Views
4 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

sveicinās, un zvejnieki

sveicinās, un zvejnieki diezgan īgni, jo uz viņu galda izskatās nedaudz trūcīgāk, nekā uz mūsējā, tūlīt Pēterim saka: “Mums tas nav svarīgi, jo mēs vēl esam īsti uzticīgi Jāņa mācekļi, un mūsu likums ir gavēt. Bet jūs, kā Jēzus jaunie mācekļi, kā mēs redzam, varat ēst pēc patikas, jo par gavēšanu pie jums, šķiet, vairs nav ne runas!”(Mt. 9:14) 5] Pēteris saka: “Jānis gavēja dēļ tā, kas mums ir, un mēs kopā ar viņu gavējām pēc viņa mācības un stingriem sprediķiem. Jānis pasludināja To, pie Kura mēs esam, un liecināja par Viņu. Bet kad Viņš nāca un no Jāņa pat pieņēma ūdens kristību, tad Jānis savām izjūtām pilnīgi neuzticējās un tātad arī jūs nē. Jo, kamēr Jānis, no gara mudināts, liecināja par Jēzu, un, kad Tas viņam tuvojās, mums teica: “Redziet, kas te nāk, tas ir Tas, par Kuru es jums runāju, ka Viņš nāks pēc manis, Kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju saites!”, bet slepenībā pie sevis viņš tomēr šaubījās, līdzīgi kā jūs, un šaubās vēl līdz šai stundai. Tādēļ viņš vēl vienmēr gavē, un arī jūs gavējat; bet pie mums ticīgajiem gavēšanai ir beigas! Ka JŪS vēl gavējat, pie tā esat vainīgi vienīgi jūs! Tā arī ir pareizi; jo līdzīgi kā aklais nevar pabarot savu redzi ar gaismu un tās krāsām, tā arī sirdī aklais nevar pabarot ne savu sirdi, ne savu māgu. Vai jūs to saprotat? 6] Ja Jānis būtu ticējis, tad viņš būtu sekojis Jēram, kas pēc viņa gara liecības paņem prom pasaules grēkus. Bet tāda kā viņa dvēsele pati šaubījās par To, par Kuru viņa gars viņā un caur viņu liecināja, tad viņš palika tuksnesī, līdz, kā mēs dzirdējām, Erods viņu apcietināja. 7] Kādēļ tad viņš nesekoja Viņam, tā, ka viņš tak caur savu garu mums teica: “Jums jāklausa Viņam!” Kādēļ tad viņš negribēja Viņam klausīt?! Kādēļ viņš Viņam tūlīt nesekoja, kur viņš tak iepriekš visu savu dzīvi veda tik stingri Viņa dēļ, Kurš ir atnācis?! Mēs nezinām, ka Tas, Kuram mēs sekojam, jebkad būtu viņam aizliedzis Viņam sekot. Tādēļ sakiet man tikai kādu nopietnu iemeslu, kādēļ Jānis tūlīt nesekoja Jēzum!” 8] Te Jāņa mācekļi apmulst un nezina, kas viņiem Pēterim jāatbild. Tikai viens no viņiem teica, ka ziņa, ka Erods būtu apcietinājis Jāni, esot nepatiesa; Erods viņu esot tikai aicinājis savā rezidencē Jeruzalemē, lai tur no viņa uzzinātu visu par atnākušo Jehovas Svaidīto. Erods Jāni par daudz cienot, lai viņu liktu cietumā. 9] Bet Pēteris nedaudz amizanti teica: “Ja tas vēl pilnīgi nebūtu noticis, tad ļoti drīz tas tomēr notiks! Jo Erods ir viltīga lapsa, un viņam tikpat maz var uzticēties, kā čūskai.” 123. Jāņa Kristītāja liecība par Kungu. Līdzība par līgavaini, kāzu viesiem un līgavu. “Kam ir Dēls, tam ir mūžīga dzīvība!” Kāds akls Jēzus kritiķis. (Mateja ev. 9:15) 1] Pēc šīs sarunas Jāņa mācekļi atkal turpina ēst un arī mēs ēdam Tikai daži no šeit klātesošajiem farizejiem pilnīgi gavēja un negribēja ēst, pirms Saule nebija norietējusi; jo viņi nedabūja neraudzētu maizi, kas šeit pie grieķiem nebija, un tā viņi gavēja, kamēr vairāki viņu kolēģi un rakstu mācītāji ēda ar lielu apetīti. 2] Pēc kāda laika, kad vīns Jāņa mācekļus bija padarījis nedaudz runīgākus un drosmīgākus, viens no viņu vidus piecēlās un no Manis paša gribēja uzzināt iemeslu, kādēļ viņiem kā Jāņa mācekļiem vajagot tik daudz un stingri gavēt, un kādēļ Man un Maniem mācekļiem nē, un Man jautāja tā: “Kungs un Meistar, kādēļ tad mēs, kā arī farizeji, tik daudz gavējam un Tavi mācekļi negavē?” 3] Un Es viņiem teicu: “Draugs, tu biji pie Jāņa, kad viņam paziņoja par Mani, ka Es kristot cilvēkus un ka daudzi Man sekojot? Visu priekšā šeit saki skaļi: Ko Jānis atbildēja? Jāņa māceklis saka: “Tad Jānis teica un atbildēja: Viens cilvēks neko nevar ņemt, tas viņam tiek dots no debesīm. Jūs esat mani liecinieki, ka es teicu, ka es neesmu Kristus, bet gan tika pirms Viņa šeit atsūtīts. Kam ir līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs stāv un uzklausa viņu un ļoti priecājas par līgavaiņa balsi! Tāds mans prieks nu ir piepildīts! Viņam vajag augt, bet man vajag mazināties! Tas, kas nonāk no augšas, ir pāri visam; bet kas ir no šīs Zemes, tas ir tikai no šīs Zemes un nerunā neko citu, kā par šo Zemi. Tikai Tas, kas nāk no debesīm, ir pāri visam! 4] Un Jānis to ievēroja un uzskaitīja, ko visu viņš ir redzējis un kā viņš par Viņu ir liecinājis, bet beigās dziļi nopūzdamies nožēloja, ka viņa liecību, kas tak esot tik patiesa, tomēr neviens negribot pieņemt! Bet kas to tomēr pieņēma, tas aiz bailēm no pasaules, lielo Dieva patiesīgumu sevī aizzīmogoja. 5] Ja arī viņš zina, ka tas, Kuru bez kādām šaubām ir sūtījis vienīgi tikai Dievs, arī runā tikai tīrāko 152

Dieva Vārdu, tad pasaules priekšā viņš tomēr neuzdrošinās to atzīt, tādēļ, ka viņš savas nožēlojamās miesas dēļ, kas arī ir pasaule un cildina pasauli, vairāk baidās Dieva ienaidnieku, ļauno pasauli, nekā Dievu! Bet ko viņam līdz sevī pazīt Dieva mēru, ja turas pie pasaules mēra?! Bet Dievs Savu Garu nevienam nedod pēc pasaules mēra, un tā tie, kas Dieva Garu gan ir atzinuši, bet tomēr turas pie pasaules mēra, ir samaitāti, un viņiem sevī nav mūžīga dzīvība! 6] “Tikai”, Jānis saka tālāk, “kas tic Dēlam, tam sevī ir mūžīga dzīvība; jo Pats Dēls ir Tēva dzīvība! Bet kas netic Dēlam, tam arī nav mūžīga dzīvība un Dieva senās dusmas paliek pār viņu!” 7] Redzi, tā toreiz runāja Jānis; bet līdz šai stunda neviens no mums nav pilnībā varējis aptvert tādas viņa runas jēgu. Tik daudz mēs gan aptvērām, ka viņš ir domājis Tevi; bet kā tas viss saistās kopā, kā mums tas būtu jāaptver un visā pilnībā jāsaprot?!” 8] Es saku: “Nu, ja jūs no Jāņa par Mani tā esat dzirdējuši, tad jums tomēr vajag zināt, ka Es esmu tas līgavainis, kuru Jānis domāja! Bet ja Es esmu tas pats līgavainis, tad tie šeit tomēr būs Mani kāzu viesi!?” 9] Jāņa māceklis saka: “Kur tad pēc tam ir tā skaistā dievišķā līgava? Kā tad tu esi līgavainis bez līgavas?!” 10] Es saku: “Šie mani kāzu viesi vienlaicīgi ir arī mana līgava. Jo kas uzklausa Manus Vārdus, to savās sirdīs uzglabā un pēc tā dara, patiesi ir Mana līgava, kā arī Mani kāzu viesi! Bet kā kāzu viesi savā starpā var sērot, kamēr pie viņiem ir līgavainis?! Bet kad nāks laiks, kad līgavainis viņiem tiks atņemts, tad arī viņi gavēs!”(Mt. 9:15) 11] Jāņa mācekļi ļoti brīnās un ir par to nedaudz saīguši, jo, tā kā Es šos vārdus viņiem biju teicis ar smaidošu seju, viņi domāja, ka Es esmu viņus dzēlīgi piezobojis. Un viens Jāņa māceklis, tad arī gribēdams būt nedaudz dzēlīgs, teica: “Dīvaini! No Jāņa runāja Dieva Gars, un no Tevis tam pašam Garam jārunā vēl vairāk, tādēļ, ka uz tevi attiecās Jāņa liecība! Bet tas ir savādi, ka tas pats dievišķais Gars caur Mozu, visiem praviešiem un beidzot caur Jāni šīs zemes nožēlojamiem cilvēkiem vienmēr sludināja stingru, grēkus nožēlojošu dzīvi un prasīja tā stingrāko ievērošanu, bet Tu no visa tā, mazākais faktiski, šķiet, esi un māci pilnīgi pretēju! Pēc Mozus, tas, kas tikai ienāca grēcinieka mājā, kļuva netīrs, un viņam vajadzēja attīrīties; kas sabatā aizskāra kalponi vai kādā citā dienā sievu, kurai bija viņas laiks, kļuva netīrs un viņam vajadzēja ļaut sevi attīrīt un tamlīdzīgi vēl daudz stingrāk! Bet Tu kopā ar Saviem mācekļiem kā sabatu, tā personas tīru turēšanu, šķiet, pavisam vairs neievēro! Kā tad tava mācība ir dievišķas, tā kā tā bija no praviešu mutēm?!” 124. Līdzība par jauno un veco tērpu, par jauno vīnu un veco ādas maisu. Par mietpilsoniski — ekonomisko izpratni un par žēlsirdību. Sociāli padomi. Zeme kā kopējs īpašums pēc Dieva kārtības. Grēka plūdu cēlonis. Norādījums uz tagadējām katastrofām. (Mateja ev. . 9:16–17) 1] Es saku: “Mana Mācība ir kā jauns tērps, bet jūsu ir tas vecais, plīsumiem un bojājumiem un tādēļ jūs, neskatoties uz Mozu un Jāni, arī šodien kā Sabatā ļoti labi varat zvejot zivis! Mana Mācība tātad ir jauna un no tās nevar paņemt kādu gabalu un ar to aizlāpīt jūsu veco, saplīsušo tērpu. Un ja to darītu, tad ar to plīsums kļūtu vēl lielāks, nekā kāds tas bija iepriekš; jo jaunais ielāps no vecā, satrunējušā tērpa atkal noplīst un ļaunumu padara vēl lielāku.(Mt. 9:16) 2] Tāpat Mana Mācība ir arī kā jauns vīns, kuru neiepilda vecos ādas maisos, lai tie nesaplīst un vīns neizlejas; bet gan vīnu pilda jaunos, stipros traukos, un tā abi, vīns un trauks, saglabāsies. Vai jūs to saprotat?” (Mt. 9:17) 3] Jāņa mācekļi saka: “To gan var uzklausīt, bet ne tik viegli pilnīgi saprast, ko Tu ar to gribēji teikt. Tādēļ Tu gan varētu izteikties nedaudz aptveramāki!?” 4] Es saku: “Vai Es varētu vai gribētu izteikties vēl saprotamāk?! Jā, jā Es to gan varētu, ja Es to gribētu! Bet šeit Es negribu būt saprotamāks un tādēļ arī jums par to neko tālāk vairs nesaku, kā tikai to, ka jūs esat vecie, saplēstie tērpi un vecie, satrunējušie ādas maisi, kuri vairs neder Manai Mācībai! Tā jums arī laupītu jūsu saldo Zemes dzīvi, kas tomēr ir tak ir jūsu augstākā manta, kuras uzlabošanai jūs liekat lietā visu un pat sabatā velkat zivju lomus, lai tikai jūsu laicīgai dzīvībai sagādātu labāku un bezrūpīgāku eksistenci un iespējamā veidā līdzās nedaudz greznības! Bet nabadzīgos jūs neredzat, arī slimos nē, arī izsalkušos un izslāpušos ne! 153

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1