1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

aga brāļus un māsas; nevajājiet jūsu ienaidniekus, nelādiet atkal tos, kas jūs lād, un dariet labu tiem,
kas jums dara ļaunu, tad jūs pār viņu galvām sakrāsiet kvēlojošas ogles, un Dievs tādus jūsu darbus uzlūkos
un simtkārtīgi jums tos atlīdzinās.
8] Neaizdodiet naudu tiem, kuri ar bagātīgiem procentiem jums to atkal var atdot, bet gan patiesi
nabagiem un trūcīgiem, tad jūsu nauda Debesīs tiks nolikta uz augstiem procentiem, un Tēvs Debesīs
jums izmaksās procentus un kapitālu uz mūžību!
9] Jūsu labo darbu dēļ pārāk dedzīgi no pasaules neņemiet arī slavu, pateicību un cildinājumus; jo
ja jūs to darāt pasaules dēļ, kāda alga jums tad jāņem Debesīs?! Es jums saku: Kas uz pasaules nabaga
brālim parādītā labā darba dēļ prasa un ņem vienalga kāda veida algu, viņa alga Debesīs izpaliek.
10] Kas strādā Debess dēļ, tas no Debesīm tiks atalgots laicīgi un kādreiz mūžīgi; bet kas strādā
pasaules dēļ, tas no pasaules gan iegūs kādu nicināmu un izzūdošu algu, bet Debesīs viņš savu nopelnu
grāmatu atradīs tukšu, un viņa alga tur nebūs, un viņa garīgai nabadzībai būs grūti izbeigties.
11] Ja jūs to labi liekat pie sirds un pēc tā darāt, tad jums drīz arī kļūs skaidrs, kādā veidā Es esmu
izdziedinājis jūsu slimniekus. — Tagad jūs zināt visu, kas jums ir vajadzīgs zināt. Tālāk neko vairs nejautājiet,
ja arī Es vēlētos jums to teikt, jums tas neko nelīdzētu.
12] Bet arī ievērojiet, ka jūs ne Jeruzalemē, ne Dāvida pilsētā par Mani, par Manu darbību un par
šiem Maniem mācekļiem neko neizpaužat; jo tas jums nenestu nekādu svētību!
13] Bet tagad, ja jūs būsiet paēduši brokastis, pavisam mierīgi varat doties atkal mājup!”
14] Pēc šīs Manas runas tie pieci farizeji gan rādīja diezgan apmulsušas sejas, bet tomēr neviens neuzdrošinājās
uzstādīt kādu tālāku jautājumu, noliecās Manā priekšā un tad devās viņu ēdamzālē un pēc
brokastīm devās uz dzimteni.
223. To piecu farizeju domas par Kungu. Kāda farizeja pieņēmums: “Viņš ir vai nu
Dievs, vai velns!” Farizeja domas par sociālismu. Mācīšanas padomi.
1] Bet pēc tam pie Manis pienāk un Man jautā, kādēļ Es ar betlēmiešiem runāju tik aizklāti.
2] Es saku: “Vai tad jūs vēl vienmēr esat tik nesaprātīgi, it kā jūs no Manis vēl nekad nebūtu dzirdējuši
nevienu gudru vārdu! Viņi Mani netur ne par ko citu, kā par kādu ar ārkārtēji slepenām spējām
apdāvinātu ārstu, kas ar noslēpumainu dabas spēku palīdzību veic tādu brīnumainu izdziedināšanu.
3] Viņiem nav sveša esejiešu sekta, kuriem ir dažas pavisam ievērojamas zināšanas aptiekāru mākslā,
ar kuru palīdzību viņi spēj izdziedināt dažu labu slimību un arī spēj panākt dažas parādības, kurām
kāda laja acīs vajag izskatīties kā acīmredzamiem brīnumiem. Ja jūs to nu pieņemat, vai te beigās var
būt sagaidāms kas cits, nekā, ka šie betlēmieši Mani neuzskata ne par ko citu, kā par kādu ceturtās,
tātad augstākās pakāpes esejieti, kura zināšanas iet tik tālu, ka viņam pie vadāmās virves ir dažādākie
dabas spēki, kurus viņš var vadīt pēc savas patvaļas.
4] Bet ja Es viņiem būtu teicis, ka Es kā Visaugstākā Dēls esmu apsolītais Mesija, šie nocietinātie
jūdi sāktu pār mēru dusmoties un turētu mani par kādu ļoti iedomīgu magu, kurš stāv savienībā ar sātanu
un kā tādu Mani arī pār mēru zaimotu un viņu šeit atvesto slimnieku izdziedināšana viņiem būtu
kļuvusi par ļaunāko piedauzības akmeni. Bet tagad, tā kā viņi Mani tur tikai par kādu esejieti, viņi pavisam
mierīgi dodas uz mājām un slavē un cildina Dievu, kas cilvēkam devis tādas slepenas zināšanas un
spēku, caur kuru viņš noteikti, kaut arī brīnumaini, var palīdzēt cietējiem cilvēkiem!
5] Bet lai viņi mājās, mierīgāk un pamatīgāk pārdomājot, ar vieglām pūlēm tomēr var atklāt, ka Es
tomēr neesmu esejietis, jo Mani viņiem zināmi darītie principi par cilvēku morālām un sabiedriskām
dzīvības attiecībām ir pilnīgi pretēji esejiešu principiem, tad es viņiem devu tieši tik daudz pamācības,
cik tas minētam mērķim bija nepieciešams. Mājās viņi labi un rūpīgi salīdzinās Manas pamācības ar
esejiešu mācību, kuru viņi labi zina un tikai pēc atrastiem spilgtākiem kontrastiem tā īsti sāks apmulst,
kā tie pieci apmulsa jūsu acu priekšā, kad viņi dzirdēja Manus vārdus, jo Mana viņiem sniegtā mācība,
kā teikts, ir vispār un vairāk kā pilnīgi pretēja esejiešu mācībai.
6] Viņi labprāt būtu Mani vēl vairāk izvaicājuši, bet Es viņus pavisam strupi atraidīju un viņi neiedrošinājās
tālāk jautāt, jo viņi redzēja, ka Es gan patiesi pavisam labi varētu būt augstākā ranga esejietis,
bet pēc Maniem viņiem adresētiem vārdiem atkal nē. Bet tagad ceļā viņi nedomā neko citu, kā vienīgi
tikai par šo parādību, pārdomādami: “Vai esejiešiem varbūt ir divas mācības, viena ārējā tikai pasaules
aklajiem ļaudīm un kāda iekšēja vienīgi sev?“ Bet Es tātad ar viņiem biju atklāts un kā rakstos labi izglī-
270