Views
5 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

līja no turienes

līja no turienes taisnā ceļā nākt pie manis uz Kapernaumu un mani apciemot. Ko Viņš apsola, to Viņš arī negrozāmi izpilda. Bet tā kā līdz šim Viņš pie manis vēl nav atnācis, tad viņš pavisam noteikti vēl ir Kānā. Tādēļ personīgi steidzies turp un lūdz Viņu, lai Viņš vēlētos nākt pie tava dēla un viņam palīdzēt! Un es galvoju, ka Viņš tūlīt nāks un tavam dēlam palīdzēs! 2] Kad galma vīrs no sava brāļa Kornelija to uzzina, viņš steidzīgi skrien uz Kānu un, kā augšā minēts, pilnīgi bez elpas nonāk Kanā tad, kad Es jau speru pirmos soļus tālākam ceļojumam. Tikko viņš Mani sasniedz, viņš Manā priekšā nokrīt ceļos un lūdz Mani, lai Es, cik iespējams ātri vēlētos kopā ar viņu steigties lejā uz Kapernaumu, jo viņa vienīgais dēls, kas viņam esot viss, jau cīnās ar nāvi, un Kapernaumā neviens ārsts viņam vairs nevar palīdzēt, un, ja Es steidzīgi kopā ar viņu neeju, viņa dēls noteikti nomirs, pirms Es nonākšu Kapernaumā, ja viņš, proti, viņa dēls, šajā laikā jau neesot nomiris! 48. Un Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat!” 3] Es saku: “Redzi, tu mans draugs, tā pie jums ir viena grūta lieta! Jo ja jūs jau iepriekš neredzat zīmes un brīnumus, tad jūs neticat! Pirmām kārtām Es palīdzu tikai tiem, kas te tic, kaut arī viņi iepriekš nekādas zīmes un brīnumus nav redzējuši! Jo kur Man pretī nāk nešaubīga ticība, tur Es arī droši un noteikti dziedinu!” 49. Galma vīrs viņam saka: “Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!” 4] Te ķēnišķās dzimtas vīrs sauc: “Ak, Kungs, nerunā ar mani nabagu te tik ilgi; Tu taču redzi, ka es ticu; citādi es nebūtu pie Tevis atnācis! Es lūdzu Tevi, ak, Kungs, nāc tikai zem manas mājas jumta, un mans dēls dzīvos! Bet ja Tu kavējies, tad viņš nomirs, pirms Tu būsi atnāksi! — Redzi, man ir padoti daudzi kalpi; un ja es vienam vai otram saku: dari to vai to, tad viņš to darīs. Ja man uz Tevi, ak, Kungs, nebūtu pilnīgākā ticība, tad es pie Tevis būtu sūtījis vienu vai otru kalpu! Bet tā, ka esmu pilns stingrākās ticības, tad es nācu pats; jo mana sirds man teica: “Ja tikai es Tevi atrodu un ieraugu, tad mans dēls kļūs vesels!” Kungs, es arī atzīstu, ka es pavisam neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem manas mājas jumta, — bet gan, ja Tu vēlētos izteikt tikai vienu vārdu, tad mans dēls kļūs vesels un paliks dzīvs!” 50. Jēzus viņam saka: “Ej, tavs dēls dzīvo. Galma vīrs ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja. 5] Es saku: “Draugs, tādu ticību Es neesmu atradis visā Izraēlā! Ej iepriecināts mājās; lai tev notiek pēc tavas ticības! Tavs dēls dzīvo!” Un galma vīrs ar pateicības un prieka asarām gāja uz mājām; jo viņš nešaubīgi ticēja Maniem Vārdiem. Bet Es šo vakaru un vēl nākamo dienu nu paliku Kānā, kas saimniekam sagādāja lielāko prieku. 51. Vēl viņam ceļā esot, viņa kalpi viņam nāca pretī un ziņoja, ka viņa dēls dzīvo. 6] Kad galma vīrs, kas Kapernaumā stāvēja lielā godā, jo, pirmkārt, viņš līdzīgi Kornēlijam bija radnieciskās attiecībās ar Romas valdošo namu un, otrkārt, no Romas bija iecelts augstā amatā, tuvojās pilsētai, viņam jau nāca pretī viņa daudzie kalpi un viņam skaļi pavēstīja: “Kungs, tavs dēls dzīvo un ir pilnīgi vesels!” 52. Tad viņš viņiem apjautājās pēc stundas, kad tam bija kļuvis labāk. Tie viņam atbildēja: “Vakar ap 7. stundu drudzis viņu atstāja. 7] Te vīrs no prieka gandrīz zaudēja samaņu un tūlīt apjautājās, ap kādu laiku viņam ir kļuvis labāk, un kalpi vienbalsīgi atbildēja: “Vakar, ap septīto dienas stundu ļaunais drudzis viņu atstāja!” 53. Tad tēvs saprata, ka tas bijis tanī pašā stundā, kurā Jēzus viņam teica: “Tavs dēls dzīvo!” Un viņš kopā ar visiem saviem mājiniekiem kļuva ticīgs. 8] Kad viņš no saviem kalpiem to uzzināja, tad viņš sāka rēķināt un atrada, ka tas noticis tieši tajā laikā, kurā Es viņam sacīju: “Tavs dēls dzīvo!” Tad viņš nesteidzīgiem soļiem gāja uz mājām. Un kad viņš pie tām pienāca, virsnieks Kornēlijs veda viņam pretī jau pavisam veselo un priecīgo dēlu un viņam teica: “Nu, brāli, vai es tevi sūtīju pie īstā dziednieka, vai nē?” 9] Bet galma vīrs teica: “Jā, brāli, caur tavu padomu tu man desmitkārt esi atdevis manu dzīvību! Bet šis Jēzus no Nācaretes acīmredzami ir vairāk nekā kāds parasts dziednieks, kas lai cik veikli prot dziedināt slimības ar dziedinošām zālēm! — Iedomājies! Viņš, bez kā manu dēlu jebkad redzējis, tikai vienkārši teica: “Tavs dēls dzīvo!”, un tajā pat stundā dēls kļuva vesels! Klausies, tas ir kaut kas pavisam dīvains! Es tev saku: tas nevar būt iespējams nevienam cilvēkam, bet gan vienīgi tikai kādam Dievam! Un no šī brīža es un noteikti visi mani mājinieki ticam, ka šis Jēzus bez kādām šaubām ir patiess Dievs un nu par svētību visiem cilvēkiem nu cilvēka stāvā staigā starp cilvēkiem, un viņus dziedina, un pamāca. — Ja viņš šeit nāk, tad viņam te vajag tikt parādītai dievišķai godināšanai!” 114

10] Kornēlijs saka: “Es viņu kā To jau pazīstu un nepalaidīšu garām šo izdevību; bet Viņš necieš, ka Viņam nāktu pretī ar ko tādu!” 11] Izdziedinātā dēla tēvs saka: “Brāli, kur rokās ir tāds pierādījums, tur — es domāju, nekad gan nevar darīt par daudz!” 12] Kornēlijs saka: “Es tev pilnīgi piekrītu; bet kā es tev teicu, tā tas ir un paliek, ka Viņš ir atklātu un ārēju goda apliecinājumu noteikts pretinieks. Cik daudz es zinu pat no Viņa agrākās jaunības laikiem, tad Viņam ir svarīga tikai klusa iekšējākā goda apliecināšana, kas izteicas sirds mīlestībā. Bet viss ārējais Viņam pat ir ārkārtīgi apgrūtinošs, un ja Viņš šeit nāktu, kā Viņš man to apsolīja, tad ar kādu atklātu dievināšanu tu tikai varētu Viņu uz visiem laikiem no šejienes padzīt! Tādēļ sirdī dari visu, ko tu gribi; bet tikai pie tam izvairies no visām atklātām ceremonijām! Jo es Viņu pazīstu jau kopš Viņa piedzimšanas Betlēmē un kopš tā laika esmu daudz par Viņu dzirdējis, un daudz pats redzējis!” 13] Galma vīrs saka: “Nu labi, es vakar dienā sekoju tavam padomam un tādēļ ari šonakt gribu tev paklausīt.” 14] (Te vārda “vakar” dēļ, lai nedotu iemeslu vārda kritizēšanai, vajag tikt pievestam mazam paskaidrojumam, ka, sevišķi Galilejā, diena skaitījās tikai līdz Saules rietam; tad pēc Saules rieta īstenībā sākās nākamā diena, un dažas minūtes pēc Saules rieta par pagājušo dienu teica “vakar”. Ar Saules rietu tad nākamai dienai jau iesākās pirmā “naktssardze”; bet viena nakts sardze bija laika posms, kas līdzinās trim tagadējām stundām, un viena dienas stunda vasarā bija gandrīz divas tagadējās stundas gara un ziemā tikko vienu, jo Saules gaismas laikam vienmēr vajadzēja būt 12 stundām, vai Saules diena bija īsa vai gara. Tātad šeit paskaidrojumā tas nozīmē, ka, ja galma vīrs no Kapernaumas līdz Kānai gāja vienu stundu, tad šodien tas sastāda gandrīz divas pilnas stundas. Šis sīkais paskaidrojums šeit tādēļ ir jo svarīgs, ka citādi dažs, kas šajā Evaņģēlijā tikko tiktu pareizi saprasts, tādēļ, ka atbilstošās laika ainas ņemtas tikai pēc toreizējā un nevis tagadējā laika rēķina.) 91. Kunga norādījums diviem Saviem toreizējiem rakstītājiem Jānim un Matejam. Nedaudz par šo divu Evaņģēliju atšķirību pareizu izpratni. Kunga pasākumi kopš senatnes Savas Mācības tīrīšanas un izskaidrošanas mērķim. Tā Kunga liecība par Savu jauno tagadējo atklāsmi. (Jāņa ev. 4:54) 54. Šī jau bija otrā zīme, ko Jēzus darīja, atnācis no Jūdejas Galilejā. 1] Bet nākamā dienā Es Kānā Jānim, kas pierakstīja pirmo brīnumzīmi kāzās, teicu, ka šajā pašā vietā viņam jāuzraksta arī šī otra zīme. Jānis ar nedaudz vārdiem, kā tas stāv rakstīts, to arī darīja. 2] Bet arī Matejs Man jautāja, vai arī viņam šis darbs jāpieraksta. — Bet Es viņam saku: “Lai tas paliek! Kad mēs rītā nonāksim Kapernaumā, Es tur atkal mācīšu un darīšu zīmes, — tās tad tev jāpieraksta! Bet pie Mana kalna sprediķa piemetini vēl spitālīgā dziedināšanu Ziharā, kuru Es dziedināju, kad nonācu lejā no kalna!” 3] Matejs saka: “Kungs, cik man zināms, Ziharā no Tevis ir tikuši izdziedināti divi spitālīgie; kuru man jāpieraksta?” 4] Es saku: “Ir gan tikuši izdziedināti vairāk nekā divi, bet pietiek ar vienu, kuru Es dziedināju kalna pakājē un tad liku, lai viņš priesterim Jonaelim, kura vārdu tev nav vajadzīgs atzīmēt, parādās un upurē dāvanu, kuru Mozus ir pavēlējis par liecību dziedināšanai! Jo kas Man netic vienas zīmes dēļ, tas Man neticēs arī tad, ja Es viņa priekšā veiktu simts zīmes! Tādēļ no daudzajām zīmēm atzīmē tikai tev no Manis uzrādīto!” 5] Matejs saka: “Ak jā, Kungs, nu es jau zinu, kuru zīmi Tu domā! Es to gan sev atzīmēju, bet vēl neesmu pilnīgi uzrakstījis, un to es nu tūlīt darīšu un ar to tūlīt iesākšu jaunu nodaļu. Jo Kalna sprediķi es esmu iedalījis trijās nodaļās, un tā nu būs ceturtā nodaļa!” 6] Es saku: “Pagaidām tāds tavs iedalījums ir labs; bet pēc tam, kad Es no šīs zemes tikšu pacelts Manā Debesu mūžīgā Valstībā, tu būsi spiests uzrakstīt vēl četras iepriekšējās nodaļas, tādēļ tu tās trīs Kalna sprediķa nodaļas, 1., 2. un 3. vietā, tūlīt jau vari apzīmēt un sakārtot ar skaitļiem 5, 6 un 7, un jauno tātad ar 8!” 7] Un Matejs savas piezīmes tūlīt tā sakārtoja, un Kalna sprediķis, kaut gan tas bija pirmais, ko Matejs uzrakstīja, nestāv pirmajā, bet gan tikai piektajā, sestajā un septītajā nodaļā. 8] To zināt tāpat ir nepieciešams, lai labāk izprastu gan Jāņa, gan Mateja Evaņģēlijus; jo tie abi ir 115