Views
1 month ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ietumus un vēl mazāk

ietumus un vēl mazāk ziemeļus. Tikai kad viņi reiz kļūs pilnīgi līdzīgi Maniem eņģeļiem, tad arī viņi visu varēs redzēt tā, kā nu tu pats.” 15] Kisjons saka: “Kungs, tas gan ir diezgan neskaidri, un es to vēl neaptveru, bet man liekas, ka tas pagaidām arī pavisam nav svarīgi. Bet tā kā Tu, ak, Kungs, tagad esi tik devīgs ar brīnumainām atklāsmēm, kā tad būtu, ja Tu līdzās šiem neskaitāmi daudzajiem gariem vēlētos mums parādīt arī pāris eņģeļus?! Es tik daudz esmu dzirdējis runājam par ercenģeļiem, par ķerubiem un zeraviem, rakstos pats daudz lasījis un par tiem sev iedomājies un radījis dažādus priekšstatus, kuri, jādomā, bija ļoti nepareizi un tātad neīsti. Tu, ak, Kungs, ja tā būtu Tava svētā griba, varētu man par to dot pareizu pieredzi.” — To Man lūdza arī piecas meitas, kuras vienmēr bija ap Mani. 16] Bet Es teicu: “Es gribu to darīt; bet ne pirms Zemes pusnakts, bet gan pēc tās. Bet tagad sarunājieties ar gariem, tikai jums nevajag viņiem par Mani izpaust, ka Es esmu šeit; jo pirms laika tas viņiem nekā laba nedotu!” 17] Ar šādu apsolījumu visi bija mierā, un ar ilgām gaidīja, līdz pusnakts būtu garām. 153. Par toreizējo laika mērīšanu pēc zvaigžņu gājuma. Kisjona zinātkāro meitu pamācība par Mēness pasauli caur trim Mēness gariem. “Pamet gudrību un turies tikai pie mīlestības!” Tas Kungs pasludina jaunumus. 1] Bet Kisjons bija nedaudz izglītots arī zvaigžņu zinībās un drīz pēc zvaigžņu stāvokļa sāka aprēķināt, vai pusnakts drīz būtu pāri; jo tajā laikā vēl ne tuvu nebija tādi pulksteņi, kā tagad un tādēļ izlīdzējās ar, protams, ļoti neprecīzo zvaigžņu aprēķināšanu. 2] Pēc kāda laika Kisjons saka: “Pēc mana aprēķina nu jābūt jau pāri pusnaktij?!” 3] Es saku: “Draugs, tavs aprēķins neder; jo līdz pusnaktij vēl ir viena stunda. Tādēļ labāk nerēķini, jo zvaigžņu gājums ir citāds, nekā tu domā! Tava rēķināšana jau pati par sevi ir nepareiza, un tā gan būs grūti iespējams, ka pēc zvaigžņu stāvokļa un gaitas tu jebkad uzzināsi pusnakti. Cilvēki, kas tā ko spēs, tikai reiz piedzims; bet līdz tam paies vēl ilgs laiks.” 4] Bet daudzo sarunu laikā nu tomēr pienāca pusnakts, un Mēness uzlēca kā dabīgi tikai pa pusei apgaismots. Te Kisjona meitas Man atkal ātri jautāja, kas tomēr it kā esot Mēness un kā tas vienmēr tā maina savu gaismu. 5] Bet Es viņām teicu: “Manas mīļotās meitiņas! Tieši aiz jums stāv trīs gari no Mēness; jautājat viņiem! Viņi jums precīzi pateiks, kas ir Mēness un kādā veidā tas pastāvīgi maina savu gaismu un dažreiz gan arī pavisam zaudē!” 6] Tad vecākā tūlīt jautāja tiem trim gariem par Mēnesi, un viņi teica: “Daiļā, tavs jautājums mums par Mēnesi ir līdzīgs tam, ja mēs tev jautātu par Zemi, kuru tu apdzīvo. Tu nezini, kādēļ uz Zemes tagad ir tumsa un tomēr par to nejautā; kā tu vari jautāt par Mēnesi, kas no tevis stāv daudz tālāk, nekā tava tevi nesošā Zeme? 7] Redzi, kā tava Zeme, tā arī mūsu Mēness ir pasaule! Tava Zeme ir apaļa līdzīgi lodei; tāds pats ir arī mūsu Mēness. Tava Zeme no lielās Saules uzreiz tiek apgaismota tikai no vienas puses; tāpat arī mūsu Mēness. Pie tevis nakts vidēji ilgst apmēram tikai pie 13 jūsu īsās stundas; un tikpat ilgi tad arī tavas Zemes diena; bet uz Mēness nakts tāpat kā diena ilgst ap 14 tavas Zemes dienas un nakts ilguma un tādēļ, skatoties no šīs Zemes, tavas acis redz Mēness gaismas pastāvīgo maiņu, — un tā ir liela starpība starp Mēnesi un tavu daudz lielāko Zemi. 8] Bet starp tavu Zemi un Mēnesi parādās vēl viena ļoti liela atšķirība, un tā pastāv tajā, ka Mēness tikai uz vienas puses ir apdzīvots no mana veida būtnēm, kamēr tava Zeme tiek apdzīvota vai pa lielākai daļai ir apdzīvojama visās pusēs. 9] Ak, uz Mēness nedzīvo tik laimīgi, kā uz tavas Zemes! Ak, tur ir liels aukstums un liels nepanesams karstums, daudz bada un nereti dedzinošākas slāpes! Tādēļ neilgojies pēc tās mazās, bet ļoti bargās pasaules, kuras laukos neaug ne kvieši, ne rudzi un vēl daudz mazāk vīnogulāji! 10] Bet tajā pusē, kuru tu no šīs savas Zemes vienmēr vari redzēt, nedzīvo nekādas miesīgas būtnes, ne dzīvnieki, ne cilvēki, bet gan nelaimīgi gari, kuriem grūti vai pat neiespējami sev palīdzēt.– Un tagad tu zini visu, ko tev vajag zināt. 11] Bet arī nevēlies par Mēnesi uzzināt ko vairāk; jo šādām zināšanām beigās tevi vajadzētu padarīt ļoti nelaimīgu. 188

12] Turies tikai pie mīlestības un atmet visu gudrību; jo ir labāk ēst pie mīlestības galda, nekā uz Mēness no gudrības akmens laizīt trūcīgu rasu!” 13] Pēc šī apraksta tie trīs Mēness gari attālinās un meitas pavisam sirsnīgi Man jautā, vai uz Mēness gan tā izskatās, kā tie trīs mēness gari viņām to esot pavēstījuši. 14] Un Es saku: “Jā, manas mīļotās meitas, — tieši tā un dažkārt vēl daudz ļaunāk! — Bet tagad ļaujam Mēnesim iet savu gaitu; un nu paskatieties visi uz austrumiem. 15] Tagad Es pasaukšu dažus debesu eņģeļus, un jūs redzēsiet viņus no turienes nākam! Tādēļ vēršat nu savas acis uz turieni!” 154. Trīs eņģeļi (ķerubi) uz kalna pie Kunga atved divpadsmit apustuļus. Astoņsimts ļaužu Debesu mielasts uz kalna. Kisjona runa. Grāmata “Jehovas kari”. 1] Tagad visi vērš savas acis pret austrumiem, kur, kā pie uzlecošas saules sāk kļūt vienmēr gaišāks un gaišāks, — dabīgi, tikai iekšējai redzei, kaut gan caur to tiek pakļautas darbībai arī miesas acis. 2] Beidzot pēc kāda neilga laika, kurā austrumos kļūst arvien gaišāks un gaišāks, parādās trīs gaišāk kā Saule mirdzoši augumi ideālāko cilvēku formā un caur gaisu lidinās lejā pie mums. Bet šo triju eņģeļu gaismā, kas tad gaismas un tās pastāvīguma dēļ vispārīgi tiek dēvēti par “ķerubiem” garu pasaule tikko vairs bija saskatāma, un gari izskatījās līdzīgi mainīgai miglai, kas apņēma kalna virsotni. 3] Kad tie trīs ķerubi bija pilnīgi pie mums, viņi nedaudz samazināja viņu gaismu, nometās Manā priekšā uz sejas un teica: “Kungs, kas visās mūžam bezgalīgās debesīs gan ir cienīgs skatīt Tavu svētāko vaigu? Vienīgi Tev viss mūžības un bezgalības gods!” 4] Bet Es viņiem teicu: “Aizsedzieties un steidzieties lejā, vietā, kur uzturas Mani divpadsmit sūtņi. Viņi manu gribu ir izpildījuši un ar to ir pietiekami; tādēļ ņemiet viņus un atnesat viņus šeit!” 5] Šajā acumirklī tie trīs eņģeļi aizsedzas, ātri attālinās un nedaudz acumirkļu īsa laikā cauri gaisam pie Manis kalna virsotnē atgādā tos divpadsmit izsūtītos. 6] Bet tie divpadsmit, izņemot Jūdu, bija ļoti priecīgi, ka tik brīnumainā veidā tagad no tāluma ir tikuši atgādāti pie Manis. 7] Tikai Jūda teica: “Par tādu ceļojumu es pateicos visai nākamībai. Tas gan, protams, ilga tikai dažus acumirkļus; bet manas bailes, un gaisa strāvas!” 8] Bet eņģeļi to ļāva sajust arī tikai Jūdam, pārējie no tā visa nekā nejuta. 9] Bet pēc tam šis notikums vēl ilgi bija ļaužu mutēs, proti, ka trīsi eņģeļi pa gaisu no tālienes pie Manis uz kalna atgādāja apustuļus. 10] Bet daudzi kalnā sāka baidīties un teica: “Pie debesīm, te reiz iet pārāk brīnumaini; tā, ka tas tikko vairs ir izturams!” 11] Atkal citi teica: “To var paveikt tikai Pats Jehova!” 12] Bet tie divpadsmit pastāstīja daudz ko no tā , ko visu viņi īsā laikā tomēr visu bija piedzīvojuši. 13] Bet Es tiem trim eņģeļiem pavēlēju, ka viņiem pareizā daudzumā šeit jāatgādā maize un vīns; jo tie divpadsmit bija izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņi visu dienu neko nebija ēduši un dzēruši. Un eņģeļi tūlīt darīja to, ko Es viņiem biju pavēlēju, un tūlīt pareizā daudzumā atnesa maizi un vīnu. Tad tie divpadsmit ņēma maizi un vīnu, ēda un dzēra pēc viņu vajadzības un tika spēcināti. 14] Bet arī tās 5 meitas gribēja dabūt nedaudz nogaršot no tādas maizes un vīna un lūdza Man to. Bet Kisjons meitām pārmeta tādu viņu iekāri un viņām teica: “Iekāre arī ir grēks; tādēļ pie visām lietām piederas pašaizliedzība, citādi neviens cilvēks nevar sasniegt patiesu tikumību, bez kuras nevar tikt dota nekāda dzīvība. 15] Bet Es teicu: “Draugs, šis grēks tavām meitām uz mūžību ir piedots, jo tādi grēki, kas pamatu pamatā nav nekādi grēki, ir viegli piedodami. Tavas meitas pilnā nopietnībā ir izsalkušas un izslāpušas, un maize un vīns te pietiek visiem, kas te ir. Un kad tie divpadsmit, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, būs stiprinājušies, no tā arī visiem pēc vajadzības jānobauda. 16] Ar to Kisjona un viņa piecas meitas bija pilnīgi apmierināti. Bet pēc tam Es tiem 12 apustuļiem teicu, ka viņiem tūdaļ jāizdala maize un vīns, un viņi to tūdaļ darīja. 17] Šoreiz uz kalna, kuram bija ļoti plaša virsotne, uz kuras līdzenuma pacēlās tikai viens ap piecus metrus augsts akmens bluķis, bet uz kura bija viegli uzkāpt arī no dienvidu puses, viņš kopā ņemot bija 189