Views
9 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

mantojuma dēļ un ar

mantojuma dēļ un ar ilgām gaidīji manas beigas, tā kā es biju tik laba, tev novēlēt visu, tev tagad nekas nav jāsaņem, un tev vienmēr jābūt cilvēku kalpam!” — 22] Aplūkojiet tagad šo līdzību! Kā jūs domājat, kuram no dēliem bija labs un kuram slikts ceļavējš?” 23] Mācekļi saka: “Acīmredzami tam, kurš savu māti patiesi mīlēja. 24] Es saku: “Pavisam pareizi atbildēts! Bet Es jums saku: Tieši tā, kā rīkojās šī māte, tā reiz darīs arī Tēvs debesīs! 25] “Kas Mani nemīl Manis paša dēļ, tas nenonāks tur, kur Es būšu. Cilvēkam vajag Dievu mīlēt bez mantkārības, kā Dievs viņu mīl, citādi viņš ir pilnīgi necienīgs Dieva!” 26] ”Cilvēkam vajag Dievu mīlēt bez mantkārības, kā Dievs viņu mīl, citādi viņš ir pilnīgi Dieva necienīgs.” 205. Par mīlestības būtību. Mīlestība iekāro un grib iegūt. Atšķirība starp debesu un elles mīlestību. Barams, pilns mīlestības, nes Kungam rīta goda mielastu. Mājiens par mīlestības darbu algu. 1] Ahaba saka: “Tā ir augsta un dziļa patiesība; bet pie tā es tomēr vēl gribētu piezīmēt, ka nevar būt nesavtīga mīlestība, mazākais, pie cilvēkiem; jo, lai cik tā arī ir tīra, tomēr vienmēr vairāk vai mazāk balstās uz kādu laupījumu. 2] Redzi, es tak Tevi noteikti mīlu tik sirsnīgi, cik tikai jebkad kāds cilvēks var mīlēt; jā, ja tas būtu iespējams, tad es aiz tīras mīlestības vēlētos Tevi pilnīgi ieņemt manā miesā — un tad manā sirdī! 3] Bet tagad es jautāju, vai es to varu sajust arī pret kādu citu, pavisam vienaldzīgu cilvēku?! — Kādēļ nē? Kādēļ es to jūtu pret Tevi?! — atbildi dod pati lieta. 4] Es zinu, kas Tu esi un zinu, ko Tu spēj, un tagad arī zinu, ko es varu sasniegt caur Tevi un Tavas mācības ievērošanu, — un tas tad arī ir manas karstākās mīlestības uz Tevi neapstrīdamākais iemesls. Jo ja Tu nebūtu Tas, kas Tu esi, tad mana mīlestība uz Tevi arī būtu ievērojami vājāka. Tātad man pie Tevis un pret Tevi ir ļoti liela interese, un tādēļ es Tevi gribu un mīlu! 5] Es negribu apgalvot, ka es Tevi tagad mīlu kāda sevišķa ieguvuma dēļ — jo es mīlestības dēļ uz Tevi pametu visu uz pasaules; jo tā dzenas pēc Tevis, tādēļ, ka Tu esi vairāk, nekā visa pasaule. 6] Lielāku mīlestības dziņu vienmēr nosaka vai nu materiāla, vai garīga vērtība. Tirgotājs, kas meklēja pērles, pārdeva visu un nopirka lielo pērli, kuru viņš atrada! Kādēļ tad? Tādēļ, ka tā bija vērtīgāka, kā viss, kas viņam iepriekš piederēja. Tā, protams, gan ir cēla interese, bet tā tomēr ir un paliek kāda interese, un bez tās, mazākais, pie cilvēkiem, nav nekādas mīlestības! Un ja kāds grib man ko iestāstīt par kādu nesavtīgu mīlestību, kas, augstākais, varbūt spēj būt Dievā, tam es saku: “Draugs, tev var būt daudz atkal došanas gudrības; bet par mīlestību tu vēl nekad neesi dziļāk pārdomājis!” 7] Jā, patiesi dievišķa mīlestība, protams, ļoti atšķiras no ellišķās, bet viņa atkal visu atdod! Viņa sakrāj tikai atkal atdošanas dēļ, kamēr ellišķā taupa tikai pašas rīklei un neko negrib atdot atpakaļ. 8] Bet, ja mēs piesavināmies Debesu mīlestību, mēs zinām, ka tad mēs nekad nevaram zaudēt, bet gan tikai katrās attiecībās, jo vairāk mēs atdodam, jo vairāk un vairāk iegūstam. 9] Mēs te līdzināmies bedrei, kas tiek rakta zemē, jo vairāk augsnes bedre zaudē, jo lielāka kļūst iekšējā telpa gaismas un dievišķā gaisa uzņemšanai. Kungs, es domāju, ka te man ir taisnība; ko uz to saka Tava bezgala augstākā gudrība?” 10] Es saku: “Neko citu, ka te tev ir pilnīga taisnība; jo ja mīlestībā tā vai tā nebūtu laupītāja, tad tā nebūtu nekāda mīlestība; jo katra mīlestība tiecas un grib iegūt. 11] Bet bezgalīgā aiza ir tieši iegūšanas mērķī, un tā uz mūžību vienu no otras atdala debesis un elli! 12] Bet nu Barama ļaudis jau nes brokastis; tādēļ mēs, pēc tam, kad stundām ilgi esam rūpējušies par garu, uz dažiem mirkļiem atceramies arī izsalkušo miesu.” 13] Barams uz zelta šķīvja nes Man vismaigāko un vislabāk sagatavoto zivi un pilnu vīna kausu un lūdz Mani, lai Es viņu turu par žēlastības cienīgu no viņa rokām saņemt rīta mielastu. 14] Un Es viņam saku: “Šim darbam tev nav jāpaliek neatalgotam, jo tu esi uzņēmies šīs rūpes aiz lielas mīlestības uz Mani un līdzīgi lielas mīlestības uz brāli Kisjonu, jo tev bija viņa žēl un tu pie sevis domāji, ka brālim Kisjonam tomēr vajag būt nedaudz grūti vairākas dienas ilgi apgādāt vairākus simts 250

viesus pēc viņu vajadzībām. 15] Es tev saku: “Kisjonam te gan nekā netrūkst; jo mēs visi viņa krājumus neapēstu desmit gados. Bet tādēļ kā tu savā sirdī tā domāji, ka beigās Kisjonam tomēr varētu aptrūkt nepieciešamie krājumi un tādēļ tu no liela tāluma steidzies viņam palīgā, tad tavai algai par to jābūt tikpat lielai, it kā tu to būtu darījis kādam pavisam nabagam. Jo pie Dieva skatīsies tikai uz devēja sirdi. 16] Bet tagad arī sēdies šeit pie Manis un arī ēd no viena šķīvja kopā ar Mani un brāli Kisjonu, jo zivs ir tik liela, ka trim cilvēkiem no tās ir ko ēst vairāk kā pietiekami!” Barams un tāpat Kisjons tā dara. 206. Viesu līksmība labā rīta mielastā un eņģeļa skumjas. Liela līksmība ir tuvu grēkam. Par cilvēka uztura procesu. Miesa, dvēsele un gars. 1] Ka tādā rīta mielastā visi kļuva pār mēru līksmi un ļoti runīgi, tam tikko ir vajadzīgs tikt pieminētam; jo vīns bija atraisījis visas mēles. Pat Jonaels un Jairuts ir kļuvuši pavisam līksmi un pat lūdza Mani, lai Es vēlētos sūtīt viņus mājup uz Ziharu arī šādā priecīgā garastāvoklī! Un Es viņiem atļāvu, kad viņi aizceļos, būt tikpat līksmiem. 2] Te viņi teica: “Kungs, ka Tu to mums atļāvi, tas gan ir labi, tā, ka mēs tad negrēkojam, ja esam līksmi; bet vēl ir liels jautājums, vai mēs varēsim būt priecīgi!” 3] Es saku: “Jā, jums jābūt un jūs būsiet priecīgi.” 4] Bet par šādu apsolījumu abu eņģelis rādīja diezgan drūmu seju. Bet Jonaels to pamanīja un Man jautāja tā iemeslu. 5] Un Es teicu: “Tādēļ, ka eņģelis par daudz labi saprot, ka starp lielu līksmību un grēku ir tikai ļoti maza un šaura telpa! Viņš jau iepriekš redz savas pūles, kādas viņam būs ar jums ejot atpakaļ uz mājām, lai jūs pasargātu no grēka, un tādēļ viņš izskatās nedaudz noskumis. Dodiet arī viņam dzert nedaudz vīna, varbūt pēc tam viņš kļūs nedaudz gaišāks. 6] Jonaels tūlīt eņģelim sniedz pilnu vīna kausu; viņš paņem kausu un to izdzer; par ko abi ļoti brīnās, jo pie eņģeļa viņi to vēl nebija redzējuši. 7] Bet eņģelis teica: “Es nu jau labu laiku esmu pie jums, kādēļ tad jūs mājās man nekad nepasniedzāt kādu kausu?” 8] Jonaels saka: Ka mums tikai sapnī varēja nākt prātā, ka eņģelis pasaulē baudītu kādu materiālu barību?” 9] Eņģelis saka: “Dīvaini! Jūs tak redzējāt, ka visu Debesu Kungs arī ēd un dzer, un Viņš tak ir augstākais un pilnīgākais Gars. Kā tad mums, eņģeļiem, ja, lai matērijā jums kalpotu, arī mums vajadzēja pieņemt miesu, nav jāēd un jādzer?! 10] Dod arī man nedaudz zivi un maizi, un tu tūlīt redzēsi, ka es varu ne tikai dzert, bet arī ļoti labi ēst; jo ja Kungs bauda laicīgu ēdienu, tad bauda arī eņģeļi.” 11] Un Jonaels sniedz eņģelim veselu zivi un krietnu gabalu maizes, un eņģelis to paņem un apēd. 12] Pēc tam, kad eņģelis abiem parādīja, ka arī kāds gars ļoti labi var ēst materiālu ēdienu, Jonales viņam jautāja, kā tas gan iespējams, tā, ka pamatā viņš tomēr esot tikai gars. 13] Eņģelis saka: “Vai tu jau kādreiz esi redzējis ēdam un dzeram mirušu cilvēku?” Jonaels saka: “To neviens nekad vēl nav redzējis.” 14] Eņģelis saka: “Bet ja kāda nedzīva un vēl vairāk bez gara miesa, kas sevī ir gandrīz tīra matērija, nebauda un nevar baudīt ēdienu, tad tieši dvēsele un dzīvības gars tajā ir tas, kas tad te sev ņem barību. Bet tā kā miesa nav nekas cits, kā dvēseles darba rīks un pašai sev tai nav vajadzīga nekāda barība, tad tieši dvēsele un viņas gars ir tie, kas no zemes tik ilgi ņem barību, cik ilgi viņa apdzīvo un uztur viņas miesu, pie kam viņa tad liek ēst viņas atkritumus! Jo miesa tiek uzturēta no dvēseles atkritumiem. 15] Bet ja vēl materiālajā cilvēkā tikai dvēsele, cik ilgi viņa uzkavējas miesā, no zemes ņem barību, tad gan arī man kā dvēselei un garam, kamēr es ar savām kājām staigāju pa zemi, tam nolūkam, lai varētu kalpot jūsu mērķiem, arī ir zināma, no gaisa matērijas man radīta miesa, būs tiesības sev ņemt līdzīgu barību?! — Kā jūs domājat?” 207. Negausīgas rīšanas sliktais iespaids uz dvēseli. Garīga nāve kā nesātības sekas. Par pareizu gavēšanu. Sevis mērdēšanas, kā līdzeklis satiksmei ar gariem, kaitīgums. Kunga dzīve un Mācība — mūsu priekšzīme. 251

1|