Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

cits, ka nastu nesēji

cits, ka nastu nesēji dzīvnieki. 21] Politiski jūs gan jūdiem atstājat īpašuma tiesības, un jūds gan vēl vienmēr var teikt: “Šī zeme pieder man!”; bet jūs ar jūsu vilinošam precēm jūdu skaistas meitas un sievas esat padarījuši par tukšam, greznoties kārām būtnēm un aklos jūdus par nelgām, kuriem viņu meitas un sievas patīk labāk, grieķiski izgreznotas, nekā tērptas jūdiski tiklās vienkāršās drānās! Tad viņi jums noraksta viņu lauku, dārzu, pļavu un mežu augļus; un tā kā viņu pašu dzīvības vajadzībām no viņu laukiem viņi arī gribēja ievākt ražu, tad par to viņiem jums vajadzēja maksāt dārgu nomu un turklāt no augļiem vēl jādod jums desmitā tiesa! Bet pie tam vēl jūs viņiem, ka īstajiem īpašniekiem, uzkraujat visus nodokļus un citas nastas!” 22] Es jums saku: “Tāda netaisnība kliedz uz debesīm un prasa pārmācību no augšas! Tādēļ paklausiet gan Manam aizrādījumam, citādi jums nepaies garām asākas pārmācības rīkstes no augšas.” 212. Kunga asā un asprātīgā runa cietsirdīgajam grieķim Philopoldam. Cietsirdīgā stoiķa lielīgā atbilde. Arī Dieva pacietībai ir savas robežas. Matejs un ietiepīgais grieķis. Stoiski akla runa pret Dieva kartību. 1] Runa grieķus samulsina un daži saka: “Citādi ļoti dumjie jūdi to tomēr ir ļoti smalki izdomājuši; viņi šeit ir ataicinājuši šo brīnumdarītaju Jēzu, ka viņam mums jāiedzen bailes! Bet mums ir pamats, un stāvam stingri.” 2] Bet šoreiz Es Pats uztraucos par grieķu cietsirdību un cietsirdīgajam runātājam, kurš citus, dažkārt tomēr nedaudz labākus grieķus, gribēja atturēt no laba darba, saku: “Klausies, tu cietsirdīgais cilvēk! Uzmanies, vai pamats negrīļojas, un cik stingri tu stāvi! Ir bijuši jau ļoti daudzi, kuri arī ļoti varonīgā balsī savai ir apkārtnei uzsaukuši: “Lai sagrūst zeme, un sašķeltās atliekas bezgalīgajā telpā nesīs mani apkārt kā pilnīgi bezbailīgu!”, bet kad pēc tam zeme tikai nedaudz nodrebēja, tad plātīgais varonis pārsteidzošā ātrumā pirmais laidās lapās! Bet varbūt viņš to tik daudz nedarīja aiz bailēm tikt apraktam zem gruvešiem savā mājā, varbūt tikaisteidzās ārā no mājām, lai ārā, ja zeme nopietnībā tiktu sagrauta drupās, satvertu kādu zemes gabalu un uz tā tad uzsāktu savu bezbailīgo gājienu caur bezgalību! 3] Es tev saku, tu lielīgais grieķi, kas tu saucies Philopolds, muša, kura nereti atļaujas nekaunīgu brīvību uz tava deguna izdarīt savas darīšanas, uz tava deguna gala stāv stingrāk, nekā tu uz šīs zemes pamata, jo, ja arī tavs deguns nolūztu, tad mušai ir cits pamats, pie kura viņa ļoti labi var turēties, un tas ir gaiss; bet kur ir tavs cits pamats, ja zustu zeme zem tavām kājām?!” 4] Par šiem maniem ar nolūku nedaudz zobgalīgajiem vārdiem grieķis Phiopolds, kurš no bērnu dienām arī bija zobgalis, nedaudz sadusmojas un saka: „Redzi, reta parādība! Arī viens jūds ir asprātīgs?! Gan pirmais, un, jādoma, reizē arī vienīgais visā Izraēlā! Draugs, ja viens grieķis runā par drosmi, tad tas ir tā, kā viņš saka! Jo grieķis prot bēgt no dzīves un meklēt nāvi; vēsture zina grieķu varonību, un tai nav sveša jūdu neaptveramā gļēvulība. Liec zemei drebēt un palaid vaļā visus zemes drakonus, un tev jāredz, vai Philopolds tādēļ tikai nedaudz izmainīsies sejā! 5] Es saku: “Atmet savu tukšāko lielību un dari, ko Es jums visiem esmu pavēlējis, citādi tu Mani nopietnībā piespiestu tavai drosmei uzlikt spēcīgu pārbaudījumu! Jo kāda jūda Dievs nopietnās lietās neļauj ar sevi dzīt nekādus jokus; jo nopietnās lietās arī Dieva lielākai pacietībai ir savas robežas! 6] Bet ja tu ar saviem piekritējiem gribat, lai līdz tam nonāk, tad pēc tam tev pilnīgi jāpārliecinās, ka sadusmotais Dievs tik viegli vairs nav nomierināms un pelnīto sodu ļaunajam grēciniekam tik viegli nepiedod!” 7] Phiopolds saka: “Tas tomēr it kā būs īsti jūdiski?! Jūdiem ir bijuši zināmi pareģi; viņi savas mutes neatvēra citādi, kā tikai tīriem draudiem, no kuriem daži pa lielākai daļai nenoteiktā laikā ir piepildījušies; bet lielākā daļa bija runāti vienīgi gaisā; jo zemes daba, cerams, tomēr vienmēr ir bijusi stiprāka, kā kāda jūdu pareģa mute! Grieķi pa lielākai daļai ir stoiķi un īsts stoiķis nekad nebaidās — tātad arī es ne! Jo arī es esmu akmensciets stoiķis!” 8] Jaunais Matejs, apustulis, kas agrāk Ziharā bija muitnieks, slepeni Man saka: “Kungs, es viņu pazīstu; viens ļoti nepatīkams un īgns cilvēks! Cik bieži viņš ar visādām precēm devas uz Kapernaumu vai Nācareti, pie muitas amata izpildīšanas viņš man vienmēr sagādāja visādas nepatikšanas. Man vēl vienmēr uz viņu ir nedaudz dusmas, un man patiktos viņu nedaudz pārmācīt.” 9] Es saku: “Lai tas paliek! Man tagad viņam ir kāda pārbaude, un drīz tā jau viņam parādīsies.” 258

10] Matejs tūlīt atkāpjas; bet Philopolds pazina savu muitnieku no Ziharas un viņam teica: “Nu, nu, tu skopais muitas barjeras jātniek, kā tad tas nāk, ka arī tu esi šeit?! Ko tagad darīs tava barjera, ja tu ar savam lūša acīm visos pasaules apvidos to nevari kontrolēt?! Tev nav vajadzīgs tieši šo brīnumdari uzkūdīt pret mani, viņš gan pats zinās, kas viņam darāms, ja es viņam kļūstu pārāk nepakļāvīgs. Bet pavisam dabīgā ceļā jums abiem ar mani varēt būt grūti cīnīties; jo viens stoiķis nav nekāda virve un nekāds vējrādis, kuru pēc vēlēšanas var locīt, kā grib! 11] Redziet, brīnumainā divsimts cilvēku izdziedināšana ir pielauzusi gandrīz visus Kānas iedzīvotājus; kādēļ tad mani nē?! Tādēļ, ka es esmu patiess stoiķis, kuram visa radība tikko ir vērta knipi pa degunu un vēl mazāk mans Es kopā ar dzīvību! Ar ko tad jūs gribat mani sodīt? Varbūt ar nāvi? Es jums saku: “Es to vēlos kopā ar mužīgu iznīcību, jo par šo nejēdzīgo dzīvi es nevienam Dievam gan neesmu parādā nekādu pateicību! Jeb vai par nīstamāko no visam veltēm man kādam gan tieši jāpateicas?! Es domāju, ka kādam visuvarenam Dievam nav jābūt nekam grūtam radīt kādu cilvēku! Kas gan Dievam pie tā var likt šķēršļus ceļā?! Tikai radītam cilvēkam noteikti netiek prasīts, vai viņš grib tikt radīts, lai viņš, ka vienīgi tiesīgais izteiktu savu Jā vai Nē; bet kādam jau radītam turpmāko pēcnācēju radīšana tikpat maz tiek lūgta, kā kādam vēl pavisam neradītam! Radīt Dievam tātad nav nekas sevišķs; bet radītam gan, tādēļ, ka viņam vajag būt kaut kam, par ko viņš nekad nevarēja izteikt kādu vēlēšanos. Kas tad gan var būt nožēlojamāks, ja vajag būt, bez kā jebkad to ir gribējis?! 12] Dodiet man ēst un dzert bez mana darba un pulēm, tad, mazākais, uz manu laicīgas dzīves laiku es gribētu nedaudz apmierināts, bet par šīs esamības uzturēšanu vēl vajadzētu neprātīgi grūti strādāt, tātad ciest kā vajātam vilkam un par to vēl būt parādā pateicību kādam Dievam un turēt zināmus, tikai radītāja savtīgus baušļus; par to es pateicos visu jūdu un grieķu dievu un pusdievu priekša! 13] Matejs saka: “Vairāk šādu cilvēku uz Zemes, un sātanam ir skola, kurā viņš pats vēl simts gadus ilgi var iet skolā! Kungs, kas ar viņu ir darāms? Ja viņš patiesi ir tāds, kā viņš runā, tad dabīgā ceļā visi eņģeļi ar viņu neko nepanāk!” 213. Par uz Zemes uzņemtām dvēselēm. Zeme, kā vienīga Dieva bērnu skola. Par reinkarnāciju (atkalatdzimšanu). Saules pasaule Prohona (Procyn). Par Kunga cilvēka tapšanu. Eņģeļa, kā sūtņa brīnumdarbs. Murhaels (Philopolds) un Arhiels (erceņģelis). Kontrakts no Saules pasaules. 1] Es saku: “Lai tas paliek; drīz tu pārliecināsies, vai ar viņu ir kas darāms!” Vērsdamies pie stoiķa Philopolda: “Vai tu gan doma, ka tu ar Dievu, savu Radītāju, iepriekš neesi noslēdzis nekādu kontraktu un ka tu neesi pieņēmis visus tev vairākkārt iztiektos nosacījumus, kuri ir ļoti nepieciešami dzīvei uz šīs planētas? Nelga, redzi, tas jau ir divdesmitais pasaules ķermenis, uz kura tu miesīgi dzīvo; viss tavas miesiskais Zemes gados jau sasniedz tik lielu skaitli, ka tas tālu pārsniedz smalkāko smilšu skaitu visas šīs Zemes jūras! Bet gandrīz bezgala ilgu laiku, kādu nevienam miesā staigājošam cilvēkam neiespējami iedomāties, tu kā tīrs gars pastāvēji pilnīgākā esamība un skaidrākā pašapziņā kopā ar neskaitāmiem citiem gariem brīvi dzīvodams bezgalīgajā telpā visā spēkā līksmi baudīdams visbrīvāko dzīvību! 2] Bet kad tu, tavā miesā pēdējā apdzīvotā Saules pasaulē, kuru Zemes gudrie dēvē par Prohonu, bet kuru tās apdzīvotaji sauc par Akka — un, proti, visur ar vienu un to pašu uzsvaru, tādēļ, ka tās iedzīvotāji runā tikai vienu valodu —, tu no kāda eņģeļa dzirdēji, ka lielais, visvarenais, mūžīgais Gars, kā vienīgais visas bezgalības un visa tajā esošā Radītājs un Uzturētājs, uz kādas no visniecīgākajām planētām, kādas bezgalīgajā telpā lido neskaitāmas, Pats pieņems miesu un cilvēka veidolu, tu izteici sirsnīgāko vēlēšanos tikt liktam uz tās pašas planētas, lai tu redzētu un dzirdētu To, kas tevi ir radījis. Tad nāca tas pats eņģelis, kuru tu šeit redzi stāvam pie Manas labas rokas kā septīto cilvēku, bet kas tomēr ir pilnīgi brīvākais gars, tev sīki un precīzi darīja zināmus smagos noteikumus, kurus tu izcietīsi, ja tu gribēsi kļūt tās planētas, uz kuras tu tagad stāvi, iedzīvotājs uz tās un kļūt par Dieva bērnu. 3] Tu visus noteikumus pieņēmi, arī to, ka tu, kā izvēlētās planētas iedzīvotājs pilnīgi aizmirsīsi par tavām iepriekšējām dzīvēm uz citiem pasaules ķermeņiem līdz laikam, kamēr tas pats eņģelis tevi trīs reizes nosauks vārdā, kurā tu saucies Akkā. 4] Bet ja tā lieta pēc tam, protams, pilnīgi nepatveramas patiesības, ir tāda, cik netaisnīgi tu tad runā, kad tu apgalvo, ka par tavu esamību uz šīs Zemes starp tevi un tavu Radītaju neesot ticis noslēgts nekāds kontrakts?!” 259