kliegt, lai Es viņiem palīdzētu, citādi visiem vajadzētu iet bojā. 2] Un kā reiz iepriekš, Es pavēlēju vējam un jūrai, pēc tam vējš un jūra acumirklī aprima un visi ļaudis skaļi teica: “Kas viņš ir, ka viņam paklausa vējš un jūra?!” 3] Bet Ahaba, kas šim pieprasījumam nebija pievienojies, mācekļiem un vairākiem citiem saka: “Draugi, tas jau atkal bija viens īsti nesavlaicīga un dumja prasība un izbrīns! Jūs tomēr jau tik ilgi esat pie un ap Viņu, un vēl varat tieši tā brīnīties, it kā tā būtu pirmā zīme, kuru jūs esat redzējuši veicam! Es starp jums neesmu vēl ne pilnu dienu, un man tas viss ir tik saprotams, cik vien saprotams kādam cilvēkam vienmēr var būt! Ja Viņš ir Tas, proti, lielais apsolītais Mesija, kas pēc Dāvida nav ne vairāk, ne mazāk, kā Pats Jehova, darbodamies caur miesu un asinīm, tad viņam tak it kā būs viegli likt apklust vētrai jūrā, tādēļ, ka Viņam noteikti nebija sevišķi grūti radīt visu pasauli! Bet ja, neapstrīdami, tas tā ir un jūs viņu pazīstat, kā no jūsu sirdīm nāk tāda prasība un tāds izbrīns?!” 4] Caur šo Ahabas piezīmi nedaudz aizskarts, Jūda saka: “Draugs, vai tad tagad mums pavisam nav jābrīnās par to, ko Kungs dara mūsu acu priekšā, tādēļ, ka to un daudz ko citu esam no Viņa redzējuši?” 5] Ahaba saka: “Brāli, tā tas nav! Bet es tikai domāju tā: Visā mūsu sirds pazemībā mums gan jābrīnās, ka Viņš tā ko mums veic mūsu acu priekšā un Viņa mīlestība, gudrība un vara mūs, kā ne sevišķi vērtīgas radības, tur par cienīgiem mūsu acu un jutekļu priekšā veikt tādus darbus! Mazākais es sevi turu par necienīgu tam visniecīgākajam! Bet ja mēs zinām, kas Viņš ir un tad ja viņš, kas radījis debesis un zemi, veic kādu ārkārtēju darbu, brīnāmies tieši tā, it kā to būtu veicis kāds cilvēks, tad beigās mēs Viņu kā Kungu neturam par ko vairāk, kā par kādu parastu, tikai nedaudz ārkārtēju cilvēku! Un te es domāju, ka pēc vētras pēkšņās aprimšanas izbrīns, kāds no jums Kungam ir ticis apliecināts, ir nevietā! 6] Vai tad nebūtu smieklīgi tagad tāpat sākt brīnīties par Sauli, Mēnesi, par visām zvaigznēm, par Zemi un par visu brīnumaini iekārtoto un veidoto radību, kas tak tāpat ir Viņa darbi, kā šīs spēcīgās 237