1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

12] Turies tikai pie mīlestības un atmet visu gudrību; jo ir labāk ēst pie mīlestības galda, nekā uz
Mēness no gudrības akmens laizīt trūcīgu rasu!”
13] Pēc šī apraksta tie trīs Mēness gari attālinās un meitas pavisam sirsnīgi Man jautā, vai uz Mēness
gan tā izskatās, kā tie trīs mēness gari viņām to esot pavēstījuši.
14] Un Es saku: “Jā, manas mīļotās meitas, — tieši tā un dažkārt vēl daudz ļaunāk! — Bet tagad
ļaujam Mēnesim iet savu gaitu; un nu paskatieties visi uz austrumiem.
15] Tagad Es pasaukšu dažus debesu eņģeļus, un jūs redzēsiet viņus no turienes nākam! Tādēļ vēršat
nu savas acis uz turieni!”
154. Trīs eņģeļi (ķerubi) uz kalna pie Kunga atved divpadsmit apustuļus.
Astoņsimts ļaužu Debesu mielasts uz kalna. Kisjona runa. Grāmata “Jehovas
kari”.
1] Tagad visi vērš savas acis pret austrumiem, kur, kā pie uzlecošas saules sāk kļūt vienmēr gaišāks
un gaišāks, — dabīgi, tikai iekšējai redzei, kaut gan caur to tiek pakļautas darbībai arī miesas acis.
2] Beidzot pēc kāda neilga laika, kurā austrumos kļūst arvien gaišāks un gaišāks, parādās trīs gaišāk
kā Saule mirdzoši augumi ideālāko cilvēku formā un caur gaisu lidinās lejā pie mums. Bet šo triju
eņģeļu gaismā, kas tad gaismas un tās pastāvīguma dēļ vispārīgi tiek dēvēti par “ķerubiem” garu pasaule
tikko vairs bija saskatāma, un gari izskatījās līdzīgi mainīgai miglai, kas apņēma kalna virsotni.
3] Kad tie trīs ķerubi bija pilnīgi pie mums, viņi nedaudz samazināja viņu gaismu, nometās Manā
priekšā uz sejas un teica: “Kungs, kas visās mūžam bezgalīgās debesīs gan ir cienīgs skatīt Tavu svētāko
vaigu? Vienīgi Tev viss mūžības un bezgalības gods!”
4] Bet Es viņiem teicu: “Aizsedzieties un steidzieties lejā, vietā, kur uzturas Mani divpadsmit sūtņi.
Viņi manu gribu ir izpildījuši un ar to ir pietiekami; tādēļ ņemiet viņus un atnesat viņus šeit!”
5] Šajā acumirklī tie trīs eņģeļi aizsedzas, ātri attālinās un nedaudz acumirkļu īsa laikā cauri gaisam
pie Manis kalna virsotnē atgādā tos divpadsmit izsūtītos.
6] Bet tie divpadsmit, izņemot Jūdu, bija ļoti priecīgi, ka tik brīnumainā veidā tagad no tāluma ir
tikuši atgādāti pie Manis.
7] Tikai Jūda teica: “Par tādu ceļojumu es pateicos visai nākamībai. Tas gan, protams, ilga tikai dažus
acumirkļus; bet manas bailes, un gaisa strāvas!”
8] Bet eņģeļi to ļāva sajust arī tikai Jūdam, pārējie no tā visa nekā nejuta.
9] Bet pēc tam šis notikums vēl ilgi bija ļaužu mutēs, proti, ka trīsi eņģeļi pa gaisu no tālienes pie
Manis uz kalna atgādāja apustuļus.
10] Bet daudzi kalnā sāka baidīties un teica: “Pie debesīm, te reiz iet pārāk brīnumaini; tā, ka tas
tikko vairs ir izturams!”
11] Atkal citi teica: “To var paveikt tikai Pats Jehova!”
12] Bet tie divpadsmit pastāstīja daudz ko no tā , ko visu viņi īsā laikā tomēr visu bija piedzīvojuši.
13] Bet Es tiem trim eņģeļiem pavēlēju, ka viņiem pareizā daudzumā šeit jāatgādā maize un vīns;
jo tie divpadsmit bija izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņi visu dienu neko nebija ēduši un dzēruši. Un eņģeļi
tūlīt darīja to, ko Es viņiem biju pavēlēju, un tūlīt pareizā daudzumā atnesa maizi un vīnu. Tad tie
divpadsmit ņēma maizi un vīnu, ēda un dzēra pēc viņu vajadzības un tika spēcināti.
14] Bet arī tās 5 meitas gribēja dabūt nedaudz nogaršot no tādas maizes un vīna un lūdza Man to.
Bet Kisjons meitām pārmeta tādu viņu iekāri un viņām teica: “Iekāre arī ir grēks; tādēļ pie visām lietām
piederas pašaizliedzība, citādi neviens cilvēks nevar sasniegt patiesu tikumību, bez kuras nevar tikt dota
nekāda dzīvība.
15] Bet Es teicu: “Draugs, šis grēks tavām meitām uz mūžību ir piedots, jo tādi grēki, kas pamatu
pamatā nav nekādi grēki, ir viegli piedodami. Tavas meitas pilnā nopietnībā ir izsalkušas un izslāpušas,
un maize un vīns te pietiek visiem, kas te ir. Un kad tie divpadsmit, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, būs
stiprinājušies, no tā arī visiem pēc vajadzības jānobauda.
16] Ar to Kisjona un viņa piecas meitas bija pilnīgi apmierināti. Bet pēc tam Es tiem 12 apustuļiem
teicu, ka viņiem tūdaļ jāizdala maize un vīns, un viņi to tūdaļ darīja.
17] Šoreiz uz kalna, kuram bija ļoti plaša virsotne, uz kuras līdzenuma pacēlās tikai viens ap piecus
metrus augsts akmens bluķis, bet uz kura bija viegli uzkāpt arī no dienvidu puses, viņš kopā ņemot bija
189