1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

netaisnību!
19] Mēs par viņu neko ļaunu nezinām, bet gan daudz laba un nekad nedzirdēti brīnumaina. Kādēļ
tad mums viņu tūlīt jātiesā, ja mēs redzam, ka viņš ar grēciniekiem apietas tāpat kā ar taisnīgiem un ir
ar viņiem loti pacietīgs un ar lielu mīlestību iecietīgs?”
147. Nocietināto jūdu aiziešana, maldīšanās un atgriešanās. Viņu naktsmītne
pie Kisjona. Kunga trāpīga līdzība par priekšā stabulēšanu. Nocietināto jūdu
dusmas un draudi Kungam. (Mateja ev. 11:15–19)
1] Pēc šī otrā runātāja runas nocietinātie farizeji un jūdi šķīrās no viņa un viņa mērenākiem piekritējiem
un jau diezgan vēlā vakarā devās ceļā uz Kapernaumu, un proti, pa zemes ceļu; jo jūrā bija diezgan
lieli viļņi un viņi kuģiniekiem neuzticējās, kaut gan tie apgalvoja, ka brauciens esot drošs.
2] Bet visa karavāna, skaitā ap 150 cilvēkiem un pareizu ceļu pavisam nezinoša, pārāk tālu netika,
un, proti, vietā, kur jūrā sniedzās kāda nepārejama augsta klints, pret kuru atsitās spēcīgas bangas. Bet
tūlīt aiz klints pacēlās augsts un stāvs pakalns, uz kuru no šīs vietas pie jūras neveda nekāds ceļš, un tā
karavānai neatlika nekas cits, kā doties diezgan tālajā atpakaļceļā, kas prasīja vairākas stundas, un karavāna
atgriezās atpakaļ muitnieka Kisjona pagalmā tikai pusnaktī, spēcīgā vētrā, lietū un tur meklēja
patvērumu un pajumti, jo visa karavāna bija līdz ādai izmirkusi un ļoti pārgurusi. Un muitnieks un
viņa ļaudis nogurušos labi uzņēma un sagādāja viņiem sausas guļasvietas, kuras izmirkušajiem bija ļoti
vajadzīgas.
3] Nākamajā dienā, jau krietni vēlu, salijušie un vēl diezgan nogurušie atkal piecēlās no viņu guļas
vietām un Saules staros žāvēja viņu drēbes.
4] Bet bija sabats un Kisjons un viņa ļaudis strādāja un izpildīja viņu amatu kā kādā citā dienā, un,
kad pienāca pusdienas laiks, tika klāti gadi ar visādiem labi pagatavotiem ēdieniem.
5] Kisjons pusdienās lūdza arī izmirkušos un nogurušos; bet viņi ielūgumu ne tikai nepieņēma,
bet gan sāka kurnēt un pret tādiem sabata apgānītājiem un sabata pārkāpējiem izteikt ļaunus lāstus; jo
īstam jūdam pirms Saules rieta nav jāķeras ne pie kāda darba, ne kas jāēd, — viņam tikai bija atļauts trīs
reizes dzert.
6] Tā kā ielūgtie muitnieka draudzību tā atmaksāja, tad viņš (Kisjons) griezās pie Manis un jautāja:
“Kungs? Kam ar šiem nelgām jānotiek? Es gribu viņiem darīt labu un viņi mani tādēļ nolād! Saki man
tomēr, vai Dievs klausās uz tādu nelgu lāstiem, par ļaunu no viņiem nolādētiem?”
7] Es saku: “Ak, jā; bet ne par ļaunu no viņiem nolādētiem, bet gan par ļaunu pašiem lādētājiem.
Kam ir ausis, tas lai klausās!(Mt. 11:15) Jo Es jums gribu teikt, kā ar viņiem patiesībā ir: “Vai jūs domājat,
ka viņi tādēļ tur sabatu, ka Mozus to pavēlēja? Jeb vai jūs domājat, ka tādēļ viņi gavē?
8] Es jums saku: Viņu sirdīs Mozus un visi pravieši nav triju stateru vērti; bet gan lai viņi no ļaudīm,
kas viņiem dod desmito tiesu un labu naudu, tiek uzskatīti, ka Ārona cienīgi pēcteči!
9] Bet ar ko man šis nožēlojamais dzimums jāsalīdzina? Vai tas nelīdzinās bērniem, kuri sēž tirgus
laukumā un uzsauc saviem biedriem (Mt. 11: 16) un kliedz: “Mēs jums stabulējam un jūs negribat dejot;
mēs jums dziedam raudu dziesmas un jūs neraudāt!” (Mt. 11:17) Bet Es šeit nedomāju, ka šie farizeji un
nocietinātie jūdi, kā viņi te stāv mūsu priekšā, ir tādi bērniņi, bet gan tie, kas te ir mums līdzās; jo viņi
vakar šos nelgas un īstenos Dieva zaimotājus savās sirdīs gribēja aizturēt šeit, un nelgas viņus un Mani
izzoboja. Un kuģinieki, tā kā pūta labs vējš, gribēja pāri jūrai viņus nogādāt Kapernaumā, un šie nelgas
kuģiniekiem neuzticējās; viņi gāja, un ļauna vētra viņus atkal atdzina šeit. Tagad jūs viņus ielūdzāt uz
pusdienām, un viņi jūs nolād!
10] Jūs mīļie bērniņi, kas jūs Manā priekšā sēžat patiesas dzīvības tirgus laukumā, Es jums saku:
nestabulējiet vairs šo nelgu priekšā, jo viņi ir garā tizli, un tādēļ nespēj dejot. Tāpat atmetiet arī raudu
dziesmas, jo viņu sirdis ir no akmens, kurās nav nekāda mitruma.
11] Jānis, par kuru vakar tik daudz tika runāts un kuram Es devu taisnīgu liecību, ir nāca un veda
tik stingru dzīvi, ka viņš, izņemot siseņus un kameņu medu, kuru ar grūtībām ieguva zemes dobumos,
gandrīz neko citu neēda un nedzēra; un viņi un citi viņu salašņas teica viņam sejā, ka viņam ir velna,
kas nakts laikā viņu baro un uztur! (Mt. 1:18)
12] Jānis tak stabulēja, kā neviens pirms viņa, un liku likām dziedāja raudu dziesmas, un redzat,
viņi un daudzi viņiem līdzīgie negribēja ne dejot, ne raudāt!
182