1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

nopietnībā nevaram aptvert! — izskaidro mums tomēr tādu Tavu dīvainu izturēšanos!
3] Es teicu: “Jūs vēl esat ievērojami vāji un akli, ja jūs tā ko uz pirmā skata nevarat pamanīt! Redziet,
tas notika tādēļ, ka jums jāpamana, ka te piepildījās tas, ko par Mani pareģoja pravietis Jesaja kad
viņš (Mt. 12:17) teica tā: “Redzi tas ir mans kalps, kuru esmu izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai
dvēselei labs prāts; Es gribu uz Viņu likt Savu garu un Viņam pagāniem jāpasludina tiesa (Mt. 12:18).
(Tiesa te nozīmē tik daudz kā patiesība, gaisma un dzīvība, jo patiesība arī ir tā, kas rada pareizu un
taisnīgu tiesu.). Viņš nestrīdēsies un neklaigās un uz ielām nedzirdēs Viņa klaigas (Mt. 12:19). Viņš
nesalauzīs aizlauztu niedru un neizdzēsīs lampas kvēlojošo dakti, līdz Viņš taisnību novedīs pie uzvaras
(pilnīgu patiesību). (Mt. 12:20) Un pagāni cerēs uz Viņa Vārdu (Mt. 12:21).
4] Redziet, tajā ir iemesls, kādēļ Es negribēju un nevarēju ar farizejiem ielaisties kādā strīdā un vēl
mazāk kādā kautiņā.
5] Vispār Es iepriekš ļoti labi zināju, ka Kisjons neļaus viņiem aiziet nesodītiem! Viņi tagad ir desmitkārt
ļaunāk sodīti, nekā, ja mēs ar viņiem varbūt būtu cīkstējušies; jo pirmkārt no Kisjona ļaudīm
viņi tika pavisam šausmīgi nopērti un, otrkārt, viņi par visu to, ko viņi redzēja, dzirdēja un piedzīvoja
Kapernaumā, nedrīkst atstāstīt ne pušplēsta vārda, kas viņus visvairāk sadusmo un viņiem nepatīk.
6] Jo, ja kāds par to izteiks tikai vienu zilbi, tad viņš, kā viņam uz kalna tika piedraudēts, acumirklī
kļūs mēms, kurls un, kur vajadzīgs, arī akls. Bet tādēļ viņi arī gribēja pamēģināt, vai viņi nevarētu
Mani nonāvēt; jo caur to viņi domāja arī iznīcināt Mana viņiem kalnā izteiktā piedraudējuma noteikto
iedarbību.
7] Jo viņi Mani vēl vienmēr tur par kādu ļaunu magu, kurš, dzīvs būdams, gan spēj darboties, bet
kā miris vairs nē. Bet tas sliktākais viņiem ir, ka viņi nu nezina, uz kurieni Es esmu devies. Viņi gan austrumu
virzienā izsūtīja sūtņus, lai par Mani uzzinātu; jo no skolas viņi redzēja mūs aizejam austrumu
virzienā; bet viņi nezina, ka pēc stundas gājiena mežā pēkšņi pagriežamies uz vakariem un tūlīt arī pāri
jūrai brauksim uz otru krastu, un tādēļ viņu meklēšana būs ļoti veltīga. Nu, vai jūsu mīkla jums tagad ir
atrisināta?”
8] Tie divpadsmit un arī daudzi citi, kas ceļoja kopā ar Mani, saka: “Jā, tagad mums jau viss ir
skaidrs! Patiesi, tā ir daudz labāk, nekā, ja mēs paši pie tiem ļaunajiem būtu pielikuši rokas; nu jau viss
atkal ir skaistākā kārtībā.”
9] Diezgan lakoniski Jūda saka: “Izņemot mūsu māgas! Tā kā tomēr ir vakars, izņemot tos dažus
negatavos kviešu graudus, šodien nekas nav baudīts. Tādēļ gan būtu labi, ja, pirms mēs braucam pāri
jūrai, varētu tikai nedaudz tikt gādāts arī par mūsu māgām!”
10] Es teicu: „Šodien nozīmē reiz gavēt, mazākais, līdz pretējam krastam; tajā pusē gan kaut kas
atradīsies.”
11] Bet Toms pārmet Jūdam tādu zemiskumu un saka: “Bet kā tev tomēr ir iespējams Kunga dižākās
pamācības vidū nākt ar tik īsti dzīvnieciski vulgāru piezīmi?! Vai tad tev tava miesā pavisam nav
goda vai kauna?! Ja jau tev ir tik kliedzošs vilka izsalkums, tad nākotnē ņem sev līdz kādu pārtiku; bet
izteikt Kungam tādas piezīmes ir par daudz zemiski, lai par to varētu zaudēt kādu vārdu!”
12] Jūda saka: “Jā, jā es atkal aizmirsu, ka tu arī vēl esi mūsu sabiedrībā! Tu vienmēr esi un paliec
kā mans pieklājības skolotājs, un, šķiet, tev ir liels prieks pie katras izdevības dot man sitienu. Ir jau labi,
ja tas tev dara prieku, tad dari to, bet dusmoties es uz tevi nekad nedusmošos!”
13] Pēteris saka: “Tā arī ir labāk; bet vispār Tomam tomēr ir taisnība, kaut gan dažreiz arī viņš ir
nedaudz skarbs. Bet es domāju, ka mums vienmēr jāskatās uz Kungu; ja Viņš ko saka, tad tā ir labi un
pareizi, ka tas ir tā teikts, un katram tad pēc tā jāvadās! Bet, ja Kungs neko nesaka, tad mums vēl mazāk
klājas ko teikt! Es domāju, ka it īpaši Kunga klātbūtnē mums tas vienmēr jāievēro, lai tad starp mums ir
miers un vienotība!
14] Mans mīļais brāli Tom, redzi, ja izsalkušais Jūda neklusē jau Kunga priekšā, tad tavā priekšā
viņam jau būs vēl mazāk bailes! Bet ja jau mēs savstarpēji viens otru pamācām, tad atstājam malā visus
asumus un visu skarbumu, lai Jesaja izteiciens, kuru pirmīt Kungs mums darīja zināmu attiecībā uz
Sevi, tiek saskatāms arī pie mums, Viņa mācekļiem!”
15] Es saku: “Tā ir pareizi, mans mīļais Simon Jona! Tā jābūt starp jums un beigās starp visiem cilvēkiem!
Jo kam te ir kāda brūce un uz tā uzliek ko asu, tas ievainojumu neizdziedinās, bet gan tikai to
padarīs lielāku un ļaunāku. Bet kas rētu apziež ar balzāmu un tīru eļļu, tas to drīz arī izdziedinās un tā
miesas vainu vērsīs par labu.
216