1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

viesus pēc viņu vajadzībām.
15] Es tev saku: “Kisjonam te gan nekā netrūkst; jo mēs visi viņa krājumus neapēstu desmit gados.
Bet tādēļ kā tu savā sirdī tā domāji, ka beigās Kisjonam tomēr varētu aptrūkt nepieciešamie krājumi un
tādēļ tu no liela tāluma steidzies viņam palīgā, tad tavai algai par to jābūt tikpat lielai, it kā tu to būtu
darījis kādam pavisam nabagam. Jo pie Dieva skatīsies tikai uz devēja sirdi.
16] Bet tagad arī sēdies šeit pie Manis un arī ēd no viena šķīvja kopā ar Mani un brāli Kisjonu, jo
zivs ir tik liela, ka trim cilvēkiem no tās ir ko ēst vairāk kā pietiekami!” Barams un tāpat Kisjons tā dara.
206. Viesu līksmība labā rīta mielastā un eņģeļa skumjas. Liela līksmība ir tuvu
grēkam. Par cilvēka uztura procesu. Miesa, dvēsele un gars.
1] Ka tādā rīta mielastā visi kļuva pār mēru līksmi un ļoti runīgi, tam tikko ir vajadzīgs tikt pieminētam;
jo vīns bija atraisījis visas mēles. Pat Jonaels un Jairuts ir kļuvuši pavisam līksmi un pat lūdza
Mani, lai Es vēlētos sūtīt viņus mājup uz Ziharu arī šādā priecīgā garastāvoklī! Un Es viņiem atļāvu, kad
viņi aizceļos, būt tikpat līksmiem.
2] Te viņi teica: “Kungs, ka Tu to mums atļāvi, tas gan ir labi, tā, ka mēs tad negrēkojam, ja esam
līksmi; bet vēl ir liels jautājums, vai mēs varēsim būt priecīgi!”
3] Es saku: “Jā, jums jābūt un jūs būsiet priecīgi.”
4] Bet par šādu apsolījumu abu eņģelis rādīja diezgan drūmu seju. Bet Jonaels to pamanīja un Man
jautāja tā iemeslu.
5] Un Es teicu: “Tādēļ, ka eņģelis par daudz labi saprot, ka starp lielu līksmību un grēku ir tikai ļoti
maza un šaura telpa! Viņš jau iepriekš redz savas pūles, kādas viņam būs ar jums ejot atpakaļ uz mājām,
lai jūs pasargātu no grēka, un tādēļ viņš izskatās nedaudz noskumis. Dodiet arī viņam dzert nedaudz
vīna, varbūt pēc tam viņš kļūs nedaudz gaišāks.
6] Jonaels tūlīt eņģelim sniedz pilnu vīna kausu; viņš paņem kausu un to izdzer; par ko abi ļoti brīnās,
jo pie eņģeļa viņi to vēl nebija redzējuši.
7] Bet eņģelis teica: “Es nu jau labu laiku esmu pie jums, kādēļ tad jūs mājās man nekad nepasniedzāt
kādu kausu?”
8] Jonaels saka: Ka mums tikai sapnī varēja nākt prātā, ka eņģelis pasaulē baudītu kādu materiālu
barību?”
9] Eņģelis saka: “Dīvaini! Jūs tak redzējāt, ka visu Debesu Kungs arī ēd un dzer, un Viņš tak ir augstākais
un pilnīgākais Gars. Kā tad mums, eņģeļiem, ja, lai matērijā jums kalpotu, arī mums vajadzēja
pieņemt miesu, nav jāēd un jādzer?!
10] Dod arī man nedaudz zivi un maizi, un tu tūlīt redzēsi, ka es varu ne tikai dzert, bet arī ļoti labi
ēst; jo ja Kungs bauda laicīgu ēdienu, tad bauda arī eņģeļi.”
11] Un Jonaels sniedz eņģelim veselu zivi un krietnu gabalu maizes, un eņģelis to paņem un apēd.
12] Pēc tam, kad eņģelis abiem parādīja, ka arī kāds gars ļoti labi var ēst materiālu ēdienu, Jonales
viņam jautāja, kā tas gan iespējams, tā, ka pamatā viņš tomēr esot tikai gars.
13] Eņģelis saka: “Vai tu jau kādreiz esi redzējis ēdam un dzeram mirušu cilvēku?” Jonaels saka:
“To neviens nekad vēl nav redzējis.”
14] Eņģelis saka: “Bet ja kāda nedzīva un vēl vairāk bez gara miesa, kas sevī ir gandrīz tīra matērija,
nebauda un nevar baudīt ēdienu, tad tieši dvēsele un dzīvības gars tajā ir tas, kas tad te sev ņem barību.
Bet tā kā miesa nav nekas cits, kā dvēseles darba rīks un pašai sev tai nav vajadzīga nekāda barība, tad
tieši dvēsele un viņas gars ir tie, kas no zemes tik ilgi ņem barību, cik ilgi viņa apdzīvo un uztur viņas
miesu, pie kam viņa tad liek ēst viņas atkritumus! Jo miesa tiek uzturēta no dvēseles atkritumiem.
15] Bet ja vēl materiālajā cilvēkā tikai dvēsele, cik ilgi viņa uzkavējas miesā, no zemes ņem barību,
tad gan arī man kā dvēselei un garam, kamēr es ar savām kājām staigāju pa zemi, tam nolūkam, lai
varētu kalpot jūsu mērķiem, arī ir zināma, no gaisa matērijas man radīta miesa, būs tiesības sev ņemt
līdzīgu barību?! — Kā jūs domājat?”
207. Negausīgas rīšanas sliktais iespaids uz dvēseli. Garīga nāve kā nesātības
sekas. Par pareizu gavēšanu. Sevis mērdēšanas, kā līdzeklis satiksmei ar
gariem, kaitīgums. Kunga dzīve un Mācība — mūsu priekšzīme.
251