1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

par tādu žēlastību jādara, lai iepretī tev sevi rādam, kā tavas labdarības nedaudz cienīgākus, nekā mēs
kā tev pilnīgi svešinieki no dabas esam un varam būt!”
10] Es saku: “No šī brīža esiet taisnīgi visas lietas; mīliet Dievu par visu un jūsu līdzcilvēkus, kuri
visi, vai draugi, vai ienaidnieki, ir jūsu tuvākie, kā sevi pašu; dariet labu tiem, kas jums nodara ļaunu;
svētiet tos, kas jūs nolād un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, tad jūs tiksiet uzņemti par Visaugstākā bērniem,
un tajā tad arī būs vienīgi patiesā pateicība man par visu, ko Es jums esmu darījis. Tas ir viss, ko
Es no jums prasu!”
11] Grieķi saka: “Kungs un draugs! Mums ir daudzi dievi! Kuru dievu no visiem mums jāmīl par
visu? Zevu, Apolonu, Merkuru vai kādu citu no divpadsmit galvenajiem dieviem? Jeb vai mums tā jāmīl
jūdu Dievs? Bet jūdu Dievs, šķiet, tomēr nav nekas cits, kā mūsu Krons; kā mēs šo teiksmaino Dievu
varam mīlēt par visu?!”
12] Es saku: “Dievi, kurus jūs, grieķi, godināt, nav nekas cits, ka tukša acu apmanīšana, cilvēku
rokām izgatavoti no matērijas; un jūs tos varat lūgt, pielūgt, godināt un mīlēt vairāk, kā jūsu dzīvību
tūkstotis gadu, tad tomēr tie nekad nevarēs jūs uzklausīt un darīt jums labu aiz tā vienkāršā iemesla, ka
dzīvā īstenībā viņi nekur nav un nepastāv.
13] Jūdu Dievs, bet kuru lielākā daļa arī nu vairs nespēj un negrib pazīt patiesības pilnībā un tā
vietā, lai viņu pielūgtu garā un sirds patiesībā, kas te īstenībā ir patiesa mīlestība, pielūdz un godina ar
visnetīrākām un tukšākām mirušām ceremonijām, tomēr ir vienīgi patiesais, mūžīgais Dievs, kas reiz
no Sevis radījis debesis un šo Zemi ar visu, kas uz tās, tajā un zem tās dzīvo un kustās!
14] Bet Es no mūžības esmu Viņa sūtīts un tagad nācu pie jums, lai jums un jūsu bērniem pavēstītu
šo Evaņģēliju.
15] Tātad šo Dievu jums jāmīl par visu un jātur Viņa baušļi, kuri visā īsuma pastāv tajā, ka jums, kā
es jums iepriekš teicu, Viņu jāmīl par visu un jūsu tuvākos, ka sevi pašu!
16] Bet pie tam jums arī jātic, ka tieši šis Dievs, kas kopš mūžības ir Mans Tēvs, tātad Mana mīlestība,
ir sūtījis Mani šajā pasaulē, lai katram, kas Man tic, sevī ir mūžīga dzīvība un tā kļūst Visaugstākā
bērns!
17] Bet lai jūs visi vieglāk spējat ticēt, tad vediet visus slimniekus, un Es viņus padarīšu veselus, lai
kāda slimība viņiem arī būtu. Tādēļ ejiet un vediet viņus šurp!”
18] Pēc šīs Manas runas viņi izbrīnījās un ka vienā balsī sauca: “Šai vietai notikusi liela svētība! Cik
vareni un brīnumaini tomēr skanēja šī mūsu lielākā labdara svēti patiesie vardi! Patiesi, tādā draudzībā
un labsirdībā nemājo nekāds viltus, nekāds neīstums un nekāda ļaunprātība; tādēļ arī bez kādam pārdomām
darām visu, ko vien viņš arvien grib no mums prasīt! Jo kas kļuva mūsu draugs, pirms viņš mūs
redzēja, tas mums tagad tas būs jo vairāk, pēc tam, kad viņš ar mums runāja un redzēja mūsu lielo postu!
Slavēts lai ir Abrama, Īzaka un Jēkaba Dievs, kas Viņš ir mūs atcerējies un par mums apžēlojies! —
19] Pēc šiem labajiem vārdiem visi ātri dodas viņu mājas un visa drīzuma atved pie Manis 200
slimnieku.
211. Lielais dziedināšanas brīnums Kāna ielejā. Vecāko labs aizlūgums
Kungam. Ticības eksāmens. Kunga runa miesīgi veseliem, bet dvēseliski slimiem.
Evaņģēliski dzīvības likumi un sociāli padomi. Lāsts augļošanas garam!
Sociāla pagrimuma gaita. Soda piedraudējums no augšas.
1] Kad slimnieki, pa daļai atvesti, pa daļai ar pūlēm sēdēdami uz nastu nesējiem dzīvniekiem, un
pa daļai guļoši savas slimības gultās cilvēku atnesti, pusloka bija novietoti ap Mani, tad pie Manis pienāca
šīs apdzīvotās vietas vecākie un lūdza Mani, teikdami:
2] “Kungs, kas esi mūs atbrīvojis no ļoti lielajiem parādiem Kisjonam, — rīcība, par kuru mēs tev
nekad nevaram pietiekami pateikties, — ja tu to spēj, tad padari veselus arī šos nabagos, lai viņi pilna
mērā kopā ar mums var priecāties par lielo labdarību, kuru tu mums esi paradījis!”
3] Es saku: “Jā, tam nolūkam Es jūs arī ataicināju un varu un arī izpildīšu Manu solījumu jums; bet
iepriekš Es jums jautāju, vai jūs varat vai spējat tam ticēt?! Jūsu ticība jums daudz palīdzētu!”
4] Vecākie saka: “Kungs, mums liekas, ka tu to spēj, un tādēļ mēs, kā saka, akli ticam, ka tu caur
tavu mums vēl nezināmo brīnumaino dziedniecības līdzekli mūsu slimniekus izdziedināsi!”
5] Es saku: “ Bet, kā tad, ja Man pie Manis nav nekādi speciāli dziedniecības līdzekļi, ne kādas dzie-
256