Views
1 week ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

varenības briesmīgiem

varenības briesmīgiem pierādījumiem; jo pie tam visai pasaulei drīzā laikā vajadzētu iet bojā!” 16] Es saku: “Raizējies par ko citu! Vai kāds jau ir gājis bojā? Bet jutekliskiem cilvēkiem nedaudz baiļu nekad nekaitē. Bet nu modini guļošos, jo mēs nu tūlīt dosimies tālākā ceļā, kas nu ievērojami ved lejup, un tādēļ arī gājiens sokas ātrāk kā iepriekš pret kalnu. 85. Tālākais ceļojums. Ierašanās Galilejā. Dažādie uzskati par Mesiju. Mājiens par Dieva Valstību. Tālākais ceļojums uz Kānu Galilejā. (Jāņa ev. 4:45) 45. Kad nu Viņš nonāca Galilejā, galilieši Viņu uzņēma, jo tie bija redzējuši visu, ko Viņš svētkos Galilejā bija darījis, jo viņi paši bija bijuši svētkos. 1] Kad mēs nonācām ielejā, mēs drīz sasniedzām vienu galiliešu ciemu, kurā dzīvoja daudzi no tiem galiliešiem, kuri Jeruzalemē bija svētkos, kad Es iztīrīju templi. Kopš šī notikuma Jeruzalemē tieši arī nebija pagājis pārāk ilgs laiks, un tā viņiem viss vēl bija pavisam svaigi atmiņā. 2] Kad šie galilieši redzēja Mani ejam cauri viņu ciemam, tad viņi tūlīt no visām mājām iznāca uz ielas, viņi Mani ļoti draudzīgi sveicināja un nevarēja vien pietiekami Mani slavēt par Manu, pēc viņu domām, ļoti drosmīgo rīcību templī. Un viņu prieks Mani atkal redzēt bija jo lielāks tādēļ, ka gandrīz visi domāja, ka farizeji Jeruzalemē slepenībā Mani ir aizgādājuši prom no šīs pasaules! Jo šie galilieši par Mani nezināja vēl daudz vairāk, kā to, ka Es esmu dievbijīgā Jāzepa dēls un Dievs ir ar Mani kā ar Jāzepu. Man ar Manu sabiedrību vajadzēja pie viņiem palikt visu dienu un beigās arī visu nakti. Viņi pēc saviem spēkiem mūs apkalpoja, un te bija daudz jautājumu un padomu, un nonāca arī pie jautājuma par Mesiju, un daudzi Manī To redzēja un atzina. 3] Jo viņi teica: “Kas templī daudzu tūkstošu priekšā parāda tādu drosmi, Tam sevī vajag apzināties lielu varu, kas Tam ir dota no augšas! Jo ja to darītu parasts cilvēks, tad pie tāda pasākuma viņam klātos slikti; viņš arī neko nebūtu panācis pret tempļa ļaunprātīgo izmantošanu, kas templī jau sen tā ir pieņemts. Bet pie Tevis tas bija citādi! Viņi visi izskrēja no tempļa ārā, it kā starp viņiem būtu izcēlusies varenākā vētra, — un kopš tā laika templī nekāds tirgus vairs nav ticis noturēts!” Un Es teicu: “Un arī turpmāk vairs netiks noturēts; jo tā gals ir pienācis tuvu!” 4] Te galilieši izbrīnījās un atbildēja: “Ja tā, tad ar mums izskatīsies slikti! Kā tad ir ar Dāvida pēcteču mūžīgo kundzību, kas apsolīta caur praviešiem, un kuru Mesija atkal nodibinās?!” 5] Es saku: Dāvida patiesiem bērniem un pēcnācējiem, un caur to visiem zemes cilvēkiem Viņš gan dibinās jaunu un mūžam pastāvošu Valstību; bet ne uz šīs Zemes, bet gan virs Zemes Debesīs! Kas praviešus iztulko citādi, tas staigās tumsā.” 6] Pēc šiem vārdiem vairāki attālinājās, jo viņi ticēja kādam laicīgam Mesijam; bet daudzi Man lūdza tuvāku pamācību. 7] Bet Es teicu: “Arī jums vajag redzēt brīnumus, citādi jūs neticat! Tādēļ sekojiet Man uz Kānām un no turienes tajā apvidū jums jāsaņem Mācība un zīmes!” 8] Bet Manā sabiedrībā bija daudzi no Kānas, kuri kopš kāzām, kurās Es ūdeni pārvērtu par vīnu, uzticami Mani pavadīja visā šajā mācību ceļojumā. Viņi gribēja sākt runāt par visām tām mācībām un zīmēm, kuras no Manis bija dzirdējuši un redzējuši. 9] Bet Es teicu: “Tam vēl nav laiks. Bet ļaujiet viņiem sekot mums uz Kānām; tur mēs no tā dažu ko pieminēsim, un viņiem pašiem vairāk jāredz un jāpiedzīvo! Un tātad turpinām atkal ceļojumu! Bet ceļā nevienam nekas nav jārunā; jo šeit ir farizeju ceļu laupītāji!” 10] Kad Es to piezīmēju, galilieši atzina Manu taisnību un paši atstāstīja, ka nu visur ložņā farizeju spiegi un uz ielām aptur ceļiniekus, viņus par visu izjautā, un, starp citu, arī to, vai kaut kur neuzturas un nemāca zināmais Jēzus no Nācaretes. Un Es teicu: “Tieši tādēļ līdz Kānai ceļojam pavisam klusi; mūsu lielajai sabiedrībai viņi ar gudru ziņu nekādus jautājumus neuzdos!” 86. Kungs atkal Kānā Galilejā. Netiklie neapzināti sevi nodod. Kungs par netiklības kaitīgumu šajā un viņā pasaulē. Baudkāre ir Sātana mākslas paņēmiens. (Jāņa ev. 4:46 ) 46. Un Jēzus atkal nonāca Kānā Galilejā, kur ūdeni bija vīnā pārvērtis. 1] Pēc šiem vārdiem sākas tālākais ceļojums, un mēs bez kādiem kavēkļiem sasniedzam Kānas pil- 108

sētiņu. To sasnieguši, mēs ātri dodamies mājā, kur Es biju veicis pirmo atklāto brīnumu. Bet nepaiet ne stunda, ka gandrīz visa apdzīvotā vieta jau zina, ka Es un visi, kas gājuši kopā ar Mani, pavisam laimīgi esam atgriezušies; un visi atsteidzas, lai atnākušos redzētu, sveicinātu un apsveiktu. Un kad viņi Mani ierauga, viņi neatrod pietiekami vārdu, lai Mani slavētu un cildinātu par to, ka tik noteiktā kārtā Es esmu iztīrījis Jeruzalemes templi! Jo arī no Kānas daudzi bija nākuši uz svētkiem un tur redzējuši, ko Es Jeruzalemē darīju, un bija uzzinājuši arī to, ka Es tur biju izdziedinājis daudzus slimniekus un ārkārtīgi Mani cildināja. 2] Es viņiem jautāju, vai šeit nebūtu kādi slimnieki. Bet viņi teica, ka dīvainā kārtā patlaban visā apdzīvotā vietā neesot neviena slima cilvēka. 3] Bet Es teicu: “Miesā jūs gan esat veseli, bet ne tā dvēselē. Jo kas te piekopj netiklību un izvirtību, tas savā dvēselē ir ļoti slims! Jo caur šo grēku cilvēka sirds dienu no dienas kļūst cietāka, nejūtīgāka un nežēlīgāka pret līdzcilvēkiem, un beigu beigās nemīl neko citu kā pati sevi un to priekšmetu, ar kuru var dzīt izvirtību, — bet ne paša priekšmeta dēļ, bet gan izvirtības dēļ. Tāda sirds tad bēg no Dieva Vārda, kas viņus brīdina no viņu ļaunās iekāres, un beigās viņi pat kļūst to ienaidnieki, kas savās sirdis glabā Dieva Vārdu un pēc tā dzīvo. Jūs daudzi ciešat no šīs slimības, un tādēļ Es atkal esmu nācis pie jums, lai jūs dziedinātu no šīs ļaunās un nāvējošās slimības. Kurš no jums apzinās, ka viņam uzbrukusi šī ļaunākā slimība, tas lai Man uzticas, un Es viņu dziedināšu!” 4] Kad Es to pasludināju, tad daudzi tūlīt māju atstāja, jo vainīgos pārņēma bailes, ka Es viņus nodošu atklātībā, un tā viņi devās prom. Bet starp viņiem bija arī daži laulību pārkāpēji un asins grēka piekopēji, un abu dzimuma daudzi, kuri paši sevi apgānīja un beigās bija priecīgi atrasties tālu no Manām acīm. 5] Bet daudziem tas bija svarīgi ne tādēļ, ka viņi nevēlētos no šādas kaislības izdziedināties, bet gan daudz vairāk tikai kauna dēļ! Jo citādi viņi tika uzskatīti par cienījamiem, ievērojamiem cilvēkiem, un viņiem būtu bijis ļoti nepatīkami, ka viņu kaimiņi tā uzzinātu, ka viņiem ir vāja miesa. Bet viņi nepadomāja, ka caur to, ka pēc Manas labākās prasības devās prom, paši sevi nodeva. 6] Daudzi, kas bija palikuši, sacīja: “Nē, no tā un tā es to nekad nebūtu ticējis!” Bet citi atkal nevarēja aizturēt smieklus un teica: “Bet cik viltīgi Tu to tomēr izdarīji! Kāds viņiem desmit gadus varētu jautāt, tad viņi viņam šajā ziņā noteikti nebūtu devuši nekādu atbildi; bet Tu tikai visā draudzībā viņus uzaicināji, lai viņi no Tevis ļaujas izdziedināties, — un, redzi, viņi visi ņēma kājas pār pleciem! Viņi noteikti domāja: “Tev, Kam bija iespējams ūdeni pārvērst vīnā, beigās varētu būt arī iespējams viņus saukt pie vārdiem un teikt: Tu tā un tā esi grēkojis, un tik un tik reizes, — bet tu tā un tik, un tik reizes!” — un to viņi, dabīgi, nebūtu panesuši un tādēļ laidās lapās! Bet acumirklī viņi tomēr nepadomāja, ka caur tādu aizskriešanu viņi sevi visvairāk nodeva! Tādēļ mēs viņus gan negribam tiesāt, jo mums nav svešas mūsu pašu vājības, un mēs arī zinām, ka vienmēr ir gudrāk noslaucīt savu durvju priekšu—, bet smieklīga tā lieta tomēr paliek, pie kam viņi ticēja, ka caur savu aizbēgšanu nevar tikt pazīti kā tādi grēcinieki, kādus Tu iepriekš pievedi! Nē, viņi taču tomēr ir dumjāki kā kāds degunradzis no Persijas! 7] Es saku: “Ļaujam viņiem iet, tiem aklajiem nelgām! Cilvēku priekšā viņi kaunas, bet Dieva priekšā, kas katrā laikā caurskata un pārbauda cilvēka sirdi un nieres, viņi nekaunas! — Es jums visiem saku: Šīs pasaulīgās kauna jūtas ir tukšas! Cik ilgi tās vēl turpināsies uz šīs pasaules? Drīz viņiem miesa, kas viņiem sagādāja tik daudzas saldas stundas, tiks atņemta. Tad viņi kaili nonāks citā pasaulē, kur viņiem lejā no jumtiem sīki tiks pasludināts viss, ko viņi šajā pasaulē lai cik slepeni ir darījuši! Tikai tur viņu daļa būs īsts un paliekošs kauns, no kura viņi tik viegli neatbrīvosies kā šeit! 8] Patiesi, Es jums visiem saku: “Izvirtuļi, netikļi un maukotāji neieies Dieva Valstībā; tad vajadzētu notikt, ka viņi ar varu atraujas no viņu sliktākā dzīves veida! Jo, redziet, visus citus grēkus cilvēks izdara ārpus miesas un tādēļ arī vieglāk var tos atmest — jo kas te notiek ārēji, tas cilvēku tik ļoti nesamaitā kā tas, kas notiek viņā!-; bet netiklība notiek cilvēkā, samaitā dvēseli un garu, un tādēļ arī ir bīstamākā no visām slimībām! Tādēļ vispirms sargieties no tās un bēdziet kā no mēra; jo baudkāre ir Sātana mākslas paņēmiens! Bēdas tam, kas tā no Sātana ļaujas sagūstīties! Katram beigās no Sātana ķetnām būs ļoti grūti atbrīvoties! Viņa daļa būs neizsakāmas ciešanas un sāpes! Visi to labi ievērojiet, citādi nāks diena un laiks, kas jums nekad nepatiks! Bet nu ļaujiet mums iet pie miera!” 9] Vairāki, kas ar Mani ceļoja, devās savās mājvietās; bet Mani mācekļi un māte Marija, un Mani brāļi, tas ir, pieci Jāzepa dēli, palika pie Manis. 109

1