1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

Dieva Vārdu, tad pasaules priekšā viņš tomēr neuzdrošinās to atzīt, tādēļ, ka viņš savas nožēlojamās
miesas dēļ, kas arī ir pasaule un cildina pasauli, vairāk baidās Dieva ienaidnieku, ļauno pasauli, nekā
Dievu! Bet ko viņam līdz sevī pazīt Dieva mēru, ja turas pie pasaules mēra?! Bet Dievs Savu Garu nevienam
nedod pēc pasaules mēra, un tā tie, kas Dieva Garu gan ir atzinuši, bet tomēr turas pie pasaules
mēra, ir samaitāti, un viņiem sevī nav mūžīga dzīvība!
6] “Tikai”, Jānis saka tālāk, “kas tic Dēlam, tam sevī ir mūžīga dzīvība; jo Pats Dēls ir Tēva dzīvība!
Bet kas netic Dēlam, tam arī nav mūžīga dzīvība un Dieva senās dusmas paliek pār viņu!”
7] Redzi, tā toreiz runāja Jānis; bet līdz šai stunda neviens no mums nav pilnībā varējis aptvert tādas
viņa runas jēgu. Tik daudz mēs gan aptvērām, ka viņš ir domājis Tevi; bet kā tas viss saistās kopā,
kā mums tas būtu jāaptver un visā pilnībā jāsaprot?!”
8] Es saku: “Nu, ja jūs no Jāņa par Mani tā esat dzirdējuši, tad jums tomēr vajag zināt, ka Es esmu
tas līgavainis, kuru Jānis domāja! Bet ja Es esmu tas pats līgavainis, tad tie šeit tomēr būs Mani kāzu
viesi!?”
9] Jāņa māceklis saka: “Kur tad pēc tam ir tā skaistā dievišķā līgava? Kā tad tu esi līgavainis bez
līgavas?!”
10] Es saku: “Šie mani kāzu viesi vienlaicīgi ir arī mana līgava. Jo kas uzklausa Manus Vārdus, to
savās sirdīs uzglabā un pēc tā dara, patiesi ir Mana līgava, kā arī Mani kāzu viesi! Bet kā kāzu viesi savā
starpā var sērot, kamēr pie viņiem ir līgavainis?! Bet kad nāks laiks, kad līgavainis viņiem tiks atņemts,
tad arī viņi gavēs!”(Mt. 9:15)
11] Jāņa mācekļi ļoti brīnās un ir par to nedaudz saīguši, jo, tā kā Es šos vārdus viņiem biju teicis
ar smaidošu seju, viņi domāja, ka Es esmu viņus dzēlīgi piezobojis. Un viens Jāņa māceklis, tad arī gribēdams
būt nedaudz dzēlīgs, teica: “Dīvaini! No Jāņa runāja Dieva Gars, un no Tevis tam pašam Garam
jārunā vēl vairāk, tādēļ, ka uz tevi attiecās Jāņa liecība! Bet tas ir savādi, ka tas pats dievišķais Gars
caur Mozu, visiem praviešiem un beidzot caur Jāni šīs zemes nožēlojamiem cilvēkiem vienmēr sludināja
stingru, grēkus nožēlojošu dzīvi un prasīja tā stingrāko ievērošanu, bet Tu no visa tā, mazākais
faktiski, šķiet, esi un māci pilnīgi pretēju! Pēc Mozus, tas, kas tikai ienāca grēcinieka mājā, kļuva netīrs,
un viņam vajadzēja attīrīties; kas sabatā aizskāra kalponi vai kādā citā dienā sievu, kurai bija viņas laiks,
kļuva netīrs un viņam vajadzēja ļaut sevi attīrīt un tamlīdzīgi vēl daudz stingrāk! Bet Tu kopā ar Saviem
mācekļiem kā sabatu, tā personas tīru turēšanu, šķiet, pavisam vairs neievēro! Kā tad tava mācība ir
dievišķas, tā kā tā bija no praviešu mutēm?!”
124. Līdzība par jauno un veco tērpu, par jauno vīnu un veco ādas maisu. Par
mietpilsoniski — ekonomisko izpratni un par žēlsirdību. Sociāli padomi. Zeme
kā kopējs īpašums pēc Dieva kārtības. Grēka plūdu cēlonis. Norādījums uz
tagadējām katastrofām. (Mateja ev. . 9:16–17)
1] Es saku: “Mana Mācība ir kā jauns tērps, bet jūsu ir tas vecais, plīsumiem un bojājumiem un tādēļ
jūs, neskatoties uz Mozu un Jāni, arī šodien kā Sabatā ļoti labi varat zvejot zivis! Mana Mācība tātad
ir jauna un no tās nevar paņemt kādu gabalu un ar to aizlāpīt jūsu veco, saplīsušo tērpu. Un ja to darītu,
tad ar to plīsums kļūtu vēl lielāks, nekā kāds tas bija iepriekš; jo jaunais ielāps no vecā, satrunējušā tērpa
atkal noplīst un ļaunumu padara vēl lielāku.(Mt. 9:16)
2] Tāpat Mana Mācība ir arī kā jauns vīns, kuru neiepilda vecos ādas maisos, lai tie nesaplīst un
vīns neizlejas; bet gan vīnu pilda jaunos, stipros traukos, un tā abi, vīns un trauks, saglabāsies. Vai jūs to
saprotat?” (Mt. 9:17)
3] Jāņa mācekļi saka: “To gan var uzklausīt, bet ne tik viegli pilnīgi saprast, ko Tu ar to gribēji teikt.
Tādēļ Tu gan varētu izteikties nedaudz aptveramāki!?”
4] Es saku: “Vai Es varētu vai gribētu izteikties vēl saprotamāk?! Jā, jā Es to gan varētu, ja Es to
gribētu! Bet šeit Es negribu būt saprotamāks un tādēļ arī jums par to neko tālāk vairs nesaku, kā tikai
to, ka jūs esat vecie, saplēstie tērpi un vecie, satrunējušie ādas maisi, kuri vairs neder Manai Mācībai!
Tā jums arī laupītu jūsu saldo Zemes dzīvi, kas tomēr ir tak ir jūsu augstākā manta, kuras uzlabošanai
jūs liekat lietā visu un pat sabatā velkat zivju lomus, lai tikai jūsu laicīgai dzīvībai sagādātu labāku un
bezrūpīgāku eksistenci un iespējamā veidā līdzās nedaudz greznības! Bet nabadzīgos jūs neredzat, arī
slimos nē, arī izsalkušos un izslāpušos ne!
153