Views
2 weeks ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

vētras ārkārtējā

vētras ārkārtējā apklusināšana?! Bet pēc manām domām, ja jau mēs gribam brīnīties, tad brīnāmies vienīgi par to, ka Visuvarenais Dievs Jehova vēlējās tik neizsakāmi, tik bezgala zemu lejā nokāpt no Saviem mūžam neizmērojamiem augstumiem pie mums, mirstīgiem, ļoti vājiem cilvēkiem, kas būtu gandrīz neticami, ja tas jau kopš Ādama, Enoka un caur visiem praviešiem līdz nabaga Caharijam un viņa dēlu Jāni nebūtu ticis pareģots tā, kā tas tagad nu pilnīgi patiesi notiek. 7] Vienīgi kā lielākais brīnums man liekas tas, ka viss notiek tā, kā simtiem praviešu vienā balsī to ir pareģojuši! Tas, kas tagad notiek, nav nekas cits, kā pavisam dabīgas sekas tai pirmajai visbrīnumainajai parādībai uz šīs Zemes: iepriekš pareģotā Jehovas parādīšanās miesā un asinīs!” 8] Pat divpadsmit apustuļi Man saka: “Kungs, no kurienes tad viņam nāk tāda runa un tāda skaidra gudrība?” 9] Es saku: “Viņa miesa un asinis viņam to nedod, bet gan gars, kas viņā ir ļoti modināts, tā, ka viņam līdz pilnīgai gara atkal atdzimšanai tikai patiešām maz kas vairs trūkst! Bet tas jums patiesi nav nekāds sevišķs gods, ka viņš ir jūsu skolotājs, tā vietā, ka jums tam jābūt viņam; bet viņš ir jums daudz priekšā tādēļ, ka viņš ir ļoti izglītots rakstos, un Es viņu mīlu, tā kā es jūs mīlu; jo viņa sirdī ir daudz pazemības!” 194. Cilvēku garīgā dzimtene, viņu iekšiene kā dzīvības sakrāšanās vieta. Ceļojums uz Kisu pie Kisjona. Par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Kungs svētī Kisjonu. 1] Mācekļi, kuri ir uz jūras, Man jautā: “Uz kurieni, ak, Kungs, mēs tagad dosimies?” Es saku: “Tiešā ceļā uz mājām!” Mācekļi saka: “Kungs, tur mums tieši neies vislabāk! Jo farizeji Tavas laicīgās miesas mātei ir visu atņēmuši un tā, pēc mūsu domām, ar mājām izskatās diezgan riskanti, kaut gan mēs labi zinām, ka Tu patiesībā viscaur esi mājās, tātad dzimtenē!” 2] Es saku: “Jums nu jau tomēr gara valodā būtu jābūt nedaudz pieredzējušākiem! Ja Es saku, ka tagad mēs taisnā ceļā dosimies mājās, vai tad es gribu uz Nācareti?! Ja Es runāju par atgriešanos mājās, tad es domāju un saprotu cilvēka iekšieni, kas ir dzīvības, spēka, varas un visas gudrības sakrāšanas vieta. Tātad uz turieni nu dodamies! Mums ir vajadzīgs iekšējas garīgs miers, un tā ir īstā dzimtene; tajā — ne Manis, bet gan jūsu dēļ –mēs atradīsim to, kas mums kā ārēji miesas un asins cilvēkiem vajadzīgs pirmām kārtām! Vai jūs to saprotat?” 3] Mācekļi saka: “Jā, Kungs, tagad mēs to saprotam!” 4] Es saku: “Bet laicīgi mēs nu atkal dodamies pie Kisjona! Viņa mājā mēs esam drošībā; jo tā ir brīva māja un tālab ķeizaram maksā lielas nodevas, un farizeji tiks turēti tālu. Bet pēc dažām dienām mēs no turienes gan dosimies uz laicīgo tēvzemi un tur mēģināsim iztaisnot to, kas tagad ir kļuvis pavisam līks!” 5] Kisjons saka: “Kungs, kaut Tu gribētu manās, bet pēc patiesības īstenība vienīgi Tavās mājas, pavadīt ne dažas dienas, bet mīļāk dažus mēnešus vai, mazākais, dažas nedēļas. Jo Nācaretē, ja Tu no debesīm neliec līt ugunij un sēram, Tu atradīsi maz vai nekādu uzņemšanu, sevišķi pie farizejiem un rakstu mācītājiem, kuri īstenībā arvien vairāk un vairāk sāk tīkot pēc Tavas dzīvības!” 6] Es saku: “Draugs, atbrīvojies no šīm rūpēm; jo pie Manis tikai par tik var tikt klāt un Man, ko nodarīt, cik to pielaiž Mans Tēvs, Kas ir manī — kā Es Viņā; bet kas viss tiks pielaists par svētību visiem cilvēkiem un lai piepildītos raksti, to Es jau kopš mūžības zinu iepriekš! Un ja Es to iepriekš nebūtu zinājis, visi pravieši to nekad nebūtu spējuši pareģot; jo tas pats Gars, kas visā pilnībā mājo Manī un tagad tā runā uz tevi, runāja arī uz praviešiem tā, kā tu to lasīji rakstītu! Bet tā kā tas pats gars tagad ir te, tad viņam arī vajag piepildīt to, ko pats caur praviešiem pareģoja! Un tādēļ tu nerūpējies par to! Jo šis visuvarenais gars jau pats zinās sev palīdzēt!” 7] Kisjons Mani saprot, klusē, pēc tam trīs reizes sit sev pie krūtīm un pēc kāda laika saka: “Es gan neesmu cienīgs, ka Tu ienāc zem mana jumta, bet tomēr esi man nabaga grēciniekam žēlīgs un līdzcietīgs un par iepriecinājumu paliec pie manis vairākas dienas!” 8] Es saku: “Tādēļ esi pavisam mierīgs. Jo cik ilgi Es uz šīs Zemes darbošos Manam, tavam un visu to, kas ir ap Mani, labumam, Es pie tevis ņemšu mājvietu; tavai mājai jābūt Manai atpūtas vietai. Bet mana darba dēļ Es to bieži pametīšu, bet garīgi Es to nekad neatstāšu!”(Pie tam Savu roku likdams uz Kisjona sirds.) 238

195. Patīkams pārsteigums, izkāpjot krastā Kisjona dzimtajā pilsētā. Jairuta un Jonaela atkalredzēšanās prieks. Kunga uzdevumā kāda eņģeļa brīnumaina palīdzība. 1] Kad mēs viens ar otru to pārrunājam, mēs jau arī esam pie krasta un, proti, tieši pie Kisjona kuģu piestātnes, no kurienes caur viņa lielo un skaisto dārzu tūlīt nonācām pie Kisjona plašajām ēkām un dzīvojamā nama, kurā jau viss bija sagatavots mūsu uzņemšanai. Jo Kisjons jau Barama mājā slepenībā no Manis uzzināja, ka Es atkal atgriezīšos pie viņa, un tā ar kādas mazākas laivas palīdzību tūlīt sūtīja uz mājām sūtņus, kuriem bija noteikti uzdevumi. 2] Bet ko mēs tur vēl sastapām? — Jairutu, bagāto tirgotāju no Ziharas, kas apdzīvoja un kuram piederēja senā Jesaja pils, un Jonaelu, jau pazīstamo virspriesteri no tās pašas pilsētas; abi turp tika vesti caur eņģeli, kas bija pie Jairuta; jo viņiem ar Mani bija pārrunājamas ļoti svarīgas lietas. Un tā šis patiesi ļoti patīkamais pārsteigums bija īsti debesu veida. 3] Kad viņi abi Mani ieraudzīja, iekšēja prieka caur un cauri pārņemti, viņi nevarēja pārdabūt ne vārda pār lūpām; dziļākā aizkustinājumā un priekā viņi savas drebošās rokas lika uz krūtīm un tā sveicināja Mani visā viņu sirds mīlestībā. 4] Bet Es viņiem teicu: “Mani mīļie draugi un brāļi! Pietaupiet jūsu lūpu pūles; jo jūsu siržu valodas viens vārds pie Manis skaitās vairāk, nekā tūkstotis, lai cik skaisti lūpām izrunāti, no kuriem sirds ļoti bieži neko daudz nezina! 5] Vispirms atpūtieties no jūsu tālā un nogurdinošā ceļojuma; tikai tad Es jums gribu darīt zināmu to, kas jums mājās jādara pret no samariešiem līdzās tev, mans mīļais Jonael, izvirzīto virspriesteri un nevērtīgā, aklā dienesta izpildītāju Garicimā. Bet kā teikts, pirmām kārtām jums ir vajadzīgs miers un atpūta, un tā šimbrīžam atpūšaties! 6]Bet tu, brāli Kisjon, atnes viņiem atspirdzinājumus un izmanto šo divu no Ziharas šurp atnākušo draugu kalpotāju; jo viņš nav noguris un tev labi un ātri pakalpos un tavu māju tā pārzina, it kā viņš jau daudzus gadus būtu bijis pie tevis darbā kā tavs pirmais kalps. Tādēļ izmanto viņu pavisam bez raizēm un arī saviem nogurušajiem ļaudīm ļauj kādu laiku atpūsties; diena gan jau iet uz beigām, bet tas tavai mājsaimniecībai nekaitēs, ja nogurušie šodien pie miera iet ātrāk, kā parasti; jo šis kalpotājs labi aizvietos viņus visus. 7] Kisjons saka: “Kungs, ka Tev ir iespējamas visas lietas, par to es esmu uz visdzīvāko pārliecināts un man ir pilnīgi tādi pat uzskati un ticība, kā mūsu jaunajam farizejam Ahabam; bet kā šis vismaigākais, vairāk zēns nekā jauneklis, veiks visus lai cik daudzos darbus, un apkalpos mūs visus, kas skaitā te esam vairāki simti, Tas Kungs, — es gan par to ne mazākā mērā nešaubos — man ir kaut kas pārāk neizprotams!” 8] Es saku: “Draugs, tev mājās ir par maz piena, siera un sviesta; bet tavās kalnu ganībās ir lieli krājumi. Vispirms no kalnu ganībām liec šim zēnam atnest visu tavus krājumus; ir labāk, ja šie krājumi ir šeit, nekā augšā kalnos, kur šonakt klaiņos mežonīgu skitu bars, meklēdams kādu laupījumu.” 9] Kisjons saka: “Ak, tagad man jau uzaust gaisma! Šis zēns noteikti arī būs kāds no tiem, kas trīs mūs apkalpoja kalnu ganībās?” ES saku: “Nu jā, nejautā un neprāto ilgi, citādi būs par vēlu!” 10] Kisjons nu ātri pieiet pie jaunekļa un visā mīlestības draudzībā izsaka savu vēlēšanos. Jauneklis saka: “Mana Kunga un Dieva mīļais draugs, esi mierīgs, nedaudz acumirkļos viss būs labākā kārtībā, jo pie manis šeit un tur un visur ir viens un tas pats, un zem manu kāju spēka, kaut arī es esmu viens no vājākiem, tomēr vajag nodrebēt visai zemei!” 11] Par tādu runu Kisjons ir ārkārtīgi pārsteigts un tādu iespējamību pavisam nevar aptvert un no tīriem brīnumiem tikko pamana, ka pie pēdējiem vārdiem jauneklis atstāj istabu, lai izpildītu viņa uzdevumu. 12] Bet Kisjons vēl ne tuvu nebija beidzis brīnīties un tieši gribēja Man jautāt, kā tas būtu tomēr iespējams, te jau viņa priekšā pavisam padevīgi stāvēja jauneklis un smaidīdams viņam teica: “Tu vēl prāto, kā tas būtu iespējams, un redzi, es jau ar visu esmu kārtībā. Pat taviem rakstvežiem, tā kā viņiem šodien bija grūta muitas diena un pie visa sava krietnā čakluma nespēja savest kārtībā dienas un rēķinu grāmatas, es nu visā ātrumā viņiem palīdzēju, — tā, ka tagad viņi ir pilnīgi brīvi un bez darba!” 13]. Kisjons pavisam apmulsis viņam saka: “Bet mīļais, kā tas ir iespējams?! Tu jau tikko atstāji is- 239

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
קובץ 1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1