1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

jiem no pamatiem esat pelnījuši! Saki man, kādam jābūt cilvēkam, lai pie tādas jūsus izturēšanās no
jūsu puses vēl var palikt jūsu draugs?! Patiesi, Pats Dievs nevarētu jums parādīt vairāk labdarības, kā
tīri dievišķais Jēzus jums augstākā mērā ir parādījis! Bet kā jūs Viņam to atlīdzināt?! Jūs Viņu vajājat kā
briesmīgāko noziedznieku, un, ja jūs varētu Viņu notvert, jūs jau sen būtu Viņu nonāvējuši; bet, tā kā
viņu acīmredzami sargā Dieva roka, tad jūs tomēr, cik vien varat, darāt Viņam ļaunu.
9] Ko jums ir nodarījusi Viņa nabaga ļoti dievbijīgā māte Marija, ka jums vajadzēja viņai atņemt
viņas jau tāpat ļoti nelielo mājiņu ar pāris maziem dārziem un tad vēl, atklāti izzobojot, kopā ar Jāzepa
bērniem padzīt, it kā viņa būtu viszemiskākā noziedzniece?!
10] Kādēļ, es tagad jautāju, jūs to darījāt?”
11] Jairuss saka: “Tādēļ, ka viņš visur pret mums radīja aizdomas un zākājās par priesteriem un
Dieva templi, un tas tak tomēr būs pietiekošs iemesls?!”
12] Ārsts no Nācaretes, vārdā BORUS, kas pēc dzimuma bija grieķis, saka: “Ak — hinc ergo illac
lacrimae? (Tātad tādēļ tās asaras!) Klausieties! Es, kā jūs visi labi zināt, esmu grieķis, un tādēļ man ar
jūsu teoloģiju nav nekāda sakara, kaut gan tā man pavisam nav sveša. Es esmu tālu no tā, lai peltu jūsu
Mozu un visus citus praviešus, ar kuriem visiem jūsu senči ļauni apgājušies; jo viņu mācība un brīdinājumi
ir tieši tādi, kādus jums sludināja mans sirsnīgākais draugs Jēzus un tādēļ arī ir pilni patiesības un
dievišķa gara.
13] Bet turpretī, aplūkojot jūsu tagadējo teoloģiju un jūsu zem katras kritikas nožēlojamākos tempļa
statūtus un paša tempļa slavējamo iekārtojumu, nu jums pašiem vajag skaļi izsaukties: Anam mutatus
ab illo! (Kāda starpība!)
14] Līdzās jūsu tagadējiem staūtiem izlasiet vienīgi tikai pravieti Jesaju un pie tam dzīvi ticiet, ka
Jehova, Mozus un pravieši tomēr ir tak kas nedaudz vairāk, nekā tikai jūsu mantkārīgajiem, labklājību
mīlošajiem mērķiem noderīgās pasakas, un tad jums pašiem vajadzēs nodrebēt par kliedzošajiem noziegumiem,
kurus darāt svētajā vietā.
15] Bet ja dievišķais Jēzus, kopā ar kuru tak acīmredzami darbojas Dieva, tagad līdzīgi Jesajam
jums uzrāda jūsu milzīgos noziegumus un kā patiess draugs grib jūs atvest atpakaļ pie Dieva, no Kura
jūs tik tālu esat atkāpušies, — jautājums: vai tādēļ Viņš no jūsu puses pelna tādu rīcību?!
16] Patiesi, ja man būtu Viņa neaprakstāmā dievišķība, es vēlētos teikt — visvarenība, mēs viens ar
otru jau sen būtu galā un skaidrībā kā ar tiem desmit pie Ziharas klientiem, kurus jūs cilvēciskākā un
draudzīgākā veidā izsūtījāt pret Viņu un Viņa vismiermīlīgākajiem mācekļiem! Jādomā, beidzot arī Viņam
reiz ir izsīkusi Viņa dievišķā pacietība!
17] Vēl vienreiz teikts: ja man piederētu Viņa patiesi pilnīgā visvarenība, es jau sen pār jums visiem
būtu pārplūdinājis visu Galilejas jūru, būtu jūs noslīcinājis, līdzīgi pelēm un žurkām!”
18] Par šo ļoti atklāto Borusa runu vairāki šeit klātesošie farizeji ļoti sadusmojas un saka: “Pievaldi
savu mēli! Ne tādēļ tu šeit esi ticis aicināts no Nācaretes. Bīsties no mums; jo mums ir pietiekami varas
tevi pazudināt!”
19] Borus saka: “Ak, to es no visas sirds jums labprāt ticu; jo tam man ir pietiekams apliecinājums
jūsu pasaulslavenā cilvēku mīlestība. Tomēr, kas attiecas uz mani, te nejauši ir liels “Bet”. Borusam no
Nācaretes nav ne mazāko baiļu no jums!
20] Boruss gan nav tik visvarens, kā dievišķais Jēzus, bet viņam pietiekami pieder slepena vara, vienā
acumirklī jūs visus iznīcināt un tad kā ārstam par to nevienam nav jādod norēķins! Vai jūs mani esat
sapratuši?! Jēzus ir Dievs, un es tikai cilvēks, un tādēļ Viņš arī ir pacietīgāks, nekā es! Bet jūs nedrīkstiet
mani ļoti sadusmot, citādi ar manu pacietību ir galā!”
21] Te Borus no kabatas izvelk kādu pudelīti un to rāda niknajiem farizejiem, izsakot ļoti nozīmīgus
vārdus: “Redziet, šis ierocis ir varenāks, nekā desmit leģioni. Es protu sevi aizstāvēt; bet, ja es to
atveru, tad jūs visi acumirklī esat miruši. Un redzat, te uz šīs pudelītes arī stāv rakstīts tas lielais, ļoti
svarīgais “Bet!” Ja jūs tagad ar mani gribat kaut ko uzsākt, tad mēs visi tūlīt būsim miruši!”
22] Ieraugot šo nāvi nesošo pudelīti, kurā galabājās ļoti spēcīga un nāvi ātri nesoša inde, kas ar savu
ātri izplatošos smaku apreibina un nonāvē visus, kuru nāsis aizsniedz, farizeji ļoti izbīstas.
23] Bet šī inde bija arkanums, kas vēlāk pavisam izzuda; bet šī inde tika ņemta no kāda krūma,
kas šur tur aug galējā Indijā un tur, kur tas sastopams, tas lielā apkārtnē iznīcina visu dzīvību. Farizeji
to zina, un tādēļ aiz lielām bailēm ir pavisam mēmi un Jairuss lūdz Borusu, lai viņš šo pudelīt atkal
noslēptu.
276