1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ienaidnieku! Arī Jairutam jāklusē, un viņam būs drošība, ka turpmāk viņa mājā būs miers. Bet vispār
viņš lūdz Mani vēlēties apmeklēt viņa rezidenci; jo viņam ar Mani būtu jāpārrunā ļoti slepenas un svarīgas
lietas!
2] Uz to Es vēstules nogādātājam atbildēju: “Saki savam pavēlniekam, ka jānotiek tā, kā viņš ir lūdzis.
Bet viņa rezidenci Es tomēr neapmeklēšu; bet ja viņš ar Mani grib runāt par slepeni svarīgām lietām,
tad viņam mani jāgaida pie šīs apdzīvotās vietas ieejas vārtiem, un Es viņam darīšu zināmu, kā ir
ar tām lietām, par kurām viņš gribēja ar Mani runāt!
3] Pēc šiem vārdiem deputāts ar saviem pavadoņiem attālinās un savam pavēlniekam pavēsta visu,
ko no Manis dzirdēja, un viņš kopā ar saviem izraudzītiem komandieriem tūlīt dodas uz vārtiem un
gaida Mani.
4].Bet Jairuts Man jautā, vai ielūgumam būtu jāuzticas, jo viņš pazīst šī virspavēlnieka lielo viltību.
Šādā veidā un kārtā viņš jau daudzus ir aizsūtījis citā pasaulē!
5] Es saku: “Mīļais draugs, Es arī viņu pazīstu, kāds viņš bija un kāds viņš ir. Tie jaunekļi viņam ir
iedzinuši neizdzēšamu respektu, viņš viņus tur par ģēnijiem un Mani par sava Dieva Jupitera dēlu un
no Manis nu vēlas uzzināt, kas te ir par lietu. Bet Es jau zinu, ko Es viņam teikšu!”
6] Ar to Jairuts apmierinās un mēs nonākam pie vārtiem, kur mūs jau gaida pulkvedis ar saviem
virsniekiem. Viņš tūlīt iznāk priekšā, draudzīgi Mani sveicina un tūlīt grib Man vaicāt par to, kas viņu
interesē.
7] Bet Es viņam aizsteidzos priekšā un saku: “Draugs! Mani kalpotāji nav nekādi ģēniji un Es pavisam
neesmu tava Zeva dēls! Un nu tu zini visu, ko tu biji nodomājis izzināt un Man jautāt!”
8] Pulkvedis par to ir ļoti pārsteigts, ka Es tūlīt atklāti zināju viņam atstāstīt to, ko viņš sevī tikai
domāja, tomēr nevienam to nebija darījis zināmu.
9] Kad viņš tā kādu laiku brīnās, tad viņš Man vēlreiz jautā un saka: “Ja tu tas neesi, tad saki man,
kas tu un tavi kalpotāji īstenībā esat? Jo jūs katrā ziņā esat vairāk nekā parasti ikdienišķi cilvēki, un es
varētu jums parādīt pienācīgo godu.”
10] Es saku: “Katrs cilvēks, kas godīgi jautā, ir arī līdzīgas atbildes cienīgs.Tu man godīgi jautāji,
un tādēļ tev arī jāsaņem līdzīga atbilde, tātad klausies: Pirmkārt, Es esmu Tas, Kas nu stāv tavā priekšā,
proti, cilvēks! Tagad uz Zemes gan ir daudzi, kas izskatās tā kā Es, bet tādēļ viņi tomēr nav cilvēki, bet
gan tikai cilvēku maskas. Bet, jo pilnīgāks ir kāds patiess cilvēks, jo vairāk varas un spēka ir viņa izpratnē
un iedarbības bagātā gribā!”
11] Pulkvedis saka: “Vai katrs cilvēks var kļūt tik pilnīgs kā Tu?”
12] Es saku: “Ak, jā, ja viņš sevis pilnveidošanai dara to, ko Es mācu!”
13] Pulkvedis prasa: “Tad ļauj dzirdēt Tavu Mācību, un es gribu pēc tās darīt un dzīvot!”
14] Es saku: “Mācību Es tev gan varētu dot; bet tā tev maz līdzētu, jo tu pēc tās nedzīvotu. Jo cik
ilgi tu esi tas, kas no Romas šeit esi iecelts, Mana Mācība tev neko nevar noderēt, — tev tad vajadzētu
visu atstāt un sekot Man, citādi tev būtu neiespējami dzīvot pēc Manas Mācības!”
15] Pulkvedis saka: “Jā, tas gan būtu ļoti grūti! Bet neraugoties uz to, tu tomēr varētu man darīt zināmus
dažus tavas mācības galvenos principus!? Jo man dažādās lietās jau ir visādas zināšanas un es tās
labi saprotu; kādēļ es arī no tavas mācības nevarētu saņemt kādas zināšanas? Varbūt, ka es tomēr varu
tās izpildīt!?”
16] Es saku: “Mans draugs, bet ja Mana Mācība pastāv tieši tajā, ka Man kāds seko, citādi viņš nevar
ieiet Manas Pilnības Valstībā, kā tad tu to sev izlietosi?!”
17] Pulkvedis saka: “Tas gan izklausās ļoti dīvaini; bet tur tomēr kas var būt! Tādēļ ļauj man par to
nedaudz pārdomāt!”
18] Pulkvedis kādu laiku domā un tad saka “Vai tu te domā kādu personisku vai pamatu pamatā
tikai kādu morālisku sekošanu?”
19] Es saku: “Personīga sekošana, kur tā ir iespējama, pastāvīgā savienībā ar morālisko, pavisam
dabīgi, ir daudz teicamāka, bet ja pēc amata stāvokļa, kuram arī vajag būt, personiska sekošana ir neiespējama,
tad pietiek arī ar apzinīgi morālisku. Bet pamatu pamatā vajag būt sirds mīlestībā uz Mani un
visiem cilvēkiem un no tā tīrākā patiesībā, citādi vienīgi morāliska sekošana būtu garīgi mirusi. — Vai
tu to saproti?
20] Pulkvedis saka: “Tas ir neskaidri! Bet ja tā, kas tad man jādara ar visiem maniem skaistajiem
dieviem? Mani senči tiem ticēja; vai ir pareizi, ka es palieku uzticīgs manu senču ticībai, vai arī man jā-
90