1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

195. Patīkams pārsteigums, izkāpjot krastā Kisjona dzimtajā pilsētā. Jairuta
un Jonaela atkalredzēšanās prieks. Kunga uzdevumā kāda eņģeļa brīnumaina
palīdzība.
1] Kad mēs viens ar otru to pārrunājam, mēs jau arī esam pie krasta un, proti, tieši pie Kisjona
kuģu piestātnes, no kurienes caur viņa lielo un skaisto dārzu tūlīt nonācām pie Kisjona plašajām ēkām
un dzīvojamā nama, kurā jau viss bija sagatavots mūsu uzņemšanai. Jo Kisjons jau Barama mājā slepenībā
no Manis uzzināja, ka Es atkal atgriezīšos pie viņa, un tā ar kādas mazākas laivas palīdzību tūlīt
sūtīja uz mājām sūtņus, kuriem bija noteikti uzdevumi.
2] Bet ko mēs tur vēl sastapām? — Jairutu, bagāto tirgotāju no Ziharas, kas apdzīvoja un kuram
piederēja senā Jesaja pils, un Jonaelu, jau pazīstamo virspriesteri no tās pašas pilsētas; abi turp tika vesti
caur eņģeli, kas bija pie Jairuta; jo viņiem ar Mani bija pārrunājamas ļoti svarīgas lietas. Un tā šis patiesi
ļoti patīkamais pārsteigums bija īsti debesu veida.
3] Kad viņi abi Mani ieraudzīja, iekšēja prieka caur un cauri pārņemti, viņi nevarēja pārdabūt ne
vārda pār lūpām; dziļākā aizkustinājumā un priekā viņi savas drebošās rokas lika uz krūtīm un tā sveicināja
Mani visā viņu sirds mīlestībā.
4] Bet Es viņiem teicu: “Mani mīļie draugi un brāļi! Pietaupiet jūsu lūpu pūles; jo jūsu siržu valodas
viens vārds pie Manis skaitās vairāk, nekā tūkstotis, lai cik skaisti lūpām izrunāti, no kuriem sirds ļoti
bieži neko daudz nezina!
5] Vispirms atpūtieties no jūsu tālā un nogurdinošā ceļojuma; tikai tad Es jums gribu darīt zināmu
to, kas jums mājās jādara pret no samariešiem līdzās tev, mans mīļais Jonael, izvirzīto virspriesteri un
nevērtīgā, aklā dienesta izpildītāju Garicimā. Bet kā teikts, pirmām kārtām jums ir vajadzīgs miers un
atpūta, un tā šimbrīžam atpūšaties!
6]Bet tu, brāli Kisjon, atnes viņiem atspirdzinājumus un izmanto šo divu no Ziharas šurp atnākušo
draugu kalpotāju; jo viņš nav noguris un tev labi un ātri pakalpos un tavu māju tā pārzina, it kā viņš jau
daudzus gadus būtu bijis pie tevis darbā kā tavs pirmais kalps. Tādēļ izmanto viņu pavisam bez raizēm
un arī saviem nogurušajiem ļaudīm ļauj kādu laiku atpūsties; diena gan jau iet uz beigām, bet tas tavai
mājsaimniecībai nekaitēs, ja nogurušie šodien pie miera iet ātrāk, kā parasti; jo šis kalpotājs labi aizvietos
viņus visus.
7] Kisjons saka: “Kungs, ka Tev ir iespējamas visas lietas, par to es esmu uz visdzīvāko pārliecināts
un man ir pilnīgi tādi pat uzskati un ticība, kā mūsu jaunajam farizejam Ahabam; bet kā šis vismaigākais,
vairāk zēns nekā jauneklis, veiks visus lai cik daudzos darbus, un apkalpos mūs visus, kas skaitā
te esam vairāki simti, Tas Kungs, — es gan par to ne mazākā mērā nešaubos — man ir kaut kas pārāk
neizprotams!”
8] Es saku: “Draugs, tev mājās ir par maz piena, siera un sviesta; bet tavās kalnu ganībās ir lieli krājumi.
Vispirms no kalnu ganībām liec šim zēnam atnest visu tavus krājumus; ir labāk, ja šie krājumi ir
šeit, nekā augšā kalnos, kur šonakt klaiņos mežonīgu skitu bars, meklēdams kādu laupījumu.”
9] Kisjons saka: “Ak, tagad man jau uzaust gaisma! Šis zēns noteikti arī būs kāds no tiem, kas trīs
mūs apkalpoja kalnu ganībās?” ES saku: “Nu jā, nejautā un neprāto ilgi, citādi būs par vēlu!”
10] Kisjons nu ātri pieiet pie jaunekļa un visā mīlestības draudzībā izsaka savu vēlēšanos. Jauneklis
saka: “Mana Kunga un Dieva mīļais draugs, esi mierīgs, nedaudz acumirkļos viss būs labākā kārtībā, jo
pie manis šeit un tur un visur ir viens un tas pats, un zem manu kāju spēka, kaut arī es esmu viens no
vājākiem, tomēr vajag nodrebēt visai zemei!”
11] Par tādu runu Kisjons ir ārkārtīgi pārsteigts un tādu iespējamību pavisam nevar aptvert un
no tīriem brīnumiem tikko pamana, ka pie pēdējiem vārdiem jauneklis atstāj istabu, lai izpildītu viņa
uzdevumu.
12] Bet Kisjons vēl ne tuvu nebija beidzis brīnīties un tieši gribēja Man jautāt, kā tas būtu tomēr
iespējams, te jau viņa priekšā pavisam padevīgi stāvēja jauneklis un smaidīdams viņam teica: “Tu vēl
prāto, kā tas būtu iespējams, un redzi, es jau ar visu esmu kārtībā. Pat taviem rakstvežiem, tā kā viņiem
šodien bija grūta muitas diena un pie visa sava krietnā čakluma nespēja savest kārtībā dienas un rēķinu
grāmatas, es nu visā ātrumā viņiem palīdzēju, — tā, ka tagad viņi ir pilnīgi brīvi un bez darba!”
13]. Kisjons pavisam apmulsis viņam saka: “Bet mīļais, kā tas ir iespējams?! Tu jau tikko atstāji is-
239